Ziemassvētki.

I. Vispārīgi māņi.
II. Ziemassvētki ražas zīlēšanā.
III. Māņi ar lopiem.
IV. Nākamības zīlēšana.
V. Precinieku zīlēšana.
VI. Nāves zīlēšana.
VII. Ziemassvētki laika zīlēšanā.
VIII. Ziemassvētki sakarā ar sapņiem.

I. Ziemassvētku māņi.

34369. Daži nav ar vieniem ziemassvētkiem mierā, bet svētī
papriekšu pēc jaunā kalendāra jaunos un tad pēc
vecā kalendāra vecos ziemassvētkus. Jaunos svētkus
tāpēc svētī, lai [govis, aitas un cūkas] izdodas.
Ceturto dienu vēl svētī āžiem un kazām par labu, jo
kas to nedarot, tad neejot labi no rokas, paliekot
klibas. / Latviešu draugs, 1839, 49./

34370. Starp daudz citiem [ziemassvētku] ieradumiem ir tā
čigānu iešana pavisam aplamīga un ļoti skādīga...
Kur blēņu un žūpu dziesmas, kas ar bezkaunīgiem
jokiem savienojas, vairāk dzirdamas, nekā tādos
čigānu pulkos?/ Latviešu draugs, Piel., 1839, 49./

34371. Ziemassvētkos, čigānos iedami, trīs bijuši ķēniņu
tērpos, bet ceturtais baltais enģelis. Visi viņi
dziedājuši ziemassvētku dziesmas.
/ B. Ezeriņa, Latgale./

34372. Ziemassvētkos iet čigānos. / M. Navenickis, Zasa./

34373. Jauno un veco [ziemas]svētku starpā neesot brīvu
ne ragavas un kamanas, nedz apavu taisīt, nedz
vērpt, nedz aust, nedz striķus vīt, nedz istabu
slaucīt, bet ļoti labi esot krogos iet un labi
piedzerties. / Latviešu draugs, Piel., 1839, 50./

34374. Latgalē ziemassvētkus iesāk ar četru nedēļu gavēni
-adventu. Šinīs četrās nedēļās latgalieši nedrīkst
spēlēt, dziedāt, nedz arī dejot. Gaļas ēdienus tad
var ēst tikai svētdienās, bet piektdienās un treš-
dienās nevar lietot arī piena produktus. Divas vai
arī vienu nedēļu priekš ziemassvētkiem baznīckungs
ar ērģelnieku apbraukā savu draudzi un izdala tā
saucamās kaļadas, plānus kviešu miltu plācenīšus ar
svētbilžu šīm kaļadām baznīckungs
salasa no zemniekiem labību, linus, sviestu, sieru,
dvieļus, zeķes un cimdus. Ziemassvētku eglīte Lat-
gales ciemos ir sveša. Svētku naktī priekš pusnakts
atskan pie loga ziemassvētku dziesmas. Nu sanāk vi-
si mājas ļaudis pie loga un noskatās uz pagalmā
dejojošo un dziedošo bārenīšu un nabagu pulciņu.
Tie ir tā saucamie gradzes, pirmie svētku vēstneši.
Par dziedāšanu namamāte tos apdāvina ar pīrāgiem,
sviestu, gaļu un desām. Tūliņ pēc pirmiem gaiļiem
visi ļaudis ceļas augšā, jo pastāv tāda ticība: kurš
agrāki ziemassvētku rītā pieceļas, tam vasarā labā-
ki un ātrāk veicas darbi. Kad visi nomazgājušies un
saģērbušies labākās svētku drēbēs, iededzina svēt-
bilžu priekšā sveci. Tad nometas ceļos, un lūdz
dievu un dzied. Pēc lūgšanas sākas svētku brokas-
tis, kur ēd un dzer visu, kas tik ir labākais un
garšīgākais krājumā. Pēc brokastīm brauc uz baznī-
cu, bet mājās palikušie liekas gultā atpūsties. Ap
pusdienas laiku sāk nākt viesi un tikai vakarā sā-
kas īstās svinības, kas turpinās trīs dienas.
/ Pēdējais Brīdis, 1931, 292./

34375. Pirmā ziemassvētku vakarā aicinātie viesi tiek
saukti daņču bērni. Uz šādām laukapvākām aicina ti-
kai draugus, kurus lūdz arī kāzās.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./

34376. Pirmā ziemassvētku rītā jāsargā bērni, lai tie ne-
aizskrietu uz kaimiņiem, jo tad darbs vairs nevei-
coties.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna./

34377. Pirmā svētku dienā nedrīkst staigāt no vienas mā-
jas uz otru, jo tad lopi noēd labību.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Bauska./

34378. Pirmā ziemassvētku rītā tiek pārcilāti visi arāja
darba rīki, lai lauku darbi veiktos un augļi ienāk-
tos.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunjelgava./

34379. Ja ziemassvētku naktī neapgāž ragavas, tad tās vi-
su nakti skraida apkārt.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Kandava un Ķevele./

34380. Citi ziemassvētku vakarā, ko arī par ķūķu vakaru
sauc, tāpēc ka tai vakarā ķūķus jeb tengas ēd, uz
mājas un kūts durvīm un uz kamanām ar krītu uzvelk
krustus un brauc ar tām apkrustītām kamanām svēt-
kos uz baznīcu, tad būšot laba laime.
/ K. Šilings, 1832. g., Tirza./

34381. Ziemassvētkos, saulei noejot, uz visiem māju rīkiem
un durvīm ar baltu krīti tāda zīme * jāuzgriež un
logi jāaizslēģē, lai vels netop iekšā. Tiem, kas par
pesteļiem, burvjiem un zavatniekiem izliekas, tanī
svētā naktī lielas staigāšanas pa citu staļļiem un
kūtīm. Svece visu nakti deg uz galda, lai varētu
redzēt, ka vels neienāk, un paši spēlē kārtis un
dzer brandvīnu, ka put vien.
/ No Kolkas jūrmalas. "Ziņas un stāsti par Die-
va valstības lietām."1852,IV. Aizliegts izd./

34382. Zemassvētkos vajag vilkt krustu uz visām durvīm, jo
citādi nāk velns iekšā.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna un Kazdanga./

34383. Ziemassvētku vakarā uz durvīm velk krustus.
/ H. Skujiņš, Aumeisteri./

34384. Ziemassvētku vakarā jāvelk ar krītu uz visām dur-
vīm krusti. / E. Laime, Tirza./

34385. Ziemassvētku vakarā velk ar krītu uz visām durvīm
krustus, tad ļaunais gars iet prom.
/ E. Zirnītis, Lubāna./

34386. Jaunos ziemassvētkos vajaga uzvilkt krustu uz dur-
vīm, tad ļauns gars netiek iekšā.
/ R. Bērziņš, Džūkste./

34387. Lai izsargātos no lietuvēna, tad ziemassvētku nak-
tī vajag uzvilkt uz mājas durvīm krustu.
/ L. Andersone, Jelgava./

34388. Dažādu ļaunumu novēršanai ziemassvētku vakarā bija
jāuzliek uz durvīm un sienām krusti. Tad nenāca
nedz slimības, nedz ļauni gari.
/ G. Pols, Vecgulbene./

34389. Ziemassvētku vakarā jāuzvelk ar krītu krusts uz
kūts durvīm, tad burvji neies aitas cirpt.
/ Z. Lāce, Veclaicene./

34390. Ziemassvētku naktī pulksten divpadsmitos saimnie-
kam uz katrām mājas durvīm jāvelk krustiņi, tad mā-
jā nāk dieva svētība. / J. Jurjāns, Jaungulbene./

34391. Ziemassvētku karašu lapas jākaisa pa visiem celi-
ņiem. / E. Laime, Tirza./

34392. Ziemassvētku dienā sevišķi istabas tiek pušķotas.
No salmiem tiek taisīti lukturīši un putniņi un
kārti pie grieztiem. / B. Eriņa, Latgale./

34393. Ja ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu
neaizgulēsies. / E. Reinbacha, Vecpiebalga./

34394. Kas pyrmais zīmassvātkūs pyrmū dīnu pīsaceļs un
apaus kuojas, tys vysu godu darīs dorbu.
/ T. Sanauža, Vārkava./

34395. Kas pyrmais pīsaceļs zīmas svātkus, tys vysu godu
īs pyrmais ar dorbim prīkšā.
/ K. Upinīks, Vārkava./

34396. Ziemassvētkos jāvelk jauns krekls, kaut arī tas bū-
tu zili melns; lieldienās jāvelk balts, kaut arī
vecs. / E. Laime, Tirza./

34397. Ziemassvētku sestdienas vakarā ātri jābeidz darbi,
tad darbi veiksies visā vasarā.
/ P. Zeltiņa, Ikšķile./

34398. Ziemassvētku vakarā izvelētās drēbes neatstāja žā-
vēšanai uz lauka, bet nesa iekšā.
/ H. Skujiņš, Aumeisteri./

34399. Cūkas pusgalvis ar pupām paliek ziemassvētku vaka-
rā uz galda dieviņam. Ja pupas vai gaļa ēsta, tad
teic, ka dieviņš esot ēdis. / J. Banazis, Nīca./

34400. Svētku vakaru nes bļodu ar gaļu uz riju un uzliek
tur uz krāsns gariem.
/ A. Blīenšteina man., Auru muiža./

34401. Ziemassvētku rītā visi darbi tumsā jāpadara. Tad
turpmāk visi darbi labi veiksies.
/ A. Zālīte, Bērzpils./

34402. Ziemassvētku priekšvakarā jāatstāj uz galda ēdiens
gariem. / F. Rozenbacha, Nīgranda./

34403. Ziemassvētku vakarā uz galda istabā jāatstāj
ēdiens, jo tad gari nāk ēst.
/ A. Lillenurms, Veclaicene./

34404. Ziemassvētku vakarā apklāj galdu, uz tā mai-
zes kukuli un alus kannu, lai lopiņu dieviņiem bū-
tu nakti ar ko pacienāties. Kas no rīta palicis
pāri, to paši nedrīkst ēst, jāatdod lopiem, jo tad
pats gariņš tiem novēlējis, pats neēzdams.
/ A. Zavicka, Sātiņi./

34405. Ziemassvētku vakarā jānoliek zirņu bļoda uz galda,
jo pusnaktī mironi nāk mieloties.
/ Alksnis-Zundulis, Naudīte./

34406. Ziemassvētku vakarā(toreiz, kad vēl rijā dzīvojuši)
mēsli jāslauka nevis pie rijas durvīm, bet piedarbā
pie tām durtiņām, kas ved no rijas piedarbā.
/ E. Laime, Kalaņģi./

34407. Kūķu vakarā jāsaslauka no visām mājām putnu mēsli,
nevienam nemanot jāaiznes uz citu lauku un jāizber
tad visi kaitīgie putni aizies prom.
/ J. Jakāns, Bebrene./

34408. Lai naudas nekad netrūktu, tad ziemassvētkos ne-
drīkst visu naudu izdot.
/ O. Grenševica, Vietlava./

34409. Ziemassvētku naktī svešinieki nav jāpatur mājā.
/ A. Žeibe./

34410. Priekš ziemassvētkiem kāva beidzamās kaujamās cū-
kas. Sānu un muguras gabalus bez kauliem, izsālītus
un izžāvētus, piekāra nākamai vasarai, arī šķiņķus
atstāja pavasara pusei. Visas tievās zarnas satai-
sīja desās. / Zemes Spēks, 1928, 176./

34411. Par sevišķu svētku gardumu turēja sausi novārītus
zirņus un pupas. Putraimu desas un gaļas ēšana zie-
massvētkos it sevišķi ir novados, kur agrāk dzīvoja
lībieši, un Igaunijas robežās. Tur lauku puiši vēl
priekš dažiem desmit gadiem ziemassvētkos mēdza
sacensties, cik olektis putraimu desas kurš var
apēst. Ļaudis ticēja, ka dūšīga ēšana 2. svētkos
veicina nākamā gada ražu... Ziemeļvidzemē dažās
vietās svētkiem cepti īpaši rupjas maizes svētku
kukuļi. Bieži tie cepti no pēdējā kūluma miltiem,
un kukulis taisīts augsts, kaudzei līdzīgs, lai nā-
košā gadā būtu bagāta raža un visa būtu kaudžu
kaudzēm. Šādu svētku kukuli cepa no rudzu vai ka-
rašas miltiem... Ziemassvētkos pat lopiem dots la-
bāk ēst... Plaši pazīstama arī paraša 2. svētkos
vārīt cūkas galvu. To ēdot, arājs dabūjis šņukuriņu,
lai tam pavasaros labi veiktos aršana. Acis dotas
kaķim, lai tas labāki redzētu peles... Senāk lat-
vieši atstājuši galdus visu nakti ar ēdieniem un
alu apkrautus, lai pie tiem varētu mieloties veļu
valstī aizgājušie.
/ Āronu Matīss, Latvis, 1929, 25. XII./

34412. Ziemassvētku sestdienā vajaga deviņas reizes ēst,
nest sienu istabā un paturēt to tur par visām trim
svētku dienām. Arī uz galda liek sienu un uz siena
dievadāvanas. / A. Bīlenšteina rokraksts, Valka./

34413. Ziemassvētkos vārīja kūķus jeb zīdeni ar cūkas
pusgalvu iekšā; mājas māte izdalīja mājas ļaudīm
pa trauciņam, lai nākošais gads būtu derīgs un svē-
tīgs. / M. V. 1891, 33. M. Rožukalns, Dikļi./

34414. Ziemassvētkos sienu nes istabā, liek uz galda zem
segas par atmiņu tam, ka Kristus dzima sienā.
/ A. Zālīte, Bērzpils./

34415. Ziemassvētku vakarā jānes sniegs istabā, kur tam
jāpaliek visas svētku dienas. Jaungada priekšvakarā
tā vietā jānes salmi. / T. Dzintarkalns, Talsi./

34416. Ziemassvētkos vajaga deviņas reizes ēst, tad būs
bagāts. / R. Eglentāle, Reņģe./

34417. Ziemassvētku naktī vajag likt maizi uz galda, tad
nekad netrūks maizes. / J. Kasparovics, Skrunda./

34418. Ziemassvētkos vārīja pupas un zirņus, lai tās labi
augtu. / A. Bīlenšteina rokraksts, Kazdanga./

34419. Ziemassvētku naktī vajaga ēst zirņus, tad būs pul-
ka naudas. / R. Eglentāle, Reņģe./

34420. Ziemassvētkos jāēd pūces bērni, t.i. pinkās sagrūsti
zirņi ar kaņepēm. / M. Bērziņa, Vaidava./

34421. Maizi, kas cepta ziemassvētkiem, vajaga ap visiem
lopiem apcelt, tad tikai vēl var to cilvēki ēst.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna. /

34422. Ziemassvētkos vajaga desu būt, bet ziemassvētku
vakarā cūkas kāju. Kauliņi pa vienam jāiznes bēr-
niem,par ko tie dabū alu dzert.
/ A.Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./


34423. Ziemassvētku vakarā nes maizi uz rokas dzirnavām,
stalli un riju, kur tā paliek līdz jaunamgadam.
Agrāk tur nolikuši arī gaļu un alu.
/ A.Bīlenšteina rokraksts, Mežmuiža./

34424. Zimassvētku un jaungada vakarā liek rijā un pirtī
uz krāsns pudeli brandvīna, šķīvi ar gaļu, maizi un
alu, lai ēstu Laima un mirušie radi ar draugiem.
/ A.Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./

34425. Ziemassvētku veci ļaudis likuši rijā Mājas kungam
vienu cūkas galvu, maizi un alu un turējuši līdz
jaungadam. Senākos gados lielākā daļa saimnieku tā
darījuši no Lietavas līdz Rīgai.
/ A.Bīlenšteina rokraksts./

34426. Ziemassvētku vakarā nesuši gariem uz riju krūzi
alus un bļodiņu gaļas. / A.Bīlenšteina rokraksts./

34427. Ziemassvētku un jaunagada vakarā pieber pilnu ro-
kas dzirnavu aci, jo tai laikā visiem vajaga būt
pilnīgiem. / A.Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./

34428. Ziemassvētkos nes uz riju maizi un vienu šķīvi ar
gaļu un noliek to visu uz krāsns, lai netrūktu la-
bības, miltu un maizes.
/ A.Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./

34429. Ziemassvētku un Jaungada vakarā pēc ēdiena vārīša-
nas aptraira arī vārāmā katla kāsi ar ēdienu. Tam
arī vajaga ņemt dalību svētkos.
/ A.Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./

34430. Ziemassvētki ir auglības svētki, tādēļ ziemassvētku
sestdienā jāēd un jādzer līdz pulksten divpadsmit-
iem, tad būs auglīga vasara. / P.Zeltiņa, Ikšķile./

34431. Ziemassvētkos darīja alu un dēja desas, kuras tika
taisītas no miežu putraimiem, asinīm un maziem ga-
ļas gabaliņiem. / K.Bika, Gaujiena./

34432. Ziemassvētkos esot paradums ēst asins desas.
/ K. Gailis, Ventspils./

34433. Ziemassvētku vakarā vajagot līdz pulksten divpad-
smitiem dzīvāt augšā un deviņas reizes ēst, tad
nākošais gads būšot bagāts. [ Sal. jaunsgads.]
/ R. Dāmišs, Smiltene./

34434. Ziemassvētku naktī jātur uz galda sausi novārīti
zirņi ar pupām, deviņi lāgām no tiem jāēd un tad,
gulēt ejot, atlikums jāapsedz; no zirņiem arī rijā
jāaiznes. / B. Blumbachs, Lībagi./

34435. Ziemassvētku un jauna gada naktī 9 reiz jāēd, lai
visu gadu nekā netrūkst. Pēc ēšanas pilni trauki
visu nakti jāatstāj uz galda./ K. Jansons, Plāņi./

34436. Ziemassvētku naktī jāēd 9 reizes pēc kārtas, tad
nākošais gads būs bagāts.
/ L. Zvirbule, Jaunlaicene./

34437. Ziemassvētku naktī deviņi reiz jāēd, tad būs bagāti
gadi. / H. Skujiņš, Aumeistari./

34438. Ziemassvētku vakarā deviņas reizes jāēd.
/ E. Laime, Tirza./

34439. Ziemassvētku vakarā deviņas reizes jāēd.
/ E. Lācis, Tirza./

34440. Ziemassvētku vakarā ēd katoļi novārītus kviešu
graudus (mazākais auzu ķīseli) ar medus ūdeni, kurā
iedrupinātas oblātas, tas ir ziemassvētku vakarā
svētku ēdiens. Luterāņi ēd cūkas galvu, vārītu ar
gruci (grūdeni jeb zīdeni un zirņiem).
/ S. Novickis, Ilūkste, RKr. 11./

34441. Ziemassvētku vakarā rijā ienes sienu jeb salmus
par cisām. Krāsns priekšā stāv galds ar dažādiem
ēdieniem; kad pieceļas, tad ēd, jo tajā naktī jāēd
deviņas reizes. Ap pulksten trijiem jeb četriem
rītā sienu jeb salmus nes uz kūti govīm, pēc kam
slauka riju no durvīm uz dibenu, un mēslus atstāj
rijā līdz trešam svētku rītam. Trešā svētku rītā
viena no meitām nes mēslus laukā un klausās, kur
gailis dzied jeb suns rej, uz to pusi tad to aiz-
vedīs tautās. / E. Lācis, Tirza./

34442. Ziemassvētku priekšvakaru sauca par kūču vakaru,
tad vārīja kūčas, t. i. grūdeni ar gaļu.
/ R. Straudovskis, Lielplatone./

34443. Ziemassvētku vakarā ēdot nedrīkst pirkstu laizīt,
tad tos bieži pārgriež. / E. Laime, Tirza./

34444. Ziemassvētku vakarā jātura maize, sāls un uguns uz
galda, tad nākamais gads būs svētīgs.
/ F. Heidene, Talsi./

34445. Ziemassvētku vakarā mazi bērni nedrīkst ēst zirņus
jo tad utis aug galvā. / T. Dzintarkalns, Talsi./

34446. Priekš ziemassvētkiem ir divi kvēpu rausēji uz
viena velētāja, bet pēc ziemassvētkiem (kad ļaudis
daudz istabā dzīvo un stipri krāsnis kurina) divi
velētāji uz viena kvēpu rausēja.
/ J. Rubenis, Ērgļi./

34447. Ziemassvētku un jaungada rītā priekš gaismas ieku-
rina drusku krāsni, lai dūmi ietu caur skursteni,
tas mājai nesot laimi.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna un Ķevele./

34448. Lai veiktos darbi un arī citādi būtu izveicīgs,tad
ziemassvētku rītā priekš saules lēkta jāiekur
uguns. / G. Pols, Vecgulbene./

34449. Kad ziemassvētku naktī iet uz krusta ceļu, tad var
dabūt visu zināt, kas nākošā gadā notiks.
/ Latviešu Avīzes, 1860, 26./

34450. Lai redzētu velnu, ziemassvētku naktī vajagot no-
stāties aplokā. / A. Suta, Lazdona./

34451. No ķūķu vakara līdz trijukungu dienai mēsli nav
jānes ārā, tikai jāsaslauka kaktiņā. / A.Žeibe./

34452. Pēc svētkiem to nedēļu nav brīv vērpt, jo jāsvin
bērnu dienas. / M. Macpāne, Alsunga./

34453. No Ziemassvētkiem līdz jaunam gadam nevērpj un ne-
velējas. / K. Jansons, Plāņi./

34454. No Ziemassvētkiem līdz trijukungu dienai nevajaga
ne sprēst, ne adīt, lai lopiem nebūtu nekādas nelai-
mes. / P. š.,Preiļi./

34455. No Ziemassvētkiem līdz jaungadam nedrīkst linus
vērpt, jo tad vētras gāž mājas apkārt.
/ J. Cinovskis, Snēpele./

34456. Ja Ziemassvētku vakarā skalus plēš, tad skabargas
duras rokās. / K. Corbiks, Jelgava./

34457. Ja ziemassvētkos plēš skalus, tajā gadā duras ska-
bargas. / K. Jurjāne, Penkule./

34458. Ziemassvētku vakarā nedrīkst lauzt skalus, citādi
paliek klibas aitas. / K. Corbiks, Līvbērze./

34459. Ziemasszētku naktī pulksten divpadsmitos visi ūdeņi
pārvēršoties par vīnu. Bet kā šī stunda ir pārgājusi,
tā vīns paliek atkal par ūdeni.
/ P. Einhorns, 1627./

34460. Ziemassvētku naktī pulksten 12 viss ūdens uz mazu
brīdi pārvēršoties par vīnu. Daudz ļaudis stāsta, ka
esot tādu vīnu dzēruši./ A.Bīlenšteina rokraksts./

34461. Ka īsi priekš Ziemassvētkiem ar vilnu strādā, otru
gadu aitas bailīgas. / V. Zvanis, Penkule./

34462. Ziemassvētku vakarā nedrīkst lauzt skalu, tad no-
laužot savam lopam kāju.
/ R. Straudovskis, Lielplatone./

34463. Ja Ziemassvētku naktī ejot pie āliņģa dzert, tad
tur vienu stundu esot ūdens vietā vīns.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Irlava./

34464. Ziemassvētku naktī tai brīdī, kad mūsu pestītājs
piedzimis, pārvēršoties visi ūdeni par vīnu. Kam ga-
doties itin tanī brīdī ūdeni smelt, tas iesmeļot
vīnu, bet ļoti grūti nākoties to brīdi nosargāt.
/F. Kleinhofs, Naudīte./

34465. Ziemassvētku naktī pulksten 12 ūdens akās pārvēr-
šoties par vīnu. / P. Š., Rauna./

34466. Ziemassvētkos pulksten 12 naktī visos grāvjos
ūdens pārvēršas par vīnu. / P. Zeltiņa, Ikšķile./

34467. Kad pirmo Ziemassvētku nakti smeļ ūdeni no akas,
tad tas pārvēršas par vīnu. / J. Treimans, Bērze./

34468. Ziemassvētku nakti pulksten divpadsmitos jāiet uz
aku ūdeni smelt, tad izsmeļot vīnu.
/ M. Koškina, Ēlēja./

34469. Lai būtu daudz naudas ,tad ziemassvētku vakarā
melns kaķis jānes ap baznīcu./ E. Līdeka, Lubāna./

34470. Baznīcas zvanus ,kas vēl nebijuši kristīti, velns
ierāvis ūdeņos. Ziemassvētku naktī pulksten div-
padsmitos zvanot arī šie zvani./ P.Einhorns,1627./

34471. Ziemassvētkiem beidzoties, nesa sniegā glabāt kādu
vīrieti par zīmi, ka zimassvētki paglabāti.
/ M. Navenickis, Zasa./

II. Ziemassvētki ražas zīlēšanā.

34472. Ziemassvētku priekšvakarā saliek uz dēliša gaļu ,
maizi, sviestu, pienu, un t.t., visu, kas vien ir no
ēdamām lietām, un tad to dod sunim. Kuru kumosu suns
papriekšu ņems, tas nākošā gadā būs dārgākais.
/ M. Miezīte, Ozoli./

34473. Ziemassvētku sestdienas vakarā jāuzliek uz grīdas
gabaliņš gaļas un maizes, tad jālaiž istabā suns. Ko
suns pirmo ķers, tas tai gadā būs dārgāks.
/ S. Skrastiņa, Vaive./

34474. Ziemassvētku vakarā pie vakariņām saimniece sa-
grieza mazos kumosiņos maizi, gaļu un plāceni un
salika juku jukām uz galdiņa. Tad visu nolika zemē
un piesauca suni. Visi uzmanīgi lūkojās, ko suns
ēdīs pirmo, jo tas tad būs dārgs nākošā gadā. Kad
suns bija paēdis, tad laida to laukā. Ja suns, iz-
gājis, apgūlās, tad visi bija pārliecināti, ka nā-
košā gadā šai mājā būs kādas bēres, bet ja rēja, tad
kādai no jaunajām meitām kāzas.
/ V. Strautiņš,/

34475. Ziemassvētku vakarā jāiet pie klēts durvīm klausī-
ties: ja dzird beram - būs labs gads ,ja slaukām -
slikts. / E. Laime, Tirza./

34476. Citi ziemassvētku vakarā apslēpj uz rudziem apakš
sniega no sērmaukša koka izgriestu mazu krustiņu,
tad tai tīrumā augšot brangi rudzi.
/ K. Šilings, 1832. g., Tirza./

34477. Ziemsvētku vakarā uz rudzu tīrumiem jāsprauž
krusti un jāsaka: "Līdz Rīgas vārtiem!"
/ E. Laime, Tirza./

34478. Ziemassvētku naktī skaitījuši zvaigznes, lai
labība labi augtu. / A. Bīlenšteina rokraksts./

34479. Ja priekš ziemassvētkiem ir nosarmojuši koki, tad
pavasarī būs laba linu sēja.
/ Z. Akmentiņa, Lubāna./

34480. Negulu ,negulu ziemassvētku nakti, Lai mani liniņi
nekrīt. / D. Ozoliņš, Jaunlaicene. LD 33279./

34481. Ziemassvētkos vizinās ar ragaviņām no kalna , lai
gari lini aug. / K. Veinberga, Aumeistari./

34482. Ja pēc ziemassvētkiem ir nosarmojuši koki , tad
būs laba miežu sēja. / Z. Akmentiņa Lubāna./

34483. Kad pa zimassvētkiem koki ar sniegu piesniguši, tad
labi padodās tie augi, kas ap Jāņiem zied.
/ K.Kalniņa, Katvari./

34484. Kāds laiks ir tais nedēļās priekš ziemassvētkiem ,
tāds būs tais nedēļās priekš Jāņiem.
/ S. Guberts, 1688./

34485. Zaļi ziemassvētki dara baltas lieldienas.
/ S. Guberts, 1688./

34486. Ja ziemassvētku un jaungada naktīs pie debesīm
daudz zvaigžņu, tad nākamā vasarā būs daudz ogu un
sēņu. /L.Lejasmeijere, no 72 g.v.J. Baumaņa, Piltene./

34487. Ja pirmā ziemassvētku vakarā pie debesīm daudz
zvaigžņu, tad nākošā vasarā būs daudz sēņu.
/ B. Puksts, Eglūna./

34488. Ja ziemassvētku un jaungada naktī ir daudz zvaig-
žņu, tad to gadu būšot daudz dārza augļu.
/ K. Lielozols , Nīca./

34489. Ziemassvētku pirmā dienā jāieber tasītēs graudi
un jātur tā trīs dienas . Pēc tam tie trīs reiz
uz baznīcu un vēlāk jāpieber pie graudiem , kurus
grib sēt ,tad iesētie graudi labi aug.
/ M. Ābele, Jaunjelgava./

34490. Ja ap ziemassvētkiem ir nosarmojuši koki , tad nā -
kamā vasarā būs labs rudzu ziedu laiks.
/ Blate, Lielstraupe./

34491. Ja ziemassvētki iekrīt jaunā mēnesī, tad lini jāsēj
plēsumos; bet ja vecā mēnesī, tad labāk vecā zemē .
/ J. Rubenis, Ērgļi./

34492. Ja ziemassvētki iekrīt jaunā mēnesī, tad lini jāsēj
jaunās druvā, ja vecā mēnesī - vecos tīrumos.
/ E. Laime, Tirza./

34493. Ja līdz ziemassvētkiem daudz sniega, tad vasaras ra-
ža būs pelavas; bet ja pēc ziemassvētkiem daudz
sniega, tad raža būs brieduši graudi.
/ P. Krievs, Lubāna./

34494. Ziemassvētku vakarā no salmu jumta pajem salmus; ja
tur atrod graudu, tad to gadu labības netrūks.
/ V. Dzilna, Rembate./

34495. Zīmas svātkūs navajag kuopustus ēst, kap sprādzes
tūs vosorā naāstu. / L. Švandere, Mērdzene./

34496. Ziemassvētku vakarā jāstāv galda virsū uz vienas
kājas un jātur vienā rokā alus kauss, otrā linu sau-
ja, tad aug vareni lini.
/ Alksnis-Zundulis, Naudīte./

34497. Lai kaimiņam neaugtu lini, ziemassvētku rītā uz ak-
meņa pret kaimiņa māju dedzina tikko maltus linus.
/ K. Straubergs, Brīvā Zeme, 1934. 31. dec./

34498. Ja redz ziemassvētkos kaķi uz krāsns izstiepušos
guļam, tad nākamā vasarā būs jauka diendusas gulē-
šana koku pavēnī. / Jaunākās Ziņas, 1923. g. 292./

34499. Ja redz ziemassvētkos kaķi istabā dzīvas mušas ķe-
ram, tad var sagaidīt nākamā vasarā daudz sienāžu
un blusu. / Jaunākās Ziņas, 1923. g. 292./

34500. Ja redz svētku laikā daudz tarakānu pa kolonu stai-
gājam, var sagaidīt vāju ražu; ja tarakāni svētku
laikā turas lielos pulkos pie krāsns, tad sagaidāms
bagāts gads. / Jaunākās Ziņas, 1923. g. 292./

34501. Ja ziemassvētku nedēļā prusaki pa kulu lāpo, tad būs
badīga vasara. / E. Laime, Tirza./

34502. Kad pēc ziemassvētkiem ir bieži slapjš laiks, tad
rudziem draud briesmas. Lietus priekš ziemassvētkiem
nav kaitīgs. / S. Gūberts, 1688./

34503. Ziemassvētki bez sniega - būs vāja siena raža, biezs
sniegs - būs biezas siena vālas.
/ Jaunākās Ziņas, 1923. g. 292./

34504. Kādas ir 12 naktis pēc ziemassvētkiem, tādi esot nā-
košie 12 mēneši. / S. Gūberts, 1688./

34505. Ja kas iespēj ziemassvētku vakarā, pirtī izpēries,
pliks ieskriet dārzā un pakratīt ābeli, tad tā ābele
tai gadā būs pilna ar āboliem.
/ K. Šilings, 1832. g., Tirza./

34506. Ziemassvētku vakarā, kad saimnieks pirtī novelk bik-
ses, tad tās, saimniekam neredzot, jāuzkar ābelē, lai
būtu labi āboli. / E. Laime, Lizums./

34507. Ziemassvētku vakarā jāsit ābeles ar biksēm, tad būs
labi āboli. / E. Laime, Lizums./

34508. Kad ziemassvētku vakarā paēd vakariņas, visas drus-
kas jāsalasa un jāber ābeļu dārzā: tad vasaru būs
daudz ābolu. / J. Treimans, Bērze./

34509. Ziemassvētku vakarā no pirts pārnākušiem, it īpaši
bērniem, basām kājām ābeles ar salmu grīstēm jāap-
sien, lai daudz ābolu būtu. / K. Jansons, Plāņi./

34510. Ziemassvētku nakti jāiet basām kājām ābeles purināt
tad nākošu gadu būs pulka ābolu.
/ R. Bērziņš, Džūkste./

34511. Ziemassvētku naktī jāiet pulksten divpadsmitos dār-
zā un jāpurina ābeles, lai nākošo gadu būtu daudz
ābolu. / A. Skreija, Nurmuiža./

34512. Kad pa jauniem ziemassvētkiem ābeli krata, tad nā-
košu gadu būs pulka ābolu. / R. Bērziņš, Džūkste./

34513. Ziemassvētku sestdienas vakarā bērniem no pirts nā-
kot jāiet ābeles kratīt, tad nākamā vasarā būs daudz
ābolu. [Sal. lieldiena.] / P. Zeltiņa, Lielvārde./

34514. Kad pirmo ziemassvētku nakti apiet ap ābeli, tad va-
saru pulka ābolu. / R. Bērziņš, Džūkste./

34515. Ja pa ziemassvētkiem logos mirdz ledus puķes, tad
būs laba augļu raža nākamā gadā sagaidāma.
/ H. Skujiņš, Smiltene./

34516. Ja ziemassvētku naktī spīd zvaigznes un ir skaidra
debess, tad būs laba ābolu raža; bet ja ir apmācies,
tad būs slikta ābolu raža. / A. Smagars, Ludza./

34517. Ziemassvētkos purināja ābeles, lai tās nestu daudz
ābolu. / A. Bīlenšteina rokraksts./

34518. Ziemassvētku vakarā visi mājas ļaudis iet dārzā un
purina ābeles, lai nākamā gadā būtu daudz ābolu.
/ A.Bīlenšteina rokraksts, Jaunplatone un Kandava./

34519. Ja ābeles nenes augļu, tad ziemassvētku vakarā iet
viens dārzā ar cirvi un piesit pie vienas ābeles.
Otrs stāv istabas durvīs un prasa: "Ko tu tur dari?"
Pirmais atbild: "Es cērtu vienu ābeli nost." Otrs
piebilst: "Necērt, necērt! Gan viņa šogad nesīs ābo-
lus!" Tā dara ar katru ābeli, kas nav devusi augļu.
Tad nākamā gadā būšot daudz ābolu.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Puze./

34520. Ziemassvētku naktī pulksten 12-tos jāsmeļ ūdens no
upes vai ezera, kur nekad nav smelts. Ūdens jāsalej
pudelēs un jālaista ābelēm pie saknēm, tad tārpi ne-
metas. / J. Jurjāns, Jaungulbene./

34521. Pirmās un otrās svētku dienas vakarā iet sievas
dziedādamas pa dārziem, lai kurmju iznīcinātu.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./

34522. Ziemassvētkos daņču vakarā sadanco un samin dārzu,
lai tur kurmji nenāktu.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Auce./

34523. Ziemassvētku vakarā danco pa dārzu un saka: "Kurmi,
kurmi, neroc dārzu, es tavu degunu ar kurpi nomīšu."
Tad kurmji nerok dārzā.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./

III. Māņi par lopiem.

34524. Ziemassvētku naktī visi dzīvnieki metas ceļos, tādēļ
ka piedzimis pestītājs. / M. Rulle. Lubāna./

34525. Ziemassvētku naktī gailis dziedot: "Kristus ir dzi-
mis!" Vista prasot: "Kad, kad, kad?" Zoss, kurai jau
arvien iet aplam atbildot: "Pēr(n), pēr(n), pēr(n)!"
/ P. Š. no P. Zeltiņas, Rīga./

34526. Ja ziemassvētkos un jauna gada naktīs ir skaidrs
zvaigžņojs laiks, tad tanī pavasarī lec labi teļi,
jēri un sivēni. / J. Rubenis, Ērgļi./

34527. Ja ziemassvētku nakts skaidra, tad izdevīgs gads
kustoņiem. / L. Berkholce, Vaive./

34528. Ja ziemassvētku naktī daudz zvaigžņu pie debesīm,
tad tanī gadā labi padosies sīkie lopi.
/ L. Blimbergs, Babīte./

34529. Ja ziemassvētku naktī daudz zvaigžņu, tad tai gadā
lopi labi padosies. / L. Reiters, Lubāna./

34530. Ja ziemassvētku naktsm skaidra, tad jaunie lopiņi
iet pa rokai. Ja nakts ir tumša, tad lopiem būs
slikts gads. / B. Ezeriņa, Latgale./

34531. Pirmā ziemassvētku nakts ir kumeļu nakts, sevišķi ja
tā ir nozvaigznījusi, vidus dienas nakts - teļu nakts,
pēdīgās dienas - jēru nakts. / K. Jansons, Plāņi./

34532. Ziemassvētku naktī nedrīkst iet uz cūku kūti, jo var
pārvērsties par sivēnu. / A. Mūrniece, Cēsis./

34533. Ziemassvētku naktī nedrīkst iet uz kūti,jo var pār-
vērsties par kādu kustoni. / A. Mūrniece, Cēsis./

34534. Nu zīmassvātkim leidz trejim kungim (6.janv.) navar
audaklu mest, tamdel, lai vylks naītu da lūpim, juo
"vylks audaklu mat." / B. Spūlis, Vārkava./

34535. Nu zīmassvātkim leidz trejim kungim vokorūs navar
ni sprēst,ni veižu peit un nīkuo cyta darīt,tamdel,
lai lūpi ītu kuortībā. Jo kas pyn veizes, vai sprež
šimā laikā, tad teļi un jāri tam ir greizi.
/ B. Spūlis, Vārkava./

34536. Ziemassvētku naktī pulksten divpadsmitos neviens
lops jeb cits kustonis neguļot, be stāvot kājās.
/ P. Einhorns, 1627./

34537. Ziemassvētku naktī runājot visi mājas lopi, uguns un
arī citas lietas. Tādēļ tai naktī vajaga labi par
lopiem gādāt, visas lietas nolikt savā vietā, lai par
mājas saimnieku labi runātu, jo ko tad runājot, tas
viss piepildoties.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Gramzda./

34538. Ziemassvētku naktī runājot visi mājas lopi, bet kas
iet klausīties, tam jāmirst.
/ A. Bīlenšteina rokraksts./

34539. Ziemassvētku sestdienas vakarā uz visu ēku durvīm
vilka krustus, lai nelabais netiekot iekšā un neat-
ņemot svētības. Svētvakarā nātnas drēbes, striķi, sa-
kas un visas zirga lietas tika noliktas zem jumta,
citādi lietuvēns zirgus jājot. Lika arī uz zirgiem
puišu bikses, priekšu uz pakaļu, tad lietuvēns ne-
jājot. / Z. Lancmanis, Lejasciems./

34540. Ziemassvētku vakarā jāvelk lietuvēna krusts uz vi-
sām durvīm, tad velns nenāk mājā.
/ P. Zeltiņa, Ikšķile./

34541. Jaunajos ziemassvētkos jāvelk trīs krusti ar krītu
un vecajos ar ogli; tā darot no kūts aizdzenot vel-
nu, kurš pie lopiem mājojis.
/ P. Iklavs, Grienvalde./

34542. Svētku vakarā aiznesuši uz kūti ēdienu un alu un
salikuši uz galdiņa, lai dievs ēd. No rīta nesuši uz
istabu. / A. Elksnītis, Prauliena./

34543. Ziemassvētku naktī visi lopi runā.
/ I. Indāns, Gārsene./

34544. Ziemassvētku koču dienas (24.dec.) nakti jāiet vie-
natnē uz lopu kūts gulēt, jo tanī naktī visi lopi
runājot, kas notiks nākošā gadā.
/ A. Ozoliņš, Barkava./

34545. Ziemassvētku naktī lopi runā cilvēku valodā par nā-
košām lietām cilvēku dzīvē.
/ Austrums, 1889. J. Ceplenieks, Māņticība./

34546. Ziemassvētku naktī jāiet uz kūti klausīties, ko zir-
gi runā, tad dabūs zināt nākamas lietas.
/ K. Biša, Vijciems./

34547. Ja ziemassvētku nakti klausās, tad var dzirdēt, kā
zirgi runā. / V. Holcmane, Vandzene./

34548. Ziemassvētku naktī zirgi runājot un pateicot viens
otram visu turienes māju ļaužu likteni.
/ G. Pols, Bauska./

34549. Ziemassvētku naktī runā zirgi, un tie pasakot, kas
katram tās mājas iedzīvotājam notiks.
/ G. Pols, Skaistkalne./

34550. Ziemassvētkos varot divpadsmitos klausīties,ko zir-
gi runā, bet kas to dabū dzirdēt, tam jāmirst.
/ A. Skreija, Talsi./

34551. Kas nākotni gribot zināt, tam ziemassvētkos ap pus-
nakti jānosēstot zem zirgu siles, tad zirgi runāšot
un nākotni atklāšot. / J. Bitaks, Litene./

34552. Ziemassvētku pusnaktī runā zirgi, bet to nav brīv
noklausīties. Viens puisis reiz iedrošinājies iet
klausīties, viņš slepus dzirdējis, ka viens zirgs
otram jautājis: "Ko tu laba darīsi?" Vaicātais at-
bildējis: "Drīz vedīšu vienu baļķi! "Baļķis nozīmējis
puiša līķi, kurš pēc tam esot drīz vien nomiris.
/ B. Blumbachs, Lībagi./

34553. Ziemassvētku pusnaktī zirgi runājot saprotamā va-
lodā. / P. Iklavs, Grienvalde./

34554. Jauno ziemassvētku nakti runā zirgi un zied kāposti
/ R. Bērziņš, Džūkste./

34555. Lai zirgi būtu spēcīgi un veseli, tad ziemassvētku
rītā priekš saules tiem jādod auzas.
/ G. Pols, Vecgulbene./

34556. Šinī vakarā arī bikses kāra uz staļļa durvīm.
/ V. Strautiņš, Zelgauska./

34557. Šai vakarā arī visas ragavas jāsavelk zirgu staļļa
priekšā un zirgu lietas, kopā sasietas, jānoliek uz
tām, lai zirgi nākošo vasaru turas kopā un neklīst,
nešķiras. / V. Strautiņš, Zelgauska./

34558. Zirgi ziemassvētku rītā jānotrin ar sniegu, lai va-
saru tos neēd odi. / V. Miķelāns, Kaldabruņa./

34559. Ziemassvētkos nes uz zirgu stalli maizi ar krūzi
alus. Rītā to samaisa ar auzām un dod zirgiem, lai
tiem arī būtu svētki.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./

34560. Ziemassvētku vakarā nes vienu kukuli maizes uz zir-
gu stalli, lai zirgi barotos apaļi.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Tukums./

34561. Ziemassvētkos uzliek zirgu stallī ķipi alus uz
plaukta un apcienā visus ar to.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./

34562. Ja ziemassvētku un jaungada naktīs zvaigžņota de-
bess, tad lopi labi izdosies.
/ E. Laime, Lizums./

34563. Ja grib, lai nākošā gadā aug labi mieži un pūri,tad
visiem lopiem ziemassvētku naktī jādod pa gabaliņam
baltas maizes un pa krūzītei alus.
/ A. Ansone, Skrunda./

34564. Ja ziemassvētku vakarā sukā galvu, tad sprāgst lopi.
/ E. Krauklīte, Embūte./

34565. Zīmassvātku reitā sīvītēm juosaceļ pyrmojom un pyr-
majom juoizkur ceplis, lai varātu pa cytu prīšku
izdzeit gonūs. / O. Seiļs, Vārkava./

34566. Ziemassvētku sestdienā un veca gada dienā vajaga
spīdēt saulei, vismaz tik, ka zirgam var mugurā uz-
lēkt, tad govis labi pienu dod. / E. Lācis, Tirza./

34567. Ja ziemassvētku naktī skaidrs laiks, tad jaunie lo-
piņi labi izdodas. / O. Darbiņš, Birži./

34568. Ziemassvētku vakaros nedrīkst strādāt, tad lopi ne-
izdodas. / I. Indāns, Gārsene./

34569. Ziemassvētku sestas vakarā bez saules kūts pasliek-
snē jāierok veci ciri, izkaptis, pakavi un dzīvu
plenckas, kas no turienes vēlāk atkal jāizrok, tad
tās mājas govis nobada citas govis.
/ K. Jansons, Plāņi./

34570. Pirmā ziemassvētku vakarā nevar sukāt galvu, jo tad
sprāgst lopi. / Alksnis-Zundulis, Naudīte./

34571. Ja ziemassvētku vakarā zvaigžņota debess, tad to
gadu būs pa pilnam jaunu lopu. / A. Žeibe./

34572. Ja ziemassvētku rītā pirmais ciemiņš ienāk sieviete
tad kūtī atskries pirmā telīte; kad ienāk vīrietis,
tad būs vērsītis. / A. Salmāns, Balvi./

34573. Ja ziemassvētku rītā pirmais viesis ir sieviete, tad
govīm nāk telītes, ja pirmais viesis vīrietis, tad
govīm nāk vērsīši. / A. Brāka, Meirāni./

34574. Ja ziemassvētkos pirmo dienu pirmā atiet sieva, tad
govīm tanī gadā būs gotiņas, bet ja puisis pirmais,
tad vērsīši. / J. Rupjais, Asūne./

34575. Ja pirmā ziemassvētku dienā pirmais ciemiņš ir vī-
rietis, tad govis ved vērsēnus, ja sieviete - goti-
ņas. / J. Jakāns, Bebrene./

34576. Jo zīmassvātkos pyrmais gosts ir veirīts, tad jauni
lūpi, kaidi rassīs tamā godā, byus veirīšu kuortas;
bet jo sīvīte, tad sīvīšu kuortas.
/ T. Beča, Preiļi./

34577. Kod pi zemnīka, vai pi saimnīka pyrmus zīmassvātkus
ījīs ustobā nu reita puiss, itei pīzīmēj, ka pī tuo
saimnīka gūvis atsavad vysus vieršus, a kod atīs
pyrmou meita vai buoba, tad gūvis atsavad vysus gū-
teņis. / V. Podis, Rēzekne./

34578. Ziemassvētku naktī gājuši skatīt, kā govis guļ. Ku-
ra gulējusi uz labiem sāniem, tai būs gotiņa, kura
gulējusi uz kreisiem sāniem, tai būs vērsītis.
/ R. Stālberga, Ērģeme./

34579. Kad ziemassvētku naktī dod lopiem zagtu sienu, tad
lopi labi padodoties. / Latviešu Avīzes, 1860, 26./

34580. Ziemassvētku vakarā lopi jābaro ar sienu vai āboli-
ņu, jo ziemassvētku naktī pestītājs apstaigā lopu
kūtis. / K. Atgāzis, Nītaure./

34581. Ziemassvētku nakti jāsaberzē govīm muguras ar ledu,
lai tās vasaru nebizotu. / J. A. Jansons./

34582. Gūvīm zīmassvātkūs navajaga dūt dzert, tad tuos vo-
sarā nabizoj. / L. Švandere, Mērdzene./

34583. Ziemassvētku dienā govīm nedrīkst dot dzert,lai va-
sarā nebizotu. / L. Reiters, Lubāna./

34584. Pirmajā ziemassvētku dienā govīm nedevuši dzert,lai
tās pa vasaru nebizotu. / B. Ezeriņa, Latgale./

34585. Pirmajo ziemassvētku rītā nav jādzirda govis, tad
vasaru nebizo. / A. Pliens, Meirāni./

34586. Ja grib, lai govis vasarā nebizo, tad ziemassvētkos
tās nedrīkst dzirdīt. / A. Zālīte, Bērzpils./

34587. Ziemassvētku pirmajā dienā nedzirda govis, lai vasa-
rā tās nebizotu. / V. Kancāns, Asakre./

34588. Pirmajos ziemassvētkos vajagot priekš saules sa-
dzirdīt lopus un dienā ne, tad lopi veseli un ne-
bizo. / P. Čakars, Ranka./

34589. Jaunos ziemassvētku svētī tāpēc, lai govis un jauni
lopi izdotos, un vecos veciem vēršiem, vepriem un
auniem par labu, lai tie nenonīkst. Trīs svētku die-
nas tiem četrkājiem par godu pie brandvīna stopa
pavada, tad vēl ceturto bārzdaiņu lopiņiem, proti
kazām un āžiem, par labu svētī, jo kad to nedarot,
tad neejot labi uz roku - paliekot klibas.
/ Latviešu draugs, Piel., 1839, 49./

34590. Svētvakarā lopi baroti ar āboliņu, auzām u.t.t. Vi-
ņiem cepta dažreiz arī sevišķa maize ar pelavu pie-
maisījumu. To govīm devuši ziemassvētku naktī, un
kur svētkiem darīts alus, tur tā saslapināta arī ar
alu. / Āronu Matīss, Latvis, 1929, 25. XII./

34591. Ja govis ziemassvētku vakarā mierīgi guļ, tad nākošā
gadā būs labi lopi, ja nemierīgi - slikti.
/ E. Laime, Tirza./

34592. Lai govis labi piena dotu, tad ziemassvētku rītā jā-
ieliek skudru pūlītis ar visām skudrām maisiņā un
jāiemet govju dziras baļļā. / E. Laime, Tirza./

34593. Priekš nedaudz gadiem bija vēl ieradums uz ziemas-
svētkim katrai mājlopu sugai cept divus mazus kuku-
līšus maizes un nest tos uz kūtīm. Ziemassvētku va-
karā klāja galdu, aizdedza sveci, kas dega visu cau-
ru nakti, un lika uz galda maizi, sviestu, alu un
brandvīnu. Rītā sagrieza maizi mazos gabaliņos, ap-
lēja tos ar alu, kas visu nakti bija stāvējis uz
galda, un tad deva tos zirgiem.
/ A. Bīlenšteina rokraksts./

34594. Ziemassvētkos saimniece cep katrai lopu sugai vienu
veģi un iedur veģī tik daudz caurumiņu, cik ir šās
sugas lopu. Veģus uzliek uz katras kūts griestiem
jeb arī piekarina maisiņā pie kūts sijas. Pēc jauna
gada veģus aiznes uz klēti un tad atdod pirmajam
nabagam, kas ierodas mājā.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Sakaleja./

34595. Ziemassvētkos nes uz govu kūti gaļu, maizi, alu,
brandvīnu un bļodiņu ar sviestu, lai nākamā gadā go-
vis daudz piena dotu.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./

34596. Daudz saimnieku liek ziemassvētku vakarā saviem
ļaudīm aizbāzt aiz katras kūts spāres mazu kukulīti
baltas maizes un atstāj tur, kamēr svētku dienas
beigtas. Pēc trijkungu dienas ņem atkal maizi nost.
Tai lopu sugai nu klājoties labi, kur maize palikusi
vesela. Bet kur žurkas vai peles maizi apgrauzušas,
tur lopi slimošot.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Puze./

34597. Kūtī uz plaukta nolika maizi ar sviesta buduli, lai
govis daudz piena dotu./ A. Bīlenšteina rokraksts./

34598. Ziemassvētkos sasien raušus kopā un pakaŗ tos uz
govu kūts griestiem.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Auce./

34599. Ziemassvētku vakarā govīm jādod zirnāji vai vīķi
ēst, tad govis būs visu vasaru kopā, savijušās kā
zirnāji. /St. Kokins, Eglūna./

34600. Pirmo ziemassvētku dien' nedod govīm ūdeni dzert,
lai vasaru nebizotu. / V. Miķelāns, Asare./

34601. Pirmos ziemassvētkos nevajaga govīm dzert dot, lai
vasaru nebizo. / M. Ramane, Brunava./

34602. Ziemassvētkos neesot govīm no akas jānes ūdens, lai
vasarā nebizotu. / M. Priedīte, Meirāni./

34603. Lai gūvis byutu tuklas, tad vysas treis zīmassvātku
dīnas navajag dūt dzert. / T. Beča, Preiļi./

34604. Zīmassvātku pyrmū dīnu nadūd gūvim dzert (tad nabi-
zinej). / T. Beča, Preiļi./

34605. Ziemassvētku, jaungada un trijkunga dienas rītā ne-
var govis ar samazgām dzirdīt. Jādzirda vakarā ar
aukstu ūdeni, lai vasaru nebizo.
/ M. Poriete, Lubāna./

34606. Pirmajos ziemassvētkos visu dienu nedrīkst govis
dzirdīt, tad viņas būs lēnas un dunduri tēs nekodīs.
/ P. Zeltiņa, Ikšķile./

34607. Ziemassvētku un jaungada sestdienās jāsaplēš skali,
lai dienu nebūtu jāplēš. Jo ja ziemassvētku vai
jaungada dienās skalus plēš, tad ir klibi jēri.
/ A. Skreija, Nurmuiža./

34608. Kad ziemassvētkos, sevišķi pirmā svētku vakarā, ska-
lus lauž, tad vasarā jēri klibo.
/ Mucukalns, Stende./

34609. Kad ziemassvētku vakarā skalus plēš, jēriem līkas
ausis. / H. Siliņa, Penkule./

34610. Ziemassvētku vakarā nedrīkst skaliņus lauzt, tad jē-
riem būs noļukušas ausis. / P. Zeltiņa, Lielvārde./

34611. Aitu īpašnieks ziemassvētku rītā nedrīkst lauzt
skalus, tad jēri dzimst aplauztām ausīm.
/ I. Indāns, Gārsene./

34612. Kad svētku vakaru skalus dedzina, tad jēriem kājas
lūst. / A. Bīlenšteina man., Auru muiža./

34613. Ja ziemassvētku naktī redz daudz zvaigžņu, tad nā-
kamā gadā būs daudz jēru; ja debesis ir apmākušās,
tad būs maz jēru.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Kandava un Zemīte./

34614. Ja ziemassvētku naktī zvaigžņains gaiss, tad jēri
padodas. / V. Johansone, Liepa./

34615. Ja ziemassvētku naktī debess stipri zvaigžņota, tad
daudz jēru tai gadā. / L. Rudzīte, Vijciems./

34616. Ja ziemassvētku pirmās dienas vakarā redzams daudz
zvaigžņu pie debesīm, tad saimniekam tanī gadā būs
pulka jēru, ja otras dienas vakarā, tad kalpiem.
/ F. Heidene, Talsi./

34617. Kad ziemassvētkos ir redzamas daudz zvaigznes pie
debesīm, tad saimniekam daudz jēru, bet kad otros
ziemassvētkos, tad kalpam. / Z. Sniķere, Virbi./

34618. Ja pa ziemassvētkiem zvaigžņota debess, tad labi pa-
dosies mazie lopiņi(mazuļi)./ V. Saulīte, Mālpils./

34619. Ja ziemassvētku un jaungada naktīs ir zvaigžņota
debess, tad to gadu izdodas sīklopi.
/ Blate, Lielstraupe./

34620. Ja ziemassvētku naktī sniegs vizuļo, tad labi pado-
sies mazie lopiņi. / M. Brīdaka, Jaunroze./

34621. Ja ziemassvētku nakti putina, tad nākamu gadu būs ar
teļiem un kumeļiem vāji. Ja ziemassvētku nakts
skaidra, tad jēri birs kā klimpas.
/ Atbalss k. 1894. J. Kriķis, Starti./

34622. Nu zīmassvātkīm leidz trejim kungim vokorūs navar
cymdu luopīt,tamdēl,lai jāri nabyutu reibi(ar īluo-
pim). / B. Spūlis, Vārkava./

34623. Ziemassvētkos aitu aizgaldā nolika pāru cimdu.
/ A. Bīlenšteina rokraksts./

34624. Aitu kūtī nolika pāru raibu cimdu, lai jēri labi pa-
dotos. / A. Bīlenšteina rokraksts./

34625. Ziemassvētkos nes uz aitu aizgaldu vienu pāru cim-
du un vienu pāru prievītu.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Auce./

34626. Ja ziemassvētkos iesviež cimdu pāri kūtī, tad aitas
atnes pārīšus. / Alksnis-Zundulis, Naudīte./

34627. Lai atnestos aitiņām pārītis, tad ziemassvētku rītā
priekš saules jāiedod aitiņām auzas.
/ G. Pols, Vecgulbene./

34628. Ziemassvētkos visiem vienas dzimtas locekļiem jābūt
saderīgiem, lai aitas pieņemtu jērus.
/ V. Miķelāns, Asare./

34629. Ja ziemassvētkos atnāk vīrietis ciemā, tad rasies
aitām auniņi; ja atnāk sieviete, tad būs aitiņas. Ja
viesi nāk pa vienam, tad arī jēri nāks pa vienam;ja
viesi nāk divatā, tad aitām rodas pa divi jēri.
/ V. Kancāns, Asare./

34630. Ja ziemassvētkos čigāni, iedami istabā,ienāk pa pā-
riem, tad aitas atnes jērus pa pāriem.
/ V. Miķelāns, Dunava./

34631. Dažs saimnieks sēj ziemassvētku vakarā zirņus un
citi tos gaida ar klēpi; kuram nu klēpī tiek vairāk
zirņu, tam tai gadā būšot vairāk jēru.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./

34632. Ziemassvētku vakarā saimniekam jānostāda sievietes
ap sevi riņķī un jāsēj tām zirņi klēpjos. Cik zirņu
iekrīt klēpī, tik jēru tai padosies.
/ Alksnis-Zundulis, Naudīte./

34633. Ziemassvētku vakarā nesa cūku kūtī izvārītu cūkas
pusgalvi, vienu kviešu maizīti un krūzi alus. Zirga
stallī nesa vienu bļodu ar gaļu un tāpat kviešu
maizi ar krūzi alus. Aitu kūtī nesa pāru cimdu un
govu kūtī šķīvi ar sviestu.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Blīdiene./

34634. Ziemassvētku naktī cūku kūtī jānes cūkas pusgalva,
zirgu kūtī alus krūza, aitu kūtī cimdu pāris, tad šie
lopi nākošā gadā labi uzturēsies.
/ T. Ķenga, Kuldīga./

34635. Lai cūkām būtu daudz sivēnu, tad ziemassvētku rītā
tām jādod rudzi. / G. Pols, Vecgulbene./

34636. Ziemassvētkos jāvāra cūkas pusgalvis vai arī visa
galva. Kad gaļa ir noēsta, tad kailais kauls jāaiz-
velk ar aukliņu uz ganību. To dara tādēļ, lai cūkas
tur vasarā mierīgi ēstu zāli.
/ A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna./

34637. Ziemassvētkos deva cūkām čamaragu, samaisītu ar mie-
žiem. / A. Bīlenšteina rokraksts./


34638. Ziemassvētkos deva cū-
kām pa naža galam melnā pul-
vera (Nieswurz), lai tās labāki ēstu.
/M. Bīlenšteine, Dobele./


34639. Cūku kūtī kaisa zirņus,
lai būtu daudz sivēnu.
/A. Bīlenšteina rokraksts./


34640. Kad ziemassvētku rītā
iet ārā, tad ar roku vajaga paru-
šināt sniegu, lai cūkas pavasarī
iet uz tīrumu. /B. Eriņa, Latgale./


34641. Ziemassvētkos priekš
saules vajaga vistas pabarot, tad
viņas labi dēj. /Z. Lancmanis, Lejasciems./


34642. Ziemassvētku naktī jā-
baro vistas, tad tās olas dējot.
/A. Skuja, Vestiena./


34643. Zīmassvētkūs vystas juo-
baroj jūstā (ar jūstu apstīpā rin-
kī), lai napluovoj. /R. Šūpuli, Vārkava./


34644. Ja ziemassvētkos vistu
baram apvelk apkārt virvi un ie-
met starp tām graudus, tad vistas
dēj noteiktā vietā olas.
/A. Klause, Jaunpiebalga./


34645. Kad putniem dod ēst,
tad ar grožu aptaisa riņķi un tur
ber auzas iekšā, lai putni vasarā
turētos pie mjājas un neietu kai-
miņu laukā. /B. Eriņa, Latgale./


34646. Zīmassvātkūs golvas na-
sukuoj, lai vystas nakaš duorzu.
/O. Rubyns, Vārkava./


34647. Ziemassvētku vakarā va-
jaga krāsns kruķi iznest kādā
klusā vietā, iespraust sniegā un
apsiet apkārt saiti, tad piesienot
vārnas, lai tās vasaru nenes cālē-
nus projām. /M. Freiberga, Talsi./


34648. Kad ziemassvētkos ista-
bu izslauka, tad mēslus vajaga
nest uz lauka, lai vasrā vistas
ietu laukā dzīvot.
/A. Diedare, Panemune./


34649. Ja grib, lai vistas nekaš
kopostus, tad pirmos ziemassvēt-
kos nav jāslauka istaba.
/A. Pleins, Meirāni./


34650. Pirmajos ziemassvētkos
istabs neslaucījuši, lai vista ne-
izkasot dārzus. /B. Eriņa, Latgale./


34651. Ziemassvētkos vajaga zo-
su tēviņu no zosu mātītes šķirt,
tā ka viens otra balsi nevar dzir-
dēt, tad zosis labi izdosies.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaun-
platone./


34652. Ziemassvētkos jācērp ai-
ta un no šās vilnas jāada cimdi;
ja ar šādiem cimdiem dravinieki
stropus velkot ozolos, tad bites
ļoti labi veicoties. /J. Bitaks, Litene./


34653. Ziemassvētku vakarā
zvejniek pakar mencu makšķeru
auklas istabā un piekar tur vienu
pāru cimdu klāt, jo tad nākamā
gadā daudz zivju ķeršoties.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunplatone./


34654. Ziemassvētku vakarā va-
jaga klausīties pie bišu stropiem.
Ja bites dzied,tad tās nākamā
gadā spietos.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunplatone./


34655. Ja bites ziemassvētku
vakarā saka:" Iet, iet", tad bites
izputēs, ja saka: "Te, te", tad labi
padosies. /E. Laome, Tirza./


34656. Ja ziemassvētkos snieg-
putenis - būs otrā gadā lēts me-
dus. /K. Corbiks, Tukums./


IV. Nākamības zīlēšana.

34657. Ziemassvētku priekšva-
karā jāizslaukot bez saules ists-
ba un mēsli jāizberot pret dien-
vidiem. Tad jāuzkāpj virsū un
jāklausoties; kurā pusē zvani
skan, tur kāzas; kurā pusē dzied,
tur tur bēres. /M. Priedīte, Meirāni./


34658. Kūķu vakarā bez saules
jāslauka istaba, mēsli jāiznes lau-
kā un jāizber, kur krustojas pa-
galmā celiņi. Tad jāuzstājas uz
mēsliem un jāklausās. Kur suņi
rej, tur aizvedīs, kur malku cērt,
tur zārku taisa, kur zvana, no tās
puses brauc precinieki. Viss tas
nākošā gadā piepildīsies.
/A. Elksnītis, Prauliena./


34659. Ziemassvētku vakarā
visas istabas tīri jāizslauka, mēsli
jāizber dārzā, jāuzkāpj virsū un
jāklausās: kurā pusē suņi rej, tur
būs bēres, kur zvani skan, tur būs
kāzas. /J. Jurjāns, Jaungulbene./


34660. Ja ziemassvētku naktī
vai jaungada naktī dzird kur kla-
pējamies, tad taisot zārku un no
tās mājas kāds tad miršot.
/M. Eglīte, Salaca./


34661. Ziemassvētku sestdienas va-
karā jāizslauka istaba no durvīm
sākot, jānes mēsli un jāizber uz
krustcelēm, tad jāuzstājas virsū
un jāklausās uz kuru pusi suņi
ries, uz to pusi aizvedīs.
/L. Klauce, Jaungulbene./


34662. Ja ziemsvētku naktī iz-
iet ārā un dzird zāģējot, tad kāds
mirst. /R. Vītiņa, Tukums./


34663. Ja cilvēks grib zināt sa-
vu nākotni, tad vajaga ziemas-
svētku naktī apiet ap savu dzīvo-
jamo ēku trīs reizes un pēc tam
skatīties logā, tur šis cilvēks re-
dzēs savu nākotni.
/K. Šuberts, Bramberģe./


34664. Lai zinātu vai jaunā
gadā mirs jeb precēsies, tad zie-
massvētku vakarā, citiem nezinot,
jāapskrien trīs reizas ap istabu,
tad pa logu jāskatās uz tiem, kas
istabā. Ja kādam divas galvas,
tas precēšoties, bet kas bez galvas,
tas miršot. /G. Pols, Vecgulbene./


34665. Ziemassvētku vakarā jā-
iziet laukā un jāskatās pa logu,
kad visi sēd pie galda: tam, ku-
ram ir galv, tas nākošā gadā dzī-
vos tāpat; tam, kuram ir divas
galvas, tas apprecēsies; tam, ku-
ram galvas nav, tas nākošā gadā
mirs. /L. Dragūne, Meirāni./


34666. Ja ziemassvētku vaka-
rā, kad saime sēd, kāds iziet ārā
un skatās pa logu istabā, tad tas,
ko redz bez galvas, tai gadā mirs.
Skatītājs arī pats var mirt, ja ie-
rauga kādu bez galvas. [Sal. jauns-
gads.] /St. Kokins, Eglūna./


34667. Jaungada naktī vai
ziemassvētkos, kad mēness spīd, iet
ārā ēnu skatīties. Kura ēnai nav
galvas, tam tai gadā jāmirst. Tā-
pat skatās arī istabā uz ēnu no
uguns. /A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./


34668. Lai uzzinātu, kas no mā-
jas iedzīvotājiem ārāk mirs, tad
ziemassvētku priekšvakarā jāno-
liek karote uz galda un pašam jā-
iet pie loga skatīties. Kurš izska-
tās bez galvas, tas pirmais mirs.
Tas jādara nevienam citam nezinot.
/E. Aizpurve, Lubāna./


34669. Ziemassvētku priekšva-
karā jānoģērbjoties kailam un tad
jāskrejot trīs reizes ap māju. Pēc
tam jāiet pie loga un jāskatās:
kurš pirmais mirs, tas būs bez
galvas. /L. Aizpurve, Lubāna./


34670. Ziemassvētku naktī iet
mēnešgaismā ēnu skatīties. Kura
ēnai būs divi galvas, tas tai gadā
apprecēsies.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Kan-
dava un Aizdzirde./


34671. Zīmassvātku vokorā pēc
vakareņom juoskrīn uz ūtru sātu,
kad tei saime ād vakareņas, un
juososkota, vai kaids cylvāks byus
bez golvas, tys miers.
/A. Ancāns, Eglūna./


34672. Ziemassvētku vakarā ne-
vajaga neko ēst un vakariņu lai-
kā iziet ārā un skatīties pa logu
istabā: kurš tur izskatīsies bez
galvas, tas tai gadā mirs.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 207./


34673. Lai uzzinātu vai ilgi
dzīvos, vai drīzi mirs, tad ziemas-
svētku priekšvakarā jāiziet uz
pirtiņu vai arī uz riju un jābāž
roka pa lodziņu; ja roku saņems
auksta roka, tad drīz jāmirst, bet
ja silta, tad vēl ilgi jādzīvo.
/E. Aizpurve, Lubāna./


34674. Kyuču dīnas vokorā, kad
saime ād vakariņas, tad kaidam
svešam nazynūt vaig viertīs pa
lūgu, kaidas ir cylvāku ānas (su-
sātivi). Kurai ānai nabyus golvas,
tei leidz godam miers.
/T. Beča, Preiļi./


34675. Ziemassvētkiem ieejot,
to vakaru, jāiet aiz loga klausī-
ties; kādu pirmo izteicienu dzir-
dēsi, tāda būs nākošā gada laime.
/V. Miķelāns, Asare./


34676. Ziemassvētku vakarā jā-
liek uz galda kukulis maizes, un
tam apkārt tik graudu sāls, cik
ir visā dzimtā ļaužu. Tam tā jā-
stāv visu nakti un otrā rītā ja kā-
dam viņa sāls graudiņš izkusis,
tad tam tanī gadā jāmirst.
/A. Bruvele un A. Suse, Ape./


34677. Uz loga uzliek vienu
sālsgraudiņu. Ja tas līdz rītam iz-
kūst, tad zīlētājam tai gadā jā-
mirst. /A. Bīlenštena rokraksts, Puze./


34678. Ziemassvētku vakarā
liek sāli uz galda zīlēšanai. Ja
sāls izkūst, tad zīlētājam jāirst,
ja nekūst, tad tas dzīvos.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Saldus./


34679. Zīlēšanai noliek katram
savu sālsgraudiņu uz dēlīša un dē-
līti liek uz krāsns. Kura sāls-
graudiņš izkusis, tas tai gadā
mirs. /A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./


34680. Ja ziemassvētku nakti
kādam paliek kāds veļas gabals
ārā, tad ta, tai gadā jāmirst.
/A. Gulbe, Nogale./


34681. Ziemassvētku vakarā sa-
liek dažādas taisītas lietas zem
cepures vai bļodas, kā: atslēgu,
gredzenu, zārku u. c., kas izvelk
atslēgu, tas tiks par saimnieku; kas
maizi, tiks bagāts; kas gredzenu,
tas precēsies; kas zārku, tam būs
jāmirst. /J. Treimans, Bērze./


34682. Lai uzzinātu, cik gadus
vēl dzīvos vai arī pēc cik gadiem
sasniegs to, ko vēlas, tad ziemas-
svētku priekšvakarā jāņemot glā-
ze, jāizraunot pašam savs mats no
galvas un mats jāieverot zelta lau-
lājamā gredzenā. Gredzens jālie-
kot glāzē. Pēc tam jānodomā, ko
vēlas zināt; gredzens pašam jātur
tik ilgi, kamēr tas sit pa glāzes
malām. Ja nesit, tad domātais
piepildās tanī pat gadā.
/E. Aizpurve, Lubāna./


34683. Ja ziemassvētkos jeb
jaunā gadā mājās pirmais svešs
cilvēks ienākot sieviete, tad nāko-
šais gads būšot nelaimīgs; ja vī-
rietis, tad laimīgs.
/J. Bitaks, Litene./


34684. Ziemassvētku vakarā
pie spieģeļa jānoliek katrā pusē
trīs sveces. Ja pulsten divpad-
smitos tur skatās, tad parādīsies
dzīvība vai nāve.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


34685. Ziemassvētku koču die-
nas (24. dec.) naktī pulksten 12
vienatnē jāiet atsevišķā istabā, kur
citi neredz un jāskatās spieģelī,
jānoliek degošas sveces abos sā-
nos un jālasa būbele, tad spieģelī
redzēs, kas notiks nākošā gadā.
/A. Ozoliņš, Barkava./


34686. Ziemassvētku vakarā
jaunajiem jāiet pārceltā mājā, jā-
nosēstas ar muguru pret durvīm
un jānoliek spieģelis priekšā. Pus-
naktī viens nāks pa durvīm, un
tas būs īstais. Atpakaļ nedrīkst
skatīties, tad mirst.
/E. Laime, Kalaņģi./


34687. Svētku vakaru meitas,
ar muguru pret krāsni griezu-
šās, kreklu caur kājām izņēmušas,
skatās atmuguriski krāsnī: ja nu
tur redz vīru baltās drānās, tad
būs jāmirst, bet ja redz vīru ik-
dienišķās drānās, tad tai gadā ap-
precēsies. [Sal. jaunsgads.]
/A. Bīlenšteina man., Auru muiža./


34688. Ja cepļa krāsns dibenā
noliek balti apsegtu soliņu ar sku-
jām un ziemassvētku naktī ska-
tās caur kāju starpu, tad ierauga
tur vai nu nāvi vai savu brūtgānu.
/V. Holcmane, Vandzene./


34689. Ja ziemassvētku nakti
skatās caur kājstarpi krāsnī, tad
savu nākamo var redzēt.
/A. Zandere, Kandava./


34690. Meita atmuguris pieiet
pie krāsns un skatās caur kāju
starpu, tad viņa tur redz savu
brūtgānu. /A. Bīlenšteina rokraksts./


34691. Ziemassvētku sestdienas
vakarā, kad beidz uguni kurināt,
tad vajaga izskaitīt pagales, bet
tā ka neviens nezina. Ja rītā kā-
das pagales trūkst, tad kāds mirs,
bet ja kāda būs pieradusies klāt,
tad dzims. /Z. Lancmanis, Lejasciems./


34692. Kad kāds svētu vakaru
pliks no pirts nāk mājā un ska-
tās caur logu istabā, tad tur visu
var redzēt kas tai gadā notiks.
Ja viņš redz zārku, tad viņam būs
jāmirst, ja redz kāziniekus, tad
būs kāzas, ja redz krustubniekus,
tad būs krustības u. t. pr.
/A. Bīlenšteina man., Auru muiža./


34693. Ziemassvētku naktī trīs
reizes jāskrien ap māju un jāska-
tās pa logu istabā: ja istabā redz
zārku, tad skrējējam būs jāmirst,
bet ja istabā redz apklātu galdu,
tad būs kāzas.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./


34694. Ziemassvētkos jāiet uz
citu māju un jānoklausās, ko runā:
pēc runas var spriest , kam tai
gadā būs kāzas, bēres u. t. t.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./


34695. Ziemassvētku un jauna
gada vakarā saimnieks ar saim-
nieci ņem vienāda garuma sveces
gabalus, izvēlas katrs savu gabalu
un aizdedzina. Kura svece drīzāk
izdegs, tad drīzāk mirs.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./


34696. Ziemassvētku vakarā
katrs iedomājas sev vienu svecīti
par savu. Kad svecītes aizdegtas,
tad katrs nu vēro, kuram pirma-
jam izdeg, tam tad arī pirmajam
jāmirst. /K. Briežkalns, Dole./


34697. Ziemassvēkos eglīti de-
dzinot vajaga katram iedomāties
savu svecīti; kura no iedomātām
svecītēm pirmā izdeg, tam pirmam
būs jāapprecas.
/K. Palteris, Nītaure./


34698. Svētku eglītei degot,
katrs skatītājs izvēlas sev vienu
svecīti. Kuram svecīte ātrāk no-
dziest, tas ātrāk mirst.
/M. Biša, Vijciems./


34699. Ziemassvētkos, kad de-
dzina eglīti, jāizvēl katram sava
svecīte; kam pirmam svecīte no-
dzisīs, tas pirmais mirs vai arī
precēsies (kā norunā).
/M. Eglīte, Vijciems./


34700. Ja ziemassvētkos pie eg-
lītes cilvēki nav pārā, tad vienam
no tiem nākošu gadu ir jāmirst.
/K. Pelteris, Nītaure./


34701. Ziemassvēkos zirgiem
jācep pīrāgi, tad viņi ēdot runās
par nākamām lietām. zem zirgu
siles to visu var noklausīties, bet
klausītājam turpat arī jāmirst.
[Sal. jaunsgads.]
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


34702.Ja ziemassvētku vakarā
pabarotus suņus laiž ārā un ja
tie sāk riet, tad nākošā gadā tai
saimē kāds mirs. /A. Salmāns, Balvi./


34703. Meita iet uz sētu vabas
lauzt. Ja nu atskan dobji, kā uz
zārka sitot, tad viņai būs jāmirst.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Kan-
dava un aizdzirde./


34704. Ziemassvētkos iet naktī
uz krustceļiem, kur var dabūt zi-
nāt, kas nākamā gadā notiks.
/A. Bīlenšteina rokraksts./


V. Precinieku zīllēšana.

34705. Ziemassvētku vakarā
meitām jābaro suns un tad jāiz-
laiž laukā; uz kuru pusi suns
skries, uz to pusi meit aizvedīs
tautās. /A. Skuja, Vestiena./


34706. Ziemassvētku sestdienas
vakarā sabaro suņus un tad laiž
laukā. Ja suņi rej, tad nākošā ga-
dā izprecēs; un uz kuru pusi su-
ņi skrej, uz to pusi aizvedīs. Tā
meitas pareģo. /J. Vilnītis, Jumurda./


34707. Ja ziemassvētku vakarā
suņus labi pabaro un izdzen ārā,
un ja viņi sāk riet bez iemesla,
tad tanīs mājās nākošā gadā būs
kāzas. /K. Corbiks, Sērene./


34708. Kura meita grib precē-
ties, tai ziemassvētku rītā jāiz-
slauka istaba, jāizber mēsli ārā,
uz tiem jānostājas un jāiesaucas:
"Ū, u!" Kurā pusē suns ieriesies,
no tās puses nāks izredzētais tau-
tas dēls. /I. Indāns, Gārsene./


34709. Zīmassvātku vokorā, iz-
slaukūt ustubu, kad māslus iznas
uorā, juosaklausa: uz kuru pusi
suņi rīs, uz tū tad aizvess līga-
vainis. /M. Apeļs, Stoļerova./


34710. Zīmassvātku reitā mei-
tuom juoizslauka ustuba, juosa-
gruob māsli un jopajam ciervi
rūkā, juoiznas māslus uorā un
juosabes aiz sātmaļa un ar ciervi
juoīsyt 3 reises par sātmali un
juosaklausa. Uz kuru pusi byus
dzeiržama suņu rīšona, nu tuos
puses juogaida svuotu (vai uz tū
pusi veirs vess), Bet jo byus dzier-
žama molkas cierššona, tad byus
bēres. /J. Spūlis, Vārkava./


34711. Ziemassvētku vakarā
meitas izslauka istabu, izber mēs-
lus ārā, uzstāj pašas virsū un rī-
da suni; uz kuru pusi suns skrien,
uz to pusi aizvedīšot.
/O. Darbiņš, Birži./


34712. Ziemassvētku vakarā
jaunām meitām jāizslauka ista-
ba, mēsli jāaiznes uz mēslāju un
jāuzstājas pašai tur virsū. Kurā
pusē nu ries suņi, uz to pusi viņa
tiks izprecēta. /P. Š., Preiļi./


34713. Zem zvētku kūču dienas
meitai pusnaktī jāizslauka istaba
un mēsli jāiznes ārā; tad vajaga
klausīties, kur suņi ries, tur būs
viņas brūtgāns.
/J. Rupjais, Asūne./


34714. Kad ziemsvētku rītā
suņi stipri rej, tad to gadu tai
mājā būs kāzas. /J. Renčs, Silajāņi./


34715. Ja ziemassvētku naktī su-
ņi rej, tad izprecē. /R. Vītiņa, Tukums./


34716. Meitas iet pie sētas un
lauž vabas. No kuras puses nu
dzirdēs suni rejam, uz to pusi mei-
ta tiks aizprecēta.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Kan-
dava un Auru muiža./


34717. Ziemassvētku vakarā jā-
lauž vabas; kurās mājās no šā
trokšņa rej suņi, tur būs drīz kā-
zas. /Alksnis-Zundulis, Naudīte./


34718. Ziemassvētku vakarā mei-
tas velk žagarus no žagaru gubas.
Ja izvilktais žagars ir taisns un
kupls, tad brūtgāns būs vesels un
bagāts; Ja tas ir līks un kails, tad


34719. Ziemassvētku jeb jaun-
gada naktī divpadsmitos iziet pie
žoga, izrauj vienu riņķi un lauž uz
pusi pret celi, pārlauž un klau-
sās, uz kuru pusi suņi rej; no ku-
rienas atskan suņu riešana, uz tu-
turieni zīlētāja tiks aizprecēta.
/M. Kalniņa, Vandzene./


34720. Pusnaktī vabas lauž: uz
kuru pusi suņi rej, uz to pusi aiz-
vedīs precinieki. /J. Treimans, Bērze./


34721. Ziemassvētku vakarā
meitas iet ārā un lauž stāvkočus.
Kurās mājās suns rej, tur būs
brūtgāns. /R. Bērziņš, Džūkste./


34722. Senos laikos ziemas-
svētku vakarā vienmēr uz skala
uzlika kādu labu ēdienu (piem.,
plāceņa gabalu) un tad to nesa
ārā un deva sunim. Teica, uz ku-
ru pusi suns skriešot, no tās pu-
ses jāšot precinieki.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./


34723. Ziemassvētku vakarā va-
jagot nolikt rindā uz grīdas tik
gabaliņu maizes, cik mājā meitu,
un katrai meitai jāizraugoties savs
gabaliņš maizes. Tad jāsaucot
suns, lai ēd to maizi. Pie kura ga-
baliņa suns vispirms ķersies, tā
meita pirmā tiks apprecēta.
/A. Aizsils, Lubāna./


34724. Ziemassvētku priekš-
vakarā suns gaudo un ar seju ir
pagriezies pret rietumiem, tad ta-
jās mājās drīz kādam būs jāmirst.
/A. Podniece, Ogre./


34725. Ziemassvētkos pulksten
divpadsmitos nakti jāiet sētai va-
biņas skaitīt. Jāskaita": Tēvs,
dēls" jeb "Māte, meita", līdz ie-
priekš nodomātai vietai. Ja iznāks
"tēvs" jeb "māte", tad skaitītā-
jam jāprec atraitne jeb atraitnis;
ja "dēls" jeb "meita", tad jaunek-
lis jeb jaunekle.
/M. Koškina, Elēja./


34726. Ziemssvētku sestdienā
jāiet basām kājām vabas saistīt,
pie kam vienu vabu apzīmē ar
tēvu, otru ar dēlu. Ja pēdējai va-
bai iznāk tēvs, tad tanī gadā ne-
apprecēsies, ja dēls, tad apprecē-
sies. /K. Corbiks, Lielsesava./


34727. Ziemassvētku naktī jā-
iet sētas zediņi skaitīt. Ja kādu
zināmu gabalu izskaita un ja iz-
nāk pa pāriem, tad tai gadā būs
jāapprecas.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./


34728. Ziemassvētku jeb jaun-
gada nāktī pulksten divpadsmitos
iziet ārā, saķer ar abām rokām
riķus un izskaita, cik riķu saķerts.
Ja pārs, tad to gadu apprecēsies, ja
napārs - ne. /M. Kalniņa, Vandzene./


34729. Ziemassvētku naktī mei-
tas iet ārā zediņu ķiert: kura ar
vienu roku saķer divus uzreiz,
to tai gadā izprecē; bet kura sa-
ķer vienu pašu, tai nekā. [Sal.
jaunsgads.]
/A. Bīlenšteina man., 1867.g./


34730. Ziemassvētku vakarā jā-
izpleš rokas tik plati, cik iespē-
jams un jāsaņem zedeņi. Viena
roka jātur uz vietas, ar otru ze-
deņi jāskaita; ja iznāks pa pā-
ram, tad tajā gadā būs kāzas.
/L. reiteris, Lubāna./


34731. Kad ziemassvētku vaka-
rā saslauka mēslus istabā pie
sliekšņa un naktī virsū uzsēdies
sukā galvu, tad var redzēt nāka-
mo dzīves biedri.
/J. Rubenis, Ērgļi./


34732. Sievišķi un meitas met
kurpi pa kreiso kamiesi ačugar-
niski pār; kam kurpes degons pret
ara durvīm patrāpās nokrist, tai
to gadu pie vīra jāiziet; bet kam
kurpe uz acīm nokrīt un degons
pret durvīm, tai jāmirst.
/No Kolkas jūrmalas. "Ziņas
un stāsti par dieva valstības
lietām." 1852, IV. Aizliegts izd./


34733. Ziemassvētku sestdie-
nas vakarā jāsviež kurpe pret dur-
vīm: ja nu viņa nokrīt ar purnu
pret durvīm, tad kādam no tās
mājas būs jāaiziet; ja kurpe krīt
citādi, tad tai gadā visi mājas ie-
dzīvotāji dzīvos pa vecam. [Sal.
jaunsgads.] /P. Zeltiņa, Ikšķile./


34734. Svētku vakaru meitas no-
sēžas ar muguru pret durvīm un
sviež kurpi atmuguriski durīs, ku-
ras kurpes purns trāpa durīs, tā
tiks izprecēta.
/A. Bīlenšteina man., Auru muiža./


34735. Ziemassvētku vakarā zī-
lē nākamību ar kurpi ar kāju uz
durvīm sviežot: ja kurpe krīt ar
purnu uz durvju pusi, tad sviedē-
jam togad no tās mājas jāaiziet.
/A. Bīlenšteina man., 1867.g./


34736. Ziemassvētku naktī ļau-
niski uzaun jaunas zeķes, kas vēl
nekad nav kājā bijušas; kas nāk
pa sapņiem kurpes kājās aut, tas
būs nākamais vīrs.
/A. Skreija, Nurmuiža./


34737. Ziemassvētku vakarā iet
meitas kūtī pa tumsu aitas ķert,
tad nāk saimniece ar uguni ap-
skatīties. Ja meita noķērusi aunu,
tad tā tai gadā tiks izprecēta; ja
noķērusi aitu, tad paliks sēžam.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Valka./


34738. Ziemassvētku vakarā
meitas iet aitu kūtī avanu ķert;
kura saķer avanu, tā togad tiek
izprecēta; bet kura saķer aitiņu,
tai vēl nekā no tā prieka.
/A. Bīlenšteina man., 1867.g./


34739. Ja meita saķer tumšā
kūtī aunu jeb tekuli, tad viņa tiks
izprecēta; bet ja saķer aitu, tad
no precēšanās nekā.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ķe-
vele, Puze, Jaunplatone, Kan-
dava, Mežamuiža, Irlava./


34740. Meitas svētu vakaru iet
aitu kūtī jēru ķert: kas noķer au-
niņu, tā tai gadā precēsies.
/A. Bīlenšteina man., Auru muiža./


34741. Kura meita grib precē-
ties, tai jāaiziet ziemassvētku
priekšvakarā uz aitu kūti un jā-
ķer kāda aita; ja noķers aunu, tad
tai gadā viņa apprecēsies, ja no-
ķers aitu, tad neapprecēsies. [Sal.
jaunsgads.]/


34742. Ziemassvētku naktī mei-
tām jāķer auniņi tumšā kūtī; ja
auniņu noķers, tad būs precē-
ties, bet ja aitiņu, tad ne.
/B. Blumbachs, Lībagi./


34743. Ziemassvētku naktī iet
meitas kūtī auniņu ķert. Ja noķer
aunu, būs tai gadā brūtgāns; ja
aitu, tad ne./


34744. Ziemassvētku naktī mei-
tām jāiet kūtī aitu ķert, pie tam
basām kājām; kura noķer aunu,
tā tai gadā apprecēsies.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./


34745. Arī jaunavas šo vakaru
izlietoja pareģošanai. Citas gāja uz
kūti ķert avis un ja kāda noķēra
aunu, tad droši cerēja, ka nākamā
gadā svinēs kāzas; ja noķēra ai-
tu, tad no kāzām nekā; citas at-
kal, baltu kreklu apvilkušās, gāja
uz ezeru pie āliņģa un tur apmēr-
cēja vienu piedurknes galu. Ku-
rai nu sapnī kāds nogrieza šo pie-
durkni, tā bija droša, ka nākamā
gadā svinēs kāzas.
/J. Strautiņš, Zalgauska./


34746. Ziemassvētku vakarā
jaunas meitas iet pie kaimiņa ista-
bas loga klausīties. Ja meita dzird
pie loga vārdu "jā", tad viņa tiks
izprecēta; ja dzird vārdu "nē",
tad vēl paliks mājā.
/K. Priknis, Asūne./


34747. Ja meita grib zināt,
kāds būs viņu līgavainis, tad zie-
massvētku priekšvakarā jāiet klēts
slaucīt; tad klētī ieiet kāds tautu
dēls un meitai kaut ko dāvina.
Tas, kurš meitai dod dāvanu, būs
meitas nākošais līgavainis, bet ja
tāds klētī neieiet, tad meitai jāpa-
liek bez līgavaiņa.
/A. Brāka, Meirāni./


34748. Meita jāj uz krāsns
čaukstura uz cūkkūti un saka:
"Labvakar, suvenmāte!" Ja kuilis
atrūc, tad meitai nāks brūtgāns;
bet ja cūka atrūc, tad precinieka
nebūs. /A. Bīlenšteina rokraksts./


34749. Meitas savu likteni var
pereģot ziemassvētku sestdienas va-
karā uz krāsns kruķa pie cūkas
jājot un uzrunājot: "Labvakar, ve-
co māt." Cik reizes cūka iekrek-
šinās, tik ilgi vēl vīrs jāgaida.
/J. Vilnītis, Jumurda./


34750. Meita jāj uz krāsns kru-
ķa uz cūkkūti un piesit trīs reiz
pie durvīm. Cik reiz cūka atrūc,
pēc tik gadiem meita tiks izpre-
cēta. /A. Bīlenšteina rokraksts, Kandava./


34751. meita jāj uz kruķa uz
cūkkūti un saka: "Labvakar, kui-
ļa tēvs!" Ja kuilis atrūc pretī, tad
meita tiks izprecēta.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunplatone./


34752. Pa ziemassvētku nakti
vajaga jāt pažagu pie cūku kūts,
tad gaidīt: ja cūkas ātri rukšina,
dabūs ātri precēties un otrādi.
/R. Bērziņš, Džūkste./


34753. Svētku vakaru meitas sa-
ber katra sev priekšā čupiņu mie-
žu un noliek gaili vidū: pie kuras
gailis iet miežu ēst, tā tiks izpre-
cēta. [Sal. jaunsgads.]
/A. Bīlenšteina man., Auru muiža./


34754. Meitas liek ziemassvētku
jeb jauna gada vakarā sāls grau-
diņu uz dzirnavām: ja rītā sāls
graudiņš ir izkusis, tad licēju to-
gad izprecēs; bet ja nav izkusis,
tad viņai vēl jāsēž. [Sal. jauns-
gads.]
/A. Bīlenšteina man., 1867.g./


34755. Ziemassvētkos vāra mē-
mo putru. Vairāk meitas sataisās
kopā katra liek tur kaut ko klāt.
Vārot un ēdot nedrīkstot ne ru-
nāt ne smiet. Kas nu meitai pa
sapņiem pasniegs dzert, tas būs
viņas brūtgāns.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./


34756. Trīs meitas kopā vāra
mēmo putru, kur nedrīkst ne ru-
nāt, ne smiet. Viena jauc, otra met
sāli un trešā nobauda. Tāpat bez
runāšanas arī apēd to putru un
iet tūliņ gulēt. Kas nu pa sapņiem
dos meitai dzert, tas būs viņas
precinieks.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Puze./


34757. Trīs meitas cep kopā
mēmos pankokus, bet cepot ne-
drīkst ne runāt, ne smiet. Viena
nes ūdeni, otra miltus, trešā gādā
pannu un kurina uguni. Kas nu
nāks pankokus ēst, tas būs brūt-
gāns. Dažreiz cepot nolaižoties velns
caur skursteni un nesot cepējām
dzert. /A. Bīlenšteina rokraksts, Špīss,
Zemīte./


34758. svētku vakaru meitas cep
mēmos pantokus, kuriem vajaga
būt ļoti sāļiem. Katrai vajaga kaut
ko darīt, bet neviena nedrīkst ne
vārda runāt. priekš gulēt iešanas
jāapēd pantoki un jāsaslapina ģī-
mis ar aukstu ūdeni. Kurš vīrietis
pa sapņiem dod ūdeni nodzerties
un dvieli muti noslaucīt, tas to
meitu apprecēs.
/A. Bīlenšteina man., Auru muiža./


34759. Ziemassvētku vakarā cep
mēmos pankokus. Jābūt trim cil-
vēkiem. Jāņem koka karote, māla
bļodiņa, jāielej trīs karotes ūdens,
trīs karotes miltu un trīs karotes
sāls, jājauc un jācep visām trim
uz reizu. Katrai jāapēd vismaz
viens pankoks. Dzert nav brīv.
Kas pa sapņiem nāk dzert dot, to
apprec. /M. Koškina, Elēja./



34760. Ziemassvētku vakarā jā-
izcep plācenītis no trim šaujām
miltu, trim šaujām sāls un trim
karotēm ūdens un tas jāapēd; kas
nakti sapnī pienesot atdzerties,
tas apprecēšot.
/O. Darbiņš, Birži./


34761. Kad ziemassvētku sest-
dienas vakarā plāceņus cep, tad
no muldā atlikušās mīklas vaja-
ga labi sālīju rausi iztaisīt un iz-
cept. To vajaga, gulēt ejot, apēst,
tad tas, kuru mīl, pa nakti nesīs
dzert. /Skolnieku pulciņš, Jēkabpils/

34762. Ziemassvētku vakarā
meitas paņem karoti miltu, karoti
sāls un drupīti ūdens, izcep plā-
ceni un aped; naktī viņas redzēs
sapnī savus brūtgānus ūdeni pa-
sniedzot.
/J. Rupjais, Asūne./


34763. Ziemassvētku vakarā
meitām jācep cebelis. Jāmet trīs
deviņas reizes milti, ūdens un
sāls. Cebelis jāizcep un jāapēd, tā
ka neviens neredz. Kurš sapnī ne-
sīs dzert, tas būs īstais.
/E. Laime, Kalaņģi./



34764. Ziemassvētku sestdien
jānozog mīkla, nevienam nezinot
jāizcep un jāapēd; pēc tam, ne
arvienu vairs nerunājot, jāaiziet
gulēt, tad sapnī redzēs savu līga-
vaini. /M. Rumpe, Tirza./



34765. Ziemassvētku vakarā
jaunai meitai vajaga paņemt siļ-
ķi un apēst to pa to laiku, kamēr
apiet trīs reiz ap istabu. Kad pēc
tam viņa nāks istabā, tad uz
sliekšņa ieraudzīs savu brūtgānu.
/K. Prikne, Asūne./


34766. Ziemassvētku vakarā jā-
iet uz pirti. Pusnakti gaidot, jāie-
jauc bļodiņā rudzu karašiņa, jā-
jāuzliek uz kļavas lapas un uz pirts
krāsns jāizcep. Karašiņa tūliņ jā-
apēd. Tas viss jāizdara priekš pus-
nakts. Pusnaktī jāņem jau valkāts
laulājamais gredzens, jāpakar sa-
vā matā un jāielaiž ūdens glāzē;
tad caur gredzenu jāskatās uz dur-
vīm. Ko redzēs ienākam, tas būs
nākošais dzīves biedrs.
/E. Laime, Tirza./


34767. Ziemassvētku jeb jau-
na gada vakarā iet uz aku un tur
apslapina mutes lakatiņu jeb krek-
la piedurknes galu un tūlin iet
gulēt, pie tam ne smejoties, ne ru-
nājot, tad to nakti sapnī var re-
dzēt nākamo dzīves biedri.
/J. Rubenis, Ērgļi./

34768. Ziemassvētku vai jaun-
gada vakarā jaunietim jāiemērc
rokas āliņģī un, atpakaļ neskato-
ties, jāpārnāk mājā un ne ar vienu
nerunājot jāliekas gulēt, turot ro-
kas zem mutes, tad naktī sapnī
nāks līgava klēpī sēdēt.
/K. Pāvuliņa, Brīvā Zeme, 1934, 31./


34769. Neprecēti iet pie akas vai
āliņģa mērcēt piedurkni, tad iet
ar slapju piedurkni gulēt; ko redz
sapnī to izgriežam, ar to jādodas
laulībā. /S. Novickis, Ilūkste,RKr.11./


34770. Ziemassvētku vakarā uz
slotas jāaizjāj uz aku, jāapmērcē
piedurkne un atpakaļ jājāj at-
sprēkliņ; kas naktī nakšot to no-
griezt (nožņaugt, nosusināt), tas
apprecēšot. /O. Darbiņš, Birži./


34771. Ziemassvētku vakarā jā-
kāpj uz valātenes un jāklausās,
uz kuru pusi cirtīs malku, - uz
to pusi aizprecēs. /L. Reiteris, Lubāna./

34772. Ziemassvētku naktī pulk-
sten 12 jaunai meitai jāuzkāpj uz
bēniņiem, jānoģērbjas kailai un
jāskatās no bēniņiem zemē, tad
viņai parādīsies brūtgāns.
/R. Prikne, Asūne./


34773. Ziemassvētku vakarā sa-
nāk trīs meitas kopā, katra noaun
no labās kājas kurpi un ieliek to
kādā mazgājamā traukā. Tad kra-
ta to trauku uz augšu, un kuras
meitas kurpe izlec pa priekšu no
trauka, tā meita tiks vispirms iz-
precēta. /K. Priknis, Asūne./


34774. Ziemassvētku vakarā ne-
zinot zem gultas vajag salikt akas
sirobus (vaiņagus), tad gulētājs
redzēs sapnī savu līgavu smeļam
pie akas ūdeni.
/I. Kažoka, Lubāna./


34775. Meitys vai puiši, kuri
grib preceitīs, tod kū jīm vajag
darēt uz pyrmuos Zīmys svāku
dīnys naktī? Divpadsmit stunžu
naktī īt pi upis molys, ar cierveiti
izcierst lada dubeni un pajimt
voska sveci un viertīs tymā lada
caurumeņi kaidu desmit minūtu,
acs nanūlaizdams, tūlaik ti uz tuo
yudiņa caurumeņi tu redziesi, ka
puiss, to sovu meiļū meitu, a ka
meita, to sovu meiļū bryuguonu.
Ka byus uz yudiņa vaiņiks, tod
dreiži byus kuozys, ka krystu re-
dzeisi, to meirsi zemē.
/V. Podis, Rēzekne./


34776. Ziemassvētku vakarā
pārliek par bļodu no skaliņiem
tiltu un paliek pagultē; kas sap-
nī ies pār tiltu, tas būs brūtgāns
jeb brūte. /J. Treimanis, Bērze./


34777. Ja ziemassvētku nakti
paliek ze gultas bļodu ar ūdeni
un skaliņiem, tad sapņos redz
ūdeni ar laipām. Kas pār tām lai-
pām iet, tas ir meitas nākošais
vīrs. /V. Holcmane, Vandzene./


34778. Ziemassvētku vakarā
zem gulta jāliek trīs krūzītes ar
ūdeni. Visām pāri jāpārliek skali-
ņi. Kurš puisis sapņos pār skali-
ņiem pāriet un no beidzamās krū-
zītes nodzeras, tas meitu precēs.
/M. Bērziņa, Vaidava./

34779. Lai jaunava zynuotu, kas
jū precēs, tad juonūlīk zīmas-
svātku vokorā yudiņa bļūda un
juopakar dvīls; tad varēs redzēt,
kas mozguojas, tys jū precēs.
/A. Ancāns, Eglūna./


34780. Ziemassvētku naktī jā-
noliek pie gultas mutes mazgāja-
mais trauks un dvielis. Ko gulē-
dama tautu meita sapnī redzēs
pienākot mazgāties, tas būs viņas
izredzētais. [Sal. jaunsgads]
/I. Indāns, Gārsene./


34781. Ziemassvētku sestdienas
vakarā jāpaliek pagultē dvielis un
mutes bļoda ar ūdeni; kas nu nāks
pa sapņiem muti mazgāt, tas būs
zīlētājas nākamais vīrs.
/P. Zeltiņa, Lielvārde./


34782. Ziemassvētku naktī mei-
tai jānomazgā acis un tad ar ne-
noslaucītām acīm jāapguļas; kurš
puisis nākšot ar dvieli slaucīt, tas
precēs. /M. Blumbachs, Lībagi./


34783. Ziemassvētku vakarā jā-
ielej bļodā ūdens, jāiepilina divi
pilieni sveču tauku iekšā un jāsa-
maisa; ja pilieni saiet kopā, tad
pāris precas, ja ne, tad šķiras.
/O. Mucniece, Ventspils./


34784. Ziemassvētku vakarā
jaunavām nevajaga runāt un iet
gulēt ar vienu neatpītu bizi, tad
sapnī redz brūtgānu.
/A. Salmāns, Balvi./


34785. Ziemassvētku priekšva-
karā uz galda jāuzliek grāmata,
spogulis un ūdens glāze. Ūdens
glāze jānoliek tā, ka var redzēt
spogulī. Pie glāzes pienāks nāka-
mais dzīves biedrs, tikai nedrīkst
viņu apskatīt. /L. Aizpurve, Lubāna./


34786. Ziemassvētku vakarā ap
pašu pusnakti meitai jāieiet atse-
višķā istabā, uz galda jāuzliek glā-
ze ūdens, kur jāiemet savs gre-
dzens. Tad jāskatās pretī noliktā
spieģelī, kur viņa redzēs savu
laimi. Ja viņa redz spieģelī zār-
ku, tad viņai būs jāmirst; ja redz
vaiņagu, tad nākošā gadā tiks iz-
precēta. /K. Priknis, Asūne./


34787. Ziemassvētku priekšva-
karā jāsatinas baltā palagā un jā-
iet atmuguriski pa durvīm ārā,
bet tikai nedrīkst skatīties atpa-
kaļ. Ja mirsi, tad uz jumta re-
dzēsi zārku, bet ja precēsies,
tad līgavaini. /L. Aizpurve, Lubāna./


34788. Jāņa dienā ņem no de-
viņējādām puķēm, no katras de-
viņi ziedi, un novij vaiņagu. Šo
vaiņagu uzglabā līdz ziemassvēt-
kiem un, svētku vakarā gulēt ejot,
liek to galvā. Kas naktī pa sap-
ņiem vaiņagu noņems, tas būs
brūtgāns. /A. Bīlenšteina rokraksts,
Špīss, Zemīte./


34789. Meitām ziemassvētku
sestdienas naktī jāliek cirvis pa-
galvī; kurš puisis nu sapnī nāks
cirvi ņemt, tas būs viņas vīrs.
/P. Zeltiņa, Lielvārde./


34790. Ziemassvētku pirmo-
dienas nakti divpadsmitos meitām
vajagot ielikt ūdenī pagultē mie-
žus. Un ja sapnī kāds nākot mie-
žus ņemt, tad to meitu, kura to
sapni redzējusi, pirmo tanī gadā
izprecēšot. /A. Krūmiņa, Plāņi./


34791. Ja ziemas svētku naktī
izsēj sniegā miežus, tad sapnī
redz pļāvējus; kuram izsējēja iet
atņemt, tas viņu apprec.
/A. Smilga, Gaiķi./


34792. Jaunavai, kura grib re-
dzēt savu nākamo vīru, ziemassvēt-
ku naktī jāiesēj auzas gultā; kas
sapnī nāks auzas pļaut, tas būs
īstais. /T. Dzintarkalns, Talsi./


34793. Ja ziemassvētku nakti,
gulēt ejot, zem gultas pasēj auzas,
tad sapņos redz nākamo vīru au-
zas pļaujam. /A. Gulbe, Nogale./


34794. Ziemassvētku vakarā
meitai jāber auzas pagultē un jā-
saka: "Ņem, mīļais, grāb un dod
savam kumeļam!" Kurš puisis nu
nāks sapnī tās auzas grābt, tas
būs tās meitas nākamais vīrs.
Reiz, vienai meitai tā zīlējot, rādī-
jies pavisam nepatīkams puisis,
bet tomēr iznācis, ka tas to meitu
apprecējis. /P. Zeltiņa, Latgale./


34795. Ziemas svētku naktī ie-
ber smilšu graudus un paliek
apakš gultas. Kas sapnī nāk uz-
augušo labību pļaut, tas ir brūt-
gāns jeb brūte.
/R. Bērziņš, Džūkste./


34796. Ziemassvētku nakti pa-
šā pusnaktī meitai jānostājas
krāsns mutes priekšā, jānoliek
spieģelis priekšā un pakaļā, jā-
skatās plikai noģērbtai caur kāju
starpu. Tas vīrietis ko tur ierau-
dzīs, tas to precēs.
/B. Blumbachs, Lībagi./


34797. Jāņem astoņi viena ga-
ruma diedziņi, vienu apzīmē ar
vienu mezglu, otru ar diviem:
viens mezgls nozīmē sievieti, divi
mezgli vīrieti. Nu norunā, kuru
sievieti un vīrieti sies kopā; viens
saņem cieti pa vidu visus diedzi-
ņus, otrs met ar cilpu ik pa divi
gali kopā; visus sasējis turētājs
laiž galus vaļā un skatās, vai
mezglainie ir abi blakus; ja tā,
tad no tiem iznāks pāris; ja kāds
neapzīmēts starpā, tad ir liedzējs;
ja divi riņķi un apzīmētie katrs
savā riņķī, tad katrs citu apprec;
ja viens mezglainais atkrīt viens
pats nost, tad līgava atteic un
otrādi. /J. Treimans, Bērze./


34798. Dažās vietās Kurzemē
latviešu meitas ziemas svētku jeb
jauna gada vakarā velk no žagaru
čupas žagaru. Kad žagars ir
taisns un kupls, tad brūtgāns būs
vesels, stiprs un bagāts; kad ža-
gars ir līks un pliks, tad tas būs
slimīgs un nabags.
/Latv. Avīzes, 1860, 26./


34799. Ja kura meita grib zi-
nāt, vai labs būs brūtgāns, tad
vajaga kūču dienā zem ziemas-
svētku iet pie žagaru kūļa un
vilkt žagaru; ja žagars izvilksies
gluds, tad brūtgāns būs labs, bet
ja nē, tad slikts. /J. Rupjais, Asūne./


34800. Ziemassvētku naktī mei-
tas zīlē brūtgānus un dara tā: pa
vienai vien pieskrien pie salmu
jumta un izvelk neskatoties vienu
rogu. Ja rogā gadoties kāds
grauds, tad meitai gadīsies ba-
gāts vīrs; bet ja roga ir tukša,
tad brūtgāns būs pliks kā zutis.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./


34801. Kurš puisis grib redzēt
savu līgavu, tam ziemassvētku
nakti jākāpj uz istabas augšas un
jāstāv aiz skursteņa - tad līgava
parādīsies. /K. Corbiks, Lielsesava./


34802. Ziemassvētku vakaru
vajaga griezt mazus papīrīšus
un uz katra uzrakstīt vienu nur-
tu. Papīrīšus vajaga palikt pagal-
vī: kādu burtu izvelk pirmo, ar
tādu iesāksies mīļākā jeb mīļākās
pirmais vārds, kādu otru, ar to
pavārds. /R, Bērziņš, Džukste./


34803. Ziemassvētku vakarā
meitas metušas eglītē vaiņadziņu.
Ja mestais vaiņadziņš palicis eg-
lītē, tad meita žigli izprecēta; cik
reiz tas nokritis zemē, tik gadu
vēl jāgaida. /K. Jansons, Plāņi./


34804. Ziemassvētku un jaun-
gada naktī liek atslēgu pagalvī,
lai brūtgāns varētu durvis atslēgt.
/M. Kalniņa, Vandzene./


34805. Jo meita grib zynuot,
kas viņu mīļuoj, tad zīmas svāt-
ku prīkšvokorā juoaizdadz svece,
juoizkuop uz grīstīm un juoīt
treis reizes nu vīna styura uz ūt-
ru, nu ūtra uz trešu un t. t., ko-
leidz vysi styuri nabyus apstai-
guoti. Kas staigošanas laikā pa-
saruodīs, tis byus eistais.
/M. Apeļs, Stoļerova./


34806. Ziemassvētku sestdienas
vakarā ar to slotu, ar kuru esi
pēries, pulksten 12-tos naktī jā-
slauka istaba. Ja kāds ienāk, tad
tas jeb tā būs tavs precinieks, jeb
līgava. /J. Jansons, Rīga./


34807. Lai zinātu, kāds būs nā-
kamais, tad ziemassvētku vakarā
vajag pērties ar jaunu slotu un
tad to palikt pagultē. Kas pa sap-
ņiem ar to slauka, tas būšot nā-
kamais. /G. Pols, Vecgulbene./


34808. Ziemassvētku vakarā jā-
lasot bībelē Zālamāna augstā
dziesma, tad jāiet gulēt un zem
pagalvja jāpaliekot cimdu pārs.
Kurš to nakti rādīšoties sapņos,
tas būšot meitai īstais brūtgāns.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./


34809. Ziemassvētkos nosēstas
uz krēsla ar aizsietām acīm. Ja
sēdētājs uzmin, kas tam pieduras,
tad viņš drīz apprecēsies.
/Z. Sniķere, Veģi./


34810. Jaunas meitas kaķi
svēra
Ziemas svētku vakarā;
Ja svērs kaķis pus-
podiņa,
Tad vess meitas šo-
ruden.
/J. Mūrnieks, Kroņa-Lejas pag.
LD 33262./


VI. Nāves zīlēšana.

34811. Ziemassvēku jeb jauna
gada vakarā jāiet ārā klausīties.
Ja var dzirdēt it kā cērtam jeb
ēvelējam, tad nākamā gadā tanī
mājā kāds mirs. /J. Rubenis, Ērgļi./


34812. Ja ziemassvētku vakarā
iziet ārā un nostājas uz krustce-
ļiem, un ja tad izliekas itin kā
kādās mājās dēļus zāģētu, tad ta-
nīs mājās, kur to dzird, kāds nā-
košā gadā mirs. /K. Corbiks, Sērene./


34813. Kad ziemassvētku vai
jaungada naktī redz cilvēku pie
akas, tas to gadu nomirs.
/E. Žubeckaja, Rīga./


34814. Kad ziemassvētkos sēž
pie loga un ierauga pa āru vīru
staigājot, tad drīzi saslimsi.
/Z. Sniķere, Veģi./


34815. Ja ziemassvētkos jeb
jaunā gadā ūdens bļodā skaloties
redz baltu vīru jājam, tad skatī-
tājies drīz mirs. /Z. Sniķere, Veģi./


34816. Ziemassvētku eglītei de-
got, vajaga ievērot kādu svecīti.
Ja svecīte nodzisīs ātrāk par ci-
tām, tad viņas vērotājs mirs ātrā-
ki par citiem; ja viņa degs ilgāki,
tad arī tās skatītājs dzīvos ilgāki
par citiem. /K. Corbiks, Valgunde./


34817. Ziemassvētkos, kad de-
dina eglīti, vajaga iedomāties
katram savu svecīti; kura ilgāki
degs, tas ilgāki dzīvos.
/K. Corbiks, Jelgava./


34818. Ziemas svētku eglītei
svecītes aizdegot, katram jāizvē-
las viena svecīte. Kam pirmajam
izdeg, tam pirmajam jāmirst.
/L. Strute, Šķibe./


34819. Ja ziemassvētkos kāda
svece izdziest neizdegusi, tad tanī
gadā no klātesošiem viens mirs.
/P. Āboliņa, Jelgava./


34820. Ja pie ziemas svētku
eglītes kāda svecīte netīšām no-
dziest, tad kāds no viesiem citus
zimas svētkus nesagaidīs.
/A. Kondrāte, Cēsis./


34821. Ziemassvētku vakarā
ūdens bļodā uz kādas lietas jāuz-
liek svece. Ja svece izdeg līdz ga-
lam, tad zīlētājam klāsies labi,
bet ja nodziest ātrāki, tad tai ga-
dā būs jāmirst.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


34822. Ziemas svētku vakarā,
kad visi pie galda ēd, tad vienam
jāiet laukā un jāskatās caur logu.
Kurš no sēdošiem bez galvas,
tam nākošā gadā jāmirst. [Sal.
jaunsgads.]
/Z. Lancmanis, Lejasciems./


34823. Kūķu dienas vakarā jā-
skatās uz sienu, kuram tur nebūs
ēnai galvas, tas mirs.
/P. Š., Preiļi./


34824. Ja grib zināt, kurš nā-
kamā gadā mirs, tam jāiet ziemas
svētku vakarā, citiem vakariņas
ēdot, aiz loga skatīties. Kuru nu
no āra ierauga bez galvas, tam
būs jāmirst.
/A. Bīlenšteina man. 1867.g./


34825. Ziemassvētku vakarā,
kad mājas ļaudis sēž ap galdu,
vajaga vienam iziet no istabas un
skatīties pa logu iekšā; kurš nā-
kamā gadā mirs, tas izliksies bez
galvas. /I. Indāns, Gārsene./


34826. Kad grib zināt, kurš no
mājeniekiem tai gadā mirs, tad
ziemassvētku naktī, kad visi sēd
ap galdu un ēd, jāiet ārā un pa
logu jāskatās iekšā. Ja redz, ka
kādam ēdājam trūkst galvas, tad
tam tai gadā jāmirst.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./


34827. Ziemassvētku naktī jā-
iet arā un jāskatās savā ēnā; ja
ēna ir bez galvas, tad drīz mirs.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./


34828. Ziemassvētku vakarā,
vakariņas ēdot, jāiet skatīties aiz
loga; kuram neesot galvas, tas to
gadu miršot.
/O. Darbiņš, Birži./

34829. Kad kyuču dīnas voko-
rā saime ād vakariņas, tad kai-
dam svešam, nazynūt, vajag cier-
tīs pa lūgu, kaidas ir cylvāku
ānas. Kurai ānai (susatīvam) na-
byus golvas, tys leidz godam
meirs. /T. Beča, Preiļi./


34830. Kad kāds svētu vakaru
nes sveci istabā un redz kādam
ēnā divi galvas, tad tam būs jā-
mirst. /A. Bīlenšteina man., Auri./


VII. Ziemassvētki laika zīlēšanā.

34831. Zaļi ziemas svētki, bal-
ta lieldiena. /Latv. Avīzes, 1860, 26./


34832. Ja zaļi ziemassvētki, tad
baltas lieldienas.
/Latvis, 1932, 3094./


34833. Ja ziemassvētki melni,
tad lieldienas baltas (t.i., lieldie-
nās vēl ir sniegs).
/Z. Grīnberga, Sigulda./


34834. Ja melni ziemas svētki,
tad baltas lieldienas.
/A. Zvejniece, Piebalga./


34835. Ja ziemas svētkos ir
pliki jumti, tad lieldienās ir balti
jumti. /P. Zeltiņa, Rīga./


34836. Ja ziemassvētki ir mel-
ni (bez sniega), tad lieldienas
būs baltas. /J. Apsalons, Sērpils./


34837. Kāds laiks ir priekš zie-
mas svētkiem, tāds ir atkal vasa-
rā priekš Jāņiem.
/P. Zeltiņa, Ogresgals./


34838. Ja ap ziemas svētkiem
auksts laiks, tad vasarā karsts
laiks.
/K. Atgāzis, Nīteure./


34839. Ja priekš ziemassvēt-
kiem daudz sniega, tad priekš
Jāņiem būs daudz lietus.
/J. Skarnele, Kalncempji./


34840. Ja ap ziemas svētkiem
daudz sniega, tad ap Jāņiem lie-
tus līs. /K. Biša, Rencēni./


34841. Ja pa ziemassvētkiem
dziļi sniegi, tad Jāņos gaidāms
slapjš laiks; ja sekli - Jāņos
skaists siena laiks.
/A. Mencis, Puikule./


34842. Ja ap ziemsvētkiem ir
skaists laiks, tad arī ap Jāņiem ir
skaists laiks.
/K. Pelteris, Nīteure./


34843. Ja ziemassvētkos salst,
tad nākamu vasaru būs labs siena
laiks. /J. Vīksne, Meirāni./


34844. Ja ap ziemasvētkiem sa-
snieg liels sniegs, tad ap Jāņiem
būs ļoti karsts.
/A. Linde, Palsmane./


34845. Ja pēc ziemsvētkiem
labs laiks, tad pēc Jāņiem arī būs
labs laiks.
/M. Ezertēva, Cirsti./


34846. Ja ap ziemassvētkiem
vēl redz melnu zemi, tad ap nā-
košiem Jāņiem tā vietām būs bal-
ta no vēlīnām salnām.
/Latvis,1929, VII,26./


34847. Cik daudz priekš zie-
massvētkiem sniega gubu, tik nā-
košā rudenī būs labības gubu.
/L. Ozoliņa, Koknese./


34848. Ja priekš ziemsvētkiem
vēl nav bijis putenis, tad nākamā
rudenī klētīs apcirkņi būs tukši.
/E. Ārgals, Naukšēni./


34849. Ja priekš veciem ziem-
svētkiem sniegs savelk kupenas,
tad nākošā vasarā būs laba raža.
/K. Pelteris, Nītaure./


34850. Ja priekš ziemassvēt-
kiem sadzītas kupenas, tad nāko-
šais gads būs auglīgs.
/L. Daugaviete, Smiltene./


34851. Kad priekš ziemas svēt-
kiem ir daudz sniega saputināts,
tad būs bagāta raža.
/V. Eglīte, Sēja./


34852. Ja pēc ziemas svētkiem
lielas sniega kupenas, tad būs la-
ba labības raža.
/Z. Akmentiņa, Lubāna./


34853. Ja ap ziemassvētkiem
slapjš un mīksts laiks, tad nāko-
šā rudenī būs slikta rudzu raža.
/K. Meiers, Lubāna./


34854. Ja ap ziemas svētkiem
daudz sniega, tad nākošu gadu
kuplas druvas.
/K. Biša, Rencēni./


34855. Kad priekš ziemassvēt-
kiem daudz sniega un lieli puteņi,
tad nākamo gadu sagaidāma laba
raža.
/K. Pavasare, Āraiši./


34856. Ja priekš ziemas svēt-
kiem lielas kupenas, tad laba ra-
ža: bet ja pēc ziemas svētkiem,
tad slikta.
/V. Zvaigznīte, Zeltiņi./


34857. Ja pirms ziemas svēt-
kiem dziļas sniega kupenas, tad
būs laba siena raža.
/Z. Akmentiņa, Lubāna./


34858. Ja priekš ziemasw svēt-
kiem kupenas, tad nākamā vasarā
būs graudi; ja pēc svētkiem -
pelavas.
/E. Laime, Tirza./


34859. Ja priekš ziemas svēt-
kiem daudz sniega, tad tai gadā
daudz graudu, ja sniegi daudz pēc
svētkiem, tad daudz pelavu.
/L. Rudzīte, Vijciems./


34860. Sniega kupenas priekš
ziemassvētkiem ir rudzu gubas,
pēc ziemassvētkiem pelavu gu-
bas.
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš,
Sērpils./


34861. Ja priekš ziemassvētkiem
putina, tad tie ir nākamu gadu
graudi, bet pēc ziemassvētkiem
tie puteņi ir pelavas.
/J. Sprice, Smiltene./


34862. Ja priekš ziemassvēt-
kiem ir putenis, tad labs gads,
bet ja ne, tad slikts.
/J. Sprice, Smiltene./


34863. Ja priekš ziemassvēt-
kiem ir garas ledus tilkas, tad
būs bagāts gads.
/V. Saulīte, Mālpils./


34864. Ja pēc ziemsvētkiem
daudz puteņo, tad nākamgadu
būs vairāk pelavu kā graudu.
/V. Saulīte, Mālpils./

34865. Ja priekš ziemsvētkiem
daudz puteņu, tad nākamgadu
būs pilnas vārpas.
/V. Saulīte, Mālpils./


34866. Ja pirms ziemassvēt-
kiem saputina sniega kupenas,
tad nākošu gadu daudz graudu.
Ja pēc ziemassvētkiem kupenas,
nākošu gadu tikai salmi bez grau-
diem.
/K. Atgāzis, Nītaure./


34867. Ja priekš ziemas svēt-
kiem sadzen lielas kupenas, tad
cerams labs laiks. Veci ļaudis sa-
ka: "Priekš ziemas svētkiem tikai
graudi skrien, pēc svētkiem pela-
vas."
/Atbalss k. 1894. J. Kriķis, Starti./


34868. Gaiša ziemas svētku
nakts, tumši [t. i. pilni] šķūņi.
/Latv. Avīzes, 1860, 26./


34869. Ja ap ziemassvētkiem
ceļi melni, tad būšot labi gadi.
/J. Bitaks, Litene./


34870. Ja pēc ziemas svētkiem
ir slapjš laiks, tad būs vāja rudzu
raža. /S. Gūberts, 77./


34871. Ja par ziemas svētku
vai jaunagada nakti redz ļoti no-
zvaigžņojušos debesi, tad būšot
auglīgs gads.
/T. Dzintarkalns, Talsi./


34872. Ja ziemassvētku un jaun-
gada vakarā nav zvaigžņu pie de-
besīm, tad nebūs to gadu augļu.
/O. Mucniece, Ventspils./


34873. Vējaini ziemassvētki so-
la daudz koku augļu.
/R. Bergholce, Vaive./


34874. Kad ap ziemas svēt-
kiem mīksts laiks, tad ap lieldie-
nām ir daudz sniega.
/Zemes Spēks, 1932, 28, 477./


34875. Ja līdz ziemassvētkiem
neaizsalst upes un ezeri, tad nā-
kamā vasarā būs bagāts zivju
gads. /Latvis, 1929, VII, 26./


34876. Eima bišu klausīteis
Ziemas svētku vakarā.
Ja bitītes daiļi dzieda,
Tad būs silta vasariņa.
/L. Bērzinš, Paskava, Baus-
kas apr. LD 33256./


34877. Sniega kupenas priekš
ziemsvētkiem nozīmē graudu kau-
dzes; sniega kupenas pēc ziem-
svētkiem - pelavu kaudzes.
/V. Loze, Drusti./


34878. Ja no ziemassvētkiem
līdz zvaigznes dienai laiks ir
tumšs un miglains, tad visu gadu
plosīsies lipīgas slimības.
/Latvis, 1932, 3094./


34879. Lieli vēji ziemas svētku
naktī vēsta sērgas un bada ga-
dus. /A. Bērziņa, Aloja./


34880. Kad ziemassvētkos vār-
tos svilpj vējš, tad nevajaga pre-
tīm svilpt, citādi krampji uznāks.
/V. Līce, Līgatne./


VIII. Ziemassvētki sakarā aar sapņiem.

34881. Ja meita redz ziemas-
svētku naktī sapnī kādu puisi vi-
ņai kreklu pasniedzam, tad tas
būs viņas brūtgāns. Ja tāpat pui-
sis redz meitu, tad tā būs viņa
brūte.
/Latv. Avīzes,1866. B. Špīss, Zemīte./



34882. Ziemas svētku sapņi jā-
liek vērā, jo viņi piepildoties. Ja
meitas sapņo par cepuri, tad jā-
gaida brūtgāns. Jāuzber arī sāls
čupiņas uz galda; kura čupiņa
pirmā izkūst, tās čupiņas bērējam
pirmajam jāmirst.
/Mucukatns, Stende un Rūjiena./



34883. Lai zinātu, kas nākošā
gada katrā mēnesī notiks, tad jā-
ievēro, ko no ziemas svētkiem
līdz triju kungu dienai katru
nakti sapnī redz; pirmo ziem-
svētku nakts sapnis piepildās jan-
varī, otru - februarī u. t. t., tri-
ju kungu dienas nakts sapnis pie-
pildās decembrī. /E. Laime, Tirza./