ZĪLĒŠANA.
35848. "Quaedam virgo cupida ex certis figuris cognoscere,
quanto temporis intervallo vitae stamen productura
esset, liquidam ceram super aquam effudit." Kāda
jaunava bija lējusi kausētus vaskus ūdenī, lai pēc
zināmām figūrām varētu redzēt, līdz kādam laikam
viņa varētu turpināt savu dzīves pavedienu.
/Rīgas jezuitu ziņojums no Latgales, 1608.g./
35849. Tas vells jir dažā sirdī iecēlis to negantību tās
elkadievības, burvības, sāls pūšļošanas, sieta te-
cināšanas, kannu raudzīšanas.
/G. Mancel, Lett. Postill, 1654. II, 390./
35850. Zīlēties varot tais dienās, kuras esot tikai reiz
par gadu. /H. Skujiņš, Aumeisteri./
35851. Deviņas dienas no vietas katru vakaru jāizskaita
deviņas zvaigznes, tad pēc deviņiem mēnešiem dabūs
vīru. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
35852. Ja deviņus vakarus no vietas saskaita deviņas
zvaigznes, tad beidzamā naktī redz, ar ko būs jā-
apprecas. /A. Smilga, Gaiķi./
35853. Trīs piektdienas naktis no vietas meitai jāskaita
pa septiņām zvaigznēm. To vīrieti, kurš pēc trešās
piektdienas pirmais dos roku, viņa apprecēs.
/K. Corbiks, Reņģe./
35854. Sestdienās vajag saskaitīt septiņas zvaigznes un,
gulēt ejot, ne ar vienu ne runāt, ne smieties. Tā
vajaga skaitīt septiņas nedēļas; kurš tad rādās
sapņos, tas būs nākamais vīrs.
/I. Johansone, Alūksne./
35855. Ja kāds grib, lai tas, ko viņš vēlas, piepildītos,
tad viņam vakarā jāizskaita septiņas zvaigznes pie
debesīm un šīs pašas septiņas zvaigznes jāizskaita
deviņus vakarus no vietas, tikai tās pašas; ja
viņš to izdarīs, tad viņa vēlēšanās piepildīsies.
/K. Corbiks, Sērene./
35856. Katru vakaru jāizskaita deviņas zvaigznes un tā
deviņus vakarus, nevienu vakaru neizlaižot, tad ko
tanī devītā vakarā sapņo, tas piepildoties.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
35857. Vajaga deviņus vakarus no vietas skaitīt zvaigznes
un katrā vakarā jāizskaita deviņas zvaigznes. Tad
kuram pirmajam sniegs roku, tas būs tas īstais.
Bet zvaigznes jāskaita deviņus vakarus no vietas,
ja kādu vakaru palaiž garām, tad jāsāk atkal no
jauna. /T. Dzintarkalns, Talsi./
35858. Deviņus vakarus no vietas katru vakaru jāizskaita
deviņas zvaigznes. Ja kādu vakaru zvaigznes neredz,
tad jāsāk skaitīt no gala. Cilvēks, kas skaitītāju
pēc tam no rīta pirmais sveicina, būs nākamais
dzīves biedrs. /A. Leimane, Mārsnēni./
35859. Ja saskaita deviņus baltus zirgus, deviņdesmitde-
viņus melnus un deviņus skursteņskrāpjus, tad,
kurš pirmais roku dos, tas apprecēs.
/A. Smilga, Gaiķi./
35860. Vajag saskaitīt 99 baltus zirgus un 3 skursteņ-
slauķus. Kurš pēc tam dos pirmais roku, tas būs
nākamais vīrs vai sieva. /E. Kampare, Rīga./
35861. Jaunām meitām jāizskaita 99 balti zirgi; kurš vī-
rietis tad nāks pretī un sveicinās, tas būs mūža
biedrs. /Z. Biša, Rencēni./
35862. Kad saskaita 99 baltus zirgus, 99 skursteņslauķus,
99 ubagus, tad ko pirmo satiek ceļā, tas ir izre-
dzētais. /A. Ozoliņa, Taurene./
35863. Meitām jauna mēneša trešā dienā jāsāk skaitīt bal-
ti zirgi; simtajā zirgā būs nākošais vīrs.
/E. Laime, Tirza./
35864. Meitai, kura gribot zināt, ar ko viņa apprecēsies,
vajagot saskaitīt simts baltu zirgu; kurš pēc tam
pirmais roku sniegšot, tas būšot tas īstais.
/V. Grīva, Lubāna./
35865. Zīlēšanai vajagot sieta un aitu cērpjamo dzirkļu.
Dzirkles iedur sietiņa malā un diviem jātur, kat-
ram ar vienu pirksta galu, katra puse dzirkļu riņ-
ķa. Kad uz jautājumu siets sāk griezties, tad ir
izzīlēts. /Latv. Avīzes, 1859, 11./
35866. Pie tādiem māņiem pieder arī sietiņa tecināšana
pie dzirklēm, lai atklātu noslēpumus.
/Magasin, 1838, VI, 151. B. Bergmanis./
35867. Apmēram desmit cilvēku sasēžas ap vienu galdiņu un
visi saliek rokas uz galdiņa. Kad galdiņš pēc pāri
desmit minūtēm sāk pats no sevis kustēties, tad
dalībnieki ir tajās domās, ka pēdējo kustina gars.
Šis nomirušā cilvēka gars zina pastāstīt par nā-
kotni. Viens no dalībniekiem ceļ garam priekšā da-
žādus jautājumus, uz kuriem gars atbild piesitot
galdiņa kāju pie grīdas. Dalībnieks vaicā garam:
"Vai Latvijā būs miers uz ilgāku laiku, vai ne; ja
būs, tad sit vienu reizi, ja nebūs, tad divi rei-
zi." Ja nu galdiņš sit vienu reizi, tad Latvijā
būs miers uz ilgāku laiku, bet ja viņš sit divi
reiz, tad drīz sagaidāms karš. Bet galdiņš tikai
tad pareizi atbildēs, ja visi dalībnieki būs pār-
liecināti, ka gars tiešām atnācis.
/K. Corbiks, Penkule./
35868. Ņem biezāka papīra loksni un uz tās ar zīmuli ap-
velk apaļu riņķi. Riņķa līnijas ārējā malā uzraks-
ta visus burtus alfabēta kārtībā un ciparus, sākot
1 un nobeidzot ar 9 un 0. Var arī atzīmēt 1/2, 1/4,
3/4 u. c. daļu skaitļus. Apakštasītei vienā malā
ar zīmuli uzvelk svītriņu, tad tasīti, ar malām uz
leju, uzgāž uz papīra loksnes, apvilktā riņķa vidū.
Zīlēšanas dalībnieki katrs ar vienas rokas pirks-
tiem viegli pieskaras tasītes virsum. Elkoni ne-
drīkst atspiest uz galda, tāpat pie tasītes ne-
drīkst durties klāt nagi, bet tikai viegli jātur
virsū paši pirkstu gali. Dalībniekam jāizturas no-
pietni, nedrīkst smieties, tāpat zīlēšanā nedrīkst
piedalīties tādi, kas netic tasītes spēkam. Pēc
kāda laiciņa var sākt tasītei jautāt. Atbildot ta-
sīte sāks kustēties, ar atzīmēto svītriņu pieslī-
dēdama pie vajadzīgā burta vai cipara. Burtus pēc
kārtas ievērojot, sastādās vārdi un teikumi. Stun-
du, dienu un datumu noteikšanai noder cipari. Ta-
sītei slīdot, dalībniekiem nepārtraukti jātur vir-
sū pirksti, citādi tā apstāsies. Ja, zīlēšanu sā-
kot, tasītei tūlīt negrib nekā jautāt, tad jāpa-
gaida, kamēr tā pati bez jautāšanas sāk kustēties.
Tad vai nu tasīte pati no sevis slīd pie burtiem
un tā pasaka, ka atnācis kāds gars, kam var jautāt,
ko vēlas zināt, vai arī dalībnieki var prasīt, kas
ir ieradies un atbild. Atnākušais gars atbild uz
visiem uzstādītiem jautājumiem. Ja pēc kāda laika
atbildes kļūst nesakarīgas, tā ir zīme, ka gars
noguris un nevēlas vairs atbildēt; tad jāizsauc
atkal kāds cits, sakot, ka vēlas, lai atnāk tāds
un tāds gars. Tad jautāšanu var atkal turpināt.
/A. A. Rīga./
35869. Kad kas nozagts, tad ņem sietiņu, iedur krijā un
sauc visus mājas ļaudis pie vārda. Kura vārdu sau-
cot, siets iekustas, tas esot tas zaglis.
/A. Bīlenšteina rokraksts. K. Boivics, 1862.g.,
Lubāna./
35870. Krievos jeb zaldātos aiziedams kas vēlas, lai mājā
zinātu, kā viņam svešumā klājas, tas lai nocērt
kokam galu; ja nu koks aug un zaļo, tad aizgājējam
iet svešumā labi, bet ja nīkst un pat nokalst, tad
karavīram iet slikti, ir slims un pat šķīries no
šīs pasaules. /K. Bika, Gaujiena./
35871. Uz krustceļiem jāaiznes mēsli, jāstāv virsū un jā-
gaida. Kas pirmais nāks, tas būs nākamais vīrs vai
sieva. /V. Johansone, Liepa./
35872. Vakaros meitām jāiet vabiņas skaitīt: "Māte, meita;
māte meita." Ja pēdējo vabiņu skaitot, iekrīt mei-
ta, tad skaitītāja ātri apprecas; ja māte, tad il-
gi jāgaida. /J. A. Jansons, Gaujiena./
35873. Vakarā meitām jāiet ārā vabiņas skaitīt: "Māte,
meita, māte, meita", u. t. t. Ja, pēdējo vabiņu
skaitot, iekrīt meita, tad drīz to izprecēs, ja
māte, tad ne. /Bērziņš, Ropaži./
35874. Kad grib precēties vīrs jeb sieva, tad viņi iziet
ārā un skaita vabiņas: "Māte, meita u. t. t." Kad
beidzamo reizi iznāk māte, tad dabūn precēties,
bet ja meita, tad ne. /K. Lielozols, Nīca./
35875. Jaunas meitas, gribēdamas izzināt, vai ies tautās,
aizsien ar lakatu acis, asu piecu attālumā izpleš
rokas uz priekšu un ķer sētas mietiņus. Tad atver
acis un skaita; ja iznāk pārs, tad precēsies; ja
paliek kāds mietiņš lieks, tad dzīvos pa vecam.
/J. Čudars, Rēzekne./
35876. Met kurpi ar kreiso roku pār labo plecu uz durvju
pusi; ja tā nokrīt ar purnu uz durvju pusi, tad
tai gadā jāprecas. /M. Vētra, Rencēni./
35877. Lai zinātu, uz kuru pusi aizies dienestā jeb citos
gadījumos, tad jāmet no kājas tupele gaisā; uz ku-
ru pusi pirkstugals, uz to pusi aizies.
/G. Pols, Staburags./
35878. Rudiņ, nūbeidzūt appļuovības, juonūaun kuojas un
kūrpes juosvīž augšā. Uz kuru pusi zuoboka purns
kreitūt nūsastuos, uz tū pusi aizvess līgavainis.
/M. Apeļs, Stoļerova./
35879. Pakar laulājamo gredzenu matā un tur pāri glāzei;
cik reizes tas piesitas, pēc tik gadiem jāprecas.
/M. Vētra, Rīga./
35880. Ka cylvāks grib zynuot, vai jis miers zemī itymā
godā, tod lai jis nakti divpadsmit stunžu nujīt uz
stalli un pasaveras uz redeļim, kur nūlykts sīns
prīkš zyrga. Zyrgs tymā laikā mīreigi stuovēs un
gulēs, un kod zyrgs nu reizis pacels golvu augši
un muti rozplēts, un kai smejas, itys jau pīzīmēj,
ka tys cylvāks itū godu miers zemi. A ka zyrgs
taipat stuovēs mīreigi, tod vel cylvāks dzeivuos
vairuok kai godu. /V. Podis, Rēzekne./
35881. Vienam pašam istabā atrodoties, jāliek laulājams
gredzens ūdens glāzē un jāskatās tur, tad tajā
redz savu nākamo gadu. /M. Vētra, Tirza./
35882. Gadījumā, ja no piederīgiem kāds atrodas svešumā
un nav zināms, vai viņš miris jeb dzīvs, tad to
var uzzināt sekošā ceļā: jāņem glāze, pildīta ar
ūdeni, jāaizsedz logs, jānoliek katrā pusē glāzei
viena svece un jāaizdedzina. Pēc tam jāpaņem rokā
gredzens un sildot stipri jādomā par minēto per-
sonu; tad piepeši jāmet gredzens ūdenī. Ja gredze-
na vidū ūdenī redzams cilvēks, tad domātā persona
ir dzīva, bet ja ierauga tanī nāvi, tad mirusi.
/K. Corbiks, Reņģe./
35883. Zem šķīvjiem paliek dažādus priekšmetus: atslēgu,
gredzenu, zemi, maizi, zārku u. t. t. Kas, šķīvi
ceļot, dabū atslēgu, būs saimnieks, kam gredzens
gadās, dabūs drīz precēties, kam zeme, tas iegūs
zemi, kam zārks, - tam drīzumā jāmirst.
/J. Cinovskis, Snēpele./
35884. Ja viens otru iecerējis un nezina, vai arī otrs šo
mīl, tad tam jāsaviļina no pakulām divas bumbiņas,
kas tad kur jānoliek un jāsadedzina. Ja pakulas
degdamas paceļas gaisā un pieskaras viena bumbiņa
otrai , tad abi saprecēsies. /J. Jansons, Plāņi./
35885. Kod meita grib sapynā redzeit sovu mīļū briuguonu,
tod kod jei īs gulātu, lai jei īliks zam podyškys
stundinīkus, tūlaik jei redzeis sovu briuguonu sa-
pynā un taipat zynuos, vai jis jū mīļuoj, vai na.
/V. Podis, Rēzekne./
35886. Lai meitas zynotu , nu kuras puses atbrauks preci-
nīki, tad vajag slaucīt ustubas nu vivim koktim uz
ustubas vydu un tūs māslus vajagūt nest uz krust-
ceļim, tad varūt dzierdēt, nu kuras puses skan
zvani. /A. Ancāns, Eglūna./
35887. Jaunas meitas iet ābeļu zarus lauzt ar aizmiegotām
jeb aizsietām acīm. Kuras meitas zaram vairāk pum-
puru, tai dzīvojot pie vīra būs vairāk bērnu.
/J. Banazis, Nīca./
35888. Kad es vēl jauna biju, tad mēs ziemas svētku vaka-
rā būrāmies: izslaucījām istabu un sametām mēslus
uz deķa. Tad aizgājām uz pirti, nopērāmies un kad
mājā viss palika klusu, mēs trīs cilvēki iznesām
deķi ar mēsliem dārzā, uzstājāmies uz mēsliem un
turējām slotu katra ar vienu roku. Runāt nebija
brīv. Tad klausījāmies un skatījāmies visapkārt.
Es dzirdēju otrā mājā trīs reizes cērtam, viena
redzēja kādu rudzu lauku lokāmies un otra dzirdēja
zvanus. Tā i bij: otrā mājā nomira trīs cilvēki,
rudzus nosita krusa un tuvumā bija kāzas.
/Z. Niedra, 72 g. v., Tirza./
35889. Krāsnī jāieliek spieģelis ar uguni un caur kāj-
starpi jāskatās, kas tur redzams. Ja puisis redz
meitu vai meita puisi, tad būs jāprecējas; ja redz
nāvi, tad jāmirst. /J. Bikša, Daugmale./
35890. Ja noliekot pagalvē cimdus, tā kā īkšķi stāv viens
pret otru, tad varot gadīties, ka cimdi būs no rī-
ta nolikti otrādi. Tādā gadījumā brūtgāns esot ar
mieru precēties. /L. Vīgante, Jelgavas Jaunpils./
35891. Kod meita grib zynuot, vai dreiži jei izīs pi vei-
ra, lai jei nakti divpadsmit stunžu pajēm aizdag
sveci, pajam div osus nažus, izlīk uz spīgeļa vīns
uz ūtra krystā un nūlīk zam poduškys, nūdzīš guni,
guļ un gaida. Par kaidu pusstundis atīs tys jau-
ničs, kurijis byus jai par veiru un jei nu juo
izzynuos, kod byus kuozys. /V. Podis, Rēzekne./
35892. Ja gribot zināt, kas būšot nākamais vīrs vai sieva,
tad tādā vakarā, kas tik vienreiz gadā esot, piem.,
Katrīnas, veca gada un t. t., vajagot noēst veselu
ābolu vai siļķi. Gulēt ejot, zem gultas vajagot
nolikt krūzīti ar ūdeni un pār krūzīti pārlikt
salmu. Tas, kas nakti sapinīs nākšot pie krūzītes
dzert, tas būšot īstais.
/K. Skujiņš, Smiltene./
35893. Skaiti dienas no Innocenča, 28. jūlija, līdz tai
dienai, kurā slimnieks palika slims. Šo skaitli
dali uz trīs. Kad nepaliek pāri, tad slimnieks pa-
liks ātri vesels, bet ja paliek pāri, tad vēl slim-
nieks ilgi gulēs slims. Ja paliek tikai viens pāri,
tad tas drīzi mirs. /D. Dama, Smiltene./
35894. Juo kaut kaids ir slyms un grib zynuot, vai viņš
miers vai dzeivuos, tad vajaga aizdegt sveci un
nūdzēst. Juo nūdzāstuos sveces dyumi īs uz duro-
vuom, tad miers, bet juo atpakaļ, tad dzeivuos.
/T. Nagle, Varakļāni./
35895. Meitas, lai uzzinātu, kura ātrāki apprecēsies,
saviļā pakulu bumbiņas, kuras reizē aizdedzina.
Kurai bumbiņai uzlec augstāku, tā pirmā apprecē-
sies. /J. Brņķis, Sidgunda./
35896. Ja jaunava grib zināt, vai tā tautās izies, un uz
kuru pusi izies, tad viņa skrien trīs reizes ap
bērzu, kurā sēd dzeguze. Uz kuru pusi dzeguze aiz-
laižas, uz to pusi viņa tiks aizvesta.
/A. Plaudis, Kosa./
35897. Zirga mieta caurumā jāielej dzīvsudrabs un jāuzbāž
atkal miets virsū. Kas mietu izvilks, tas būs mei-
tas izredzētais. /B. Vinkmane, Jaunpiebalga./
35898. Ja gribot uzzināt, vai šogad meita apprecēšoties
vai nē, tad vajagot meitai matus izskaitīt; ja to
daudzums būšot pāra skaitlis, tad apprecēšoties,
ja ne, tad nē. /B. Vinkmane, Jaunpiebalga./
35899. Ar zobos paņemtu skalu iet pie akas vai upes un to
tur apmērcē ūdenī, tad tāpat zobos to atnes atpa-
kaļ un aizdedzina; ja skals labi deg, tad būs laba
dzīve, bet ja nedeg, tad slikta.
/J. Vilnītis, Jumurda./
35900. Lai noteiktu, kur dzīvo brūte vai brūtgāns, tad
jāņem skaliņš un aizdedzinot jātur liesma uz augšu.
Ja ogle nodziest, tad jānoskatās, uz kuru pusi vi-
ņa saliekusies, tanī pusē ir tavs brūtgāns vai
brūte. /A. Šulcs, Rīga./
35901. Nober uz loga 3 čupiņas sāls. Ja viena no tām iz-
kūst, tad tā ir zīme, ka šinīs mājās vienam
jāmirst. /J. Cinovskis, Snēpele./
35902. Uz slotas aizjāj pie cūku staļļa un piebungā pie
durvīm. Cik reizes cūka urkšt, tik gadus vēl dzī-
vos. /J. Cinovskis, Snēpele./
35903. Rudenī jauniem puišiem zem gultas jāpaber mieži;
ja tos kāds būs aizticis, vai peles vai arī cits
kāds, tad tam būs drīzi kāzas.
/K. Grantiņš, Krustpils./
35904. Ja kas ir pazudis, tad jāiespļauj saujā un ar
pirkstu jāuzsit: uz kuru pusi skrien siekalas, uz
to pusi meklējams pazudušais.
/J. Andersons, Sātiņi./
35905. Ja kas ir pazudis, tad vajag iespļaut saujā un ar
pirkstu sist pa siekalām. Uz kuru pusi siekalas
lēks, tur atradīsies pazudušais priekšmets.
/E. Kampare, Skrunda./
35906. Kad kas pazudis, tad uzspļauda uz kreisās rokas
delnas un ar labās rokas rādāmo pirkstu sit sieka-
las: uz kuru pusi lec siekalas, tur atrodas zudušā
lieta. /P. Š., Rauna, Smiltene un Rīga.
K. Jansons, Plāņi./
35907. Ja kaut kas pazūd, tad vajag iespļaut saujā un
sist pa siekalām ar pirkstu. Uz kuru pusi siekalas
skries, tur pazudušais priekšmets meklējams.
/A. Korsaks, Ezere./
35908. Meklējot vainīgo, ja nezina, uz kuru pusi to mek-
lēt, tad spļauj saujā un ar pirkstu sit; uz kuru
pusi sprāgs, tur meklēs vainīgo.
/K. Corbiks, Valgunde./
35909. Ja kādam kaut kas nozagts, tad tanī vietā pret
sauli jāliek rata rumba, kurā iebāztas skaidas,
tad zaglis mantu atnesīs. /M. Driņķe, Ranka./
35910. Kad ganam lopi pazuduši, tad gans iespļauj saujā
un uz siekalām sit ar pirkstu. Lopi jāmeklē pa to
pusi, uz kuru siekalas lec. /M. Liniņa, Aizpute./
35911. Ja ganam kādreiz pazūd govis, tad vajaga iespļaut
plaukstā un ar pirkstu sist taisni vidū. Uz kuru
pusi vairāk siekalu, uz to pusi atrodas govis.
/N. Stepanovs, Nīca./
35912. Lai uzietu nozagtas mantas, tad vajagot iespļaut
saujā un ar labās rokas rādītāja pirkstu sist uz
siekalām. Uz kuru pusi tās sprāgst, uz to pusi at-
rodas zaglis ar visām mantām. /G. Pols, Bauska./
35913. Ja kādam ir kāda manta pazudusi, tad vajaga uz-
spļaut uz delnas un ar pirkstu sist uz spļaudakām,
uz kuru pusi tad šķīst visvairāk spļaudaku, uz to
pusi meklējama pazudusī manta.
/E. Puriņš, Skujene./
35914. Kad tēva no Rīgas mājā nejūt, ta durvu priekšā jā-
saslien skalu namiņš, kurš tad jāaizdedzina: ja
tas degdams gāžas uz durvju pusi, tad vēl nebūs
tēva mājā; ja gāžas uz iekšu, tad būs.
/K. Jansons, Plāņi./
35915. Kad ceļa vīru gaida mājā, tad pie durvīm jāsataisa
pakulu riņķītis un no visām pusēm reizē jāaizde-
dzina; ja papriekšu izdeg tā puse uz durvīm, tad
ceļa vīrs tajā vakarā būs mājā, ja uz dibenu -
nebūs. /E. Laime, Tirza./
35916. Kad grib iepriekš uzzināt, vai to darbu darīt vai
ne, vai man izdosies vai ne, tad aizmiedz acis un
izstiepj abu roku vidējos pirkstus, pēc tam liek
kopā trīs reizes. Ja trešo reizi sadursies, nodoms
piepildīsies, ja nesadursies, nodoms nepiepildī-
sies. /P. Š., Rauna. A. Skrūze, Saikava./
35917. Cilvēks, kas grib zināt savu nākotni, tam vajaga
aizmiegt acis un sist rādītāju pirkstus trīs rei-
zes kopā. Ja visas trīs reizes trāpa, tad iedomā-
tais izpildās, bet ja netrāpa, tad neizpildās.
/G. Pols, Bauska./
35918. Izdošanos zīlē šā: apspļauda trīsreiz abu roku
garos Mārčus un griež riņķī. Ja nu pirkstu gali
sasitas, tad domātais darbs izdosies, un atkal
otrādi. /K. Jansons, Smiltene./
35919. Ja kādu nozagtu vai nozaudētu mantu grib atrast,
iespļauj plaukstā, samaisa un saka: "Tur, vai tur,
vai tur u. t. t." Ta piesit ar dūri pie pieres un
iespļautās siekalas plaukstā sit ar pirkstu. Sie-
kalas izklīst uz visām pusēm. Uz kuru pusi sieka-
las vairāk sprāgst, uz to pusi ir pazaudētā manta.
Tā bur trīs reizes no vietas. /P. Ignāts, Nīca./
35920. Ja grib zināt, no kuras puses viesi nāks, tad
jāiespļauj saujā un jāsit ar pirkstu spļaudekļos.
Uz kuru pusi spļaudekļi skries visvairāk, no tās
puses nāks viesi. /A. Pidriks, 60 g. v., Sauka./
35921. Lai izzinātu no kuras puses gaidāmi ciemiņi, tad
jāuzspļauj uz saujas un ar pirkstu jāuzsit. Uz
kuru pusi lielākā daļa lēks, no tās puses nāks
ciemiņi. /A. Bērziņa, Aloja./
35922. Kad kāda lieta zudusi, tad viņi svētā bībelē jeb
dziesmu grāmatā ieliek kādu atslēgu un tad uz
pirksta turēdami un grozīdami sakās zinot, kurā
pusē zaglis meklējams.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
35923. Ja kas tiek nozagts, tad ņem veco dziesmu grāmatu,
ieliek uz 285. jeb 673. dziesmu krusta atslēgu,
aizkrampē grāmatu cieti un divi tur to grāmatu uz
pirkstiem. Nu sauc visus mājas ļaudis pie vārda,
pie kura vārda grāmata pakustoties, tas esot tas
zaglis. /A. Bīlenšteina rokraksts. K. Boivics,
1862. g., Lubāna./
35924. Dziesmu grāmatā jāuzšķir dziesma: "Tā ticība dod
taisnību", tajā vietā jāieliek krusta atslēga un
jāsasien. Diviem jātur atslēgas rokturis katrā pu-
sē uz rādītāja pirksta un tad, kad dziesmu grāmata
sāk griezties, var prasīt ko grib, un viņa caur
griešanos pateiks. /M. Eglīte, Vijciems./
35925. Ziemassvētku vakarā un jauna gada vakarā zīlējas
ar dziesmu grāmatu, jeb kā to mēdz teikt, sit per-
šas, pie kam saka: "Sak tieš-tiešām, mīļā grāmati-
ņa, dzīvošu vai miršu?" /E. Lācis, Tirza./
35926. Vispirms jāpaņem ruļļu klēts atslēga un dziesmu
grāmata, kurā ir rīta un vakara lūgšanas ar bauš-
ļiem. Atslēgai vajaga būt divi krustiem, var arī
būt viens krusts. Kad nav krusta, tad nevar burt.
Atšķir grāmatu un paņem atslēgu; atslēgai vajaga
būt uz septītā baušļa un tiem krustiem arī vajaga
būt uz vārda "zagt". Paņem šnoreli jeb arī ko citu
un aizsien, lai atslēga nekrīt ārā. Atslēgu uzņem
uz rādāmiem pirkstiem. Ja kāds ko nozadzis jeb arī
citu ko izdarījis, un labi nezinām, vai viņš ir
zadzis jeb ne, tad prasa tai grāmatai, vai tas un
tas ir paņēmis; prasa kādas trīs vai četras un pat
vairāk reizes. Kad vienreiz paprasa, vajaga pagai-
dīt trīs līdz pieci sekundes, tad atkal prasa tā-
lāk, un kad nevar sagaidīt, tad prasa atkal citu
cilvēku, uz kuru jau domā. To darot, nevajaga
smieties, un ja smejas, tad tā grāmata negriežas.
To nu es labi nezinu, uz kuru pusi viņa griežas,
bet to jau var izmēģināt. /J. Laņķis, Nīca./
35927. Ja grib uzzīmēt zagli, tad jāņem krusta atslēga,
jāieliek dziesmu grāmatā ticības dziesmās, grāmata
jāaizkrampē cieti, atslēgas riņķis, kas no grāma-
tas ārā stāv, jātur rokā starp priekš un vidus
pirkstu. Ja nu zagļa vārdu uzminēs, tad atslēga
apgriezīsies apkārt, grāmatai nemaz negriežoties.
/B. Blumbachs, Lībagi./
35928. Lai uzzinātu, kurš no klātesošiem pirmais mirs,
tad sagriež nazi ar asmeni uz augšu, tā ka tas
ilgi griežas. Pret kuru nostājas naža asais gals,
tas pirmais mirs. /A. Linde, Palsmane./
35929. Ja metot desmitkapeiku gabalu ūdens bļodā un tas
no bļodas neizlec, tad nākošā gadā jāmirst.
/J. Bitaks, Litene./
35930. Ja atrod melnas auzas, tad jānoplūc divi graudiņi
ar pagarām kājiņām un jāiespļauj saujā, kur abus
graudiņus blakām ieliek; ja tie savijas kopā, tad
tas pāris, kuru domā, saprecas, ja ne, tad šķiras.
/O. Muceniece, Ventspils./
35931. Ņem sešas smilgas un sasien tās galos pa pāriem
kopā; ja pēc siešanas izveidojas riņķis, tad nodo-
mātais piepildīsies, ja ne, tad nepiepildīsies.
/L. Vīksne, Talsi./
35932. Ja kas izgaisis, ņem trīs augošas smilgas un savij,
tad paliek zem diviem blakus gulošiem akmeņiem. Ja
pazaudētā manta atrodas, tad saistītais velns jā-
atlaiž, ja neatrodas, tad lai velns stāv saistīts.
/A. Skrūze, Saikava./
35933. Meitas ņem trīs pāri smalku lūciņu, sasien tos par
vidu vienā mazgā un atkal abos galos uz katra pāra
vienu mazgu. Ja nu vidus mazgu attaisot visi gali
ir kopā sasējušies, uz ko domā, bet ja ne, tad put.
/A. Bīlenšteina man. 1867. g./
35934. Sataisa astoņas līškas (mazus kociņus), met tos un
pēc to izskata zīlē.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Freijs, Apukalns./
35935. Ja kādai meitai ir vairāk pielūdzēju, tad lai zi-
nātu, kurš būs īstais, vajaga nobērt tik daudz
miežu čupiņās, cik ir pielūdzēju, pie tam katra
čupiņa jāapzīmē ar attiecīgu vārdu. No kuras čupi-
ņas ēdīs gailis, tas būs īstais.
/K. Corbiks, Ezere./
35936. Svētku sestdienas vakarā jāizlaiž ārā suns; uz ku-
ru pusi suns skries, no tās nāks meitām precinie-
ki. /S. Skrastiņa, Vaive./
35937. Jāuziet augstā kalnā un jākliedz, no kuras puses
tad suņi ries, no tās nāks brūtgāns.
/E. Abuce, Ķoņi./
35938. Ja no vairākām māsām grib vienu izmeklēties par
sievu, tad jāiet, kur viņas mazgājas, un jāskatās
pa šķirbu: kuru pirmo ieraudzīs no pakaļas, tā būs
īstā. /J. Jakāns, Bebrene./
35939. Novāra nokautas aitas četrus stilbus un katru ie-
domā par zināmu meitu, tad noliek viņus rindā un
pasauc suni; kuru pirmo suns paņem, tā pirmā pre-
cas. /A. Skreija, Talsi./
35940. Ja kādreiz gadās stilba kauli, tad saliek viņiem
meitu vārdus un noliek sunim priekšā. Kuras kaulu
suns pirmo paķer, tā pirmā apprecēsies.
/M. Kalniņa, Vandzene./
35941. Ja meitas grib zināt, kura pirmā izies tautās, tad
jāņem katrai savs kauls un jāsaliek rindā; kuru
kaulu suns pirmo ņems, tā pirmā izies tautās.
/A. Broža, Naukšēni./
35942. Visu puišu vārdus, kuri patīk, uzraksta uz maziem
papīrīšiem un tad paber zem ķisena. Kad naktī pir-
mo reizi pamostas, tad ir jāvelk: kura puiša vārdu
pirmo izvelk, tas apprecēs. /A. Smilga, Gaiķi./
35943. Lai dabūtu zināt nākošā vīra vārda pirmo burtu,
jāizrauj paparde ar visām saknēm un jāsāk no sak-
nes gala ar nazi šķērsām iešķībi griezt, kamēr
baltajās šķiedrās var izlasīt kādu burtu.
/M. Štāle, Kaltene./
35944. Lai dabūtu zināt vīra vārda pirmo burtu, tad, ābo-
lus mizojot, mizu sviež pār kreiso plecu uz grīdas;
kāda burta veidā miza krīt, tāds būs vīra vārda
pirmais burts. /M. Štāle, Kaltene./
35945. Ja grib zināt, ar kādu burtu sāksies vīra jeb sie-
vas vārds, tad ābola mizu met pār kreiso plecu.
Kādu burtu miza veido, ar tādu sāksies vīra vārds.
/A. Linde, Palsmane./
35946. Ja grib zināt, cik brūtgānu, tad ņem sīpolu lokus
un nogriež galus. Cik loku ir vienādā garumā, tik
daudz ir brūtgānu. /J. Cinovskis, Snēpele./
35947. Ja kāda meita grib zināt, vai viņa apprecēsies, tad
viņai vajaga vienai ieiet istabā pie spoguļa un
aizdedzināt katrā pusē spogulim sveci; tad spogulī
viņai parādīsies tas vīrietis, ko viņa apprecēs.
/K. Corbiks, Jelgava./
35948. Ja jaunava grib dabūt zināt, vai nākošo gadu ap-
precēsies, tad tai jānopin vaiņags no deviņādām
puķītēm un, saulei noejot, jāmet vītolā. Ja vaiņags
paliek kokā, tad izies tautās; ja ne, tad vēl jā-
gaida.
/Austrums, 1889, 1194. J. Ceplenieks, Māņticība./
35949. Novij neaizmirstuļu vainadziņu un ieliek trijās
vietās pa rozei. Vainadziņu paliek pagalvī. Ja
naktī redz kādu cilvēku sapnī, tad ar to būs die-
nās kāda tuvāka satiksme. /L. Vīksne, Talsi./
35950. Kādā naktī meitai jāapguļas, turot kreisā kājā
zeķi, lai viņa sapnī redz savu īsto brūtgānu.
/K. Jansons, Plāņi./
35951. Ja par kādu puisi grib uzzināt, vai tas mīl vai
ne, tad vakarā, gulēt ejot, jānovelk kreisās kājas
zeķe un jāpaliek pagalvī, lai neviens neredzētu,
tas jādara piektdienas vakarā. Kuru sapnī redzēs,
tas būs īstenais. /E. Līdeka, Lubāna./
35952. Puisis vai meita redz sapnī savu nākamo, ja sev
kreisā delnā iegriež viņa vārdu, paliek roku zem
kreisās auss un uz kreisiem sāniem apguļas.
/K. Jansons, Plāņi./
35953. Ja jauneklis grib savu nākošo sievu sapnī redzēt,
tad jāpaliek pagalvī kāršu dāma.
/A. Strode, Rudzēti./
35954. Puisim vai meitai ar kreiso kāju pār gultas kājga-
li jākāpj, lai sapņos redzētu savu nākamo sirds
draugu. /K. Jansons, Plāņi./
35955. Ja meita vēlas zināt savu mīļāko, tad ņem bļodu
ar ūdeni, tai pāri pārliek krustām skalus un uz
tiem Jāņu vainagu; kas naktī nāks pa sapņiem maz-
gāties, tas būs viņas mīļākais. [Sal. jaunsgads.]
/A. Skuja, Vestiena./
35956. Ūdensbļoda jāliek zem gultas. Bļodai pāri jāpār-
liek skals. Kas sapnī ies pār skalu, tas apprecēs.
/A. Aizsils, Lubāna./
35957. Ja jauna meita paliekot naktī dvieli zem ķisena,
tad kurš sapnī slaucīšoties dvielī, tas būšot tās
vīrs. /P. Čakars, Ranka./
35958. Jāņem gluži vesels ābols ar visu kātiņu, jānomazgā
un jānoliek zem spilvena. Gulēt ieejot, šis ābols
jānoēd ar visām sēklām, kātiņu un serdi, pie kam
jāvēlas redzēt savu nākamo dzīves biedru. Aizmie-
got tad varot redzēt to sapnī.
/H. Kreicberga, Talsi./
35959. Bļodā ielej ūdeni un ieliek tur divas ogles, tad
apmaisa ūdeni. Ja ogles sastopas, tad nodomātais
pāris apprecēsies.
/Brīvā Zeme, 1934, 31. dec. K. Pāvuliņa./
35960. Ja grib dabūt zināt nākošā brūtgāna vārdu, tad
vajag iziet uz ceļa un pretimnācēju vaicāt, kā
sauc; kādu vārdu pasaka, tāds vārds būs nākošam
brūtgānam. /L. Andersone, Jelgava./
35961. Ja starp vairākiem ļaudīm tiek kaut kas nozagts,
tad ņem un sagriež vienādus kociņus un visiem klāt-
esošiem izdala. Zaglim kociņš būs pieaudzis garāks.
/A. Skrūze, Saikava./
35962. No pirts nākot, vakaru priekš ziemas svētkiem,
jauna gada un zvaigznes dienas, jāiet vienam se-
višķā istabā, citiem nezinot, tad jāskatās pa logu
ārā; ja redz kāzas jeb krustības, tad tās pirmās
nākošu gadu jāapmeklē. /P. Iklavs, Grienvalde./
35963. Lai zinātu savu nākošo līgaviņu, ņem sev par palī-
gu zīlēšanu. Zīlētājs sameklē vientuļu tukšu ista-
bu, bet vislabāk riju vai pirti, nostāda kūķu va-
karā uz galda spieģeli, blakus spieģelim kā vienā,
tā arī otrā pusē nostāda pa vienai svecei, un tad
pats nosēstas pretī. Tā sēdot pēc kāda laika spie-
ģelī parādās nākošās dzīves biedrenes seja. Tiklīdz
seju ierauga, jāapgāž spieģelis, citādi var iznākt
plāni. Parasti saka: cilvēks tiekot nožņaugts.
/J. Valainis, Eglūna./
35964. Pusnaktī, tāpat vakarā priekš ziemassvētkiem, jau-
na gada, zvaigznes dienas jāiet ārā, jāskatās tad
tukšā istabā: ja redz zārku, tad būs bēres, ja
redz mazu bērnu, tad būs krustības.
/P. Iklavs, Grienvalde./
35965. Iet viens pats ārā un aplūko skursteni; ja uz tā
redz vaiņagu, tad jāprecas.
/M. Vētra, Jaungulbene./
35966. Ja no cita cilvēka lēkusies kāda slimība, tad pir-
tī jāliek auksti akmeņi un jāsauc to vārdi, kurus
turot par vainīgiem. Kad vainīgā vārds uzminēts,
tad, to saucot, akmens sāk čūkstēt. Tad jādabū no
vainīgā vai kāds matu kušķītis, vai drēbes gaba-
liņš un jāiedod slimajam, jeb arī ar to jāapkvēpi-
na slimnieks.
/K. Str., no 80 g. v. Cerbuku mātes, Kraukļi./
35967. Ja pie durvīm dzird klauvējam, bet neviena klauvē-
tāja nav, tad pēc kāda laika tai pašā stundā no-
tiks kāds atgadījums. /P. Zeltiņa, Rīga./
35968. Kad grib zināt, ko otrs domā, tad vajag mazu kaķē-
nu, kas vēl neredz, vārīt, kamēr gaļa atlec no
kauliem, un tad šos kaulus vienmēr nēsāt pie sevis
kabatā, tad varēs zināt. /Z.Lancmanis, Grundzāle./
35969. Ja grib zināt, uz kuriem kapiem vedīs, tad jāuzliek
uz rokas māriņa un jāskatās, uz kuru pusi tā rāpos,
uz tiem kapiem vedīs. /A. Strode, Rudzēti./
35970. Jo meita grib zynuot, uz kuru pusi tai dasaīs
braukt par pracātu sīvu, vajag aizdegt sārkūciņu,
īstatīt tū golda šķierbā un viertīs: uz kuru pusi
sārkūciņš guozsīs, uz tū dasaīs braukt.
/M. Apeļs, Stoļerova./
35971. Lai zinātu, kurš pirmais mirs, tad jāapstājas riņ-
ķī, jāaizraun sērkociņš un jānostāda uz gala; kad
izdegs, pret kuru nolieksies, tas pirmais mirs.
/E. Līdeka, Lubāna./
35972. Jo meitas grib zynuot, kurai byus boguots veirs,
lai īt uz reju naktī, izbuož pa rejas lūdziņu rūku
un gaida. Jo dasadūrs kaids ar pynkainu rūku, tad
veirs byus boguots, jo ar vinkuoršu, tad nabogs.
/M. Apeļs, Stoļerova./
35973. Kad nezina, pa kuru ceļu jāiet, tad met lietus
sargu gaisā. No kuras puses tas krīt, tas ir rik-
tīgais ceļš. /K. Lielozols, Nīca./
@35974. Kad meita pyrmū reizi aizīt uz kaidu svešu vītu,
tad tai juolīk kaidā traukā yudini zam gultas; tad
dreiži viņu atvess uz šeni par saiminīcu.
/M. Apeļs, Stoļerova./
35975.35975. Kad vosor meita pyrmū reizi īt sēnīs, juosaver: jo
dabuos [atrass] baraviku, tad izīs pi veira šūgod;
jo nadabuos - naizīs. /M. Apeļs, Stoļerova./
35976. Jo grib zynuot, nu kuras puses byus precinīki, tad
leldīnas prīkšvokorā vajag laist caur dziernovu
akmini odāmū odotu. Caur kuru pusi dziernavu akmi-
ņam odota iznuoks, nu tuos puses brauks precinīki.
/M. Apeļs, Stoļerova./
35977. Ja pavasarī izejot ārā un pirmo akmeni paceļot zem
tā atrod skudru, tad būs svētīgs gads, ja atrod
tārpu, - tukšs gads. /A. Bērziņš, Rīga./
35978. Vajag salikt trijstūrīgu salmiņu, iebāzt mutē un
vilkt atkal atpakaļ laukā. Ja salmiņā ir siekalas
tik tā kā plēve, tad būs labs laiks, bet ja ir
iekšā siekalas, tad būs slikts. /J. Atteka, Nīca./
35979. Paņem praku, apsedz galvu un vienu roku noliek tā,
ka var redzēt cauri, aizmirkš acis, apgriežas vai-
rāk reižu riņķī un tad skatās caur praka roku; ja
tai vietā, kur caur roku redz, pie debesīm ir mā-
koņi, tad būs slikts laiks, bet ja redz tīru gaisu,
tad būs labs laiks. /J. Atteka, Nīca./