ZĪLĪTE (Coccinella septempunctata).

---

35980. Mārīte ir dieva gotiņa, tās nedrīkst mocīt, citādi
lopiņi neizdodas. [Sal. vabulīte.]
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./
35981. Veci ļaudis uzskatījuši mazo mārīti it kā par mā-
tes garu. Kas nodarot mārītei ko ļaunu, tas esot
tikpat kā mātei. /A. Vaskis, Tukums./
35982. Kas būro māriņu sit, tam māte nomirst.
/M. Navenickis, Zasa./
35983. Zīlīti sauc arī par dieva gotiņu. Uz kuru pusi tā
aizskries, uz to pusi meitu aizprecēs.
/P. Š., Preiļi./
35984. Būro jeb svēto māriņu, sauktu arī par dieva goti-
ņu, ņēma jauna meita uz rokas un sacīja šādus vār-
dus: "Būrā Māriņa, uz kurieni mani aizvedīs?" Uz
kuru pusi māriņa aizlaižas, uz to pusi zīlētāja
tiks aizvesta. Ja māriņa neceļas spārnos, tad mei-
ta netiks izprecēta. Ja māriņa laižas uz kapsētas
pusi, tad zīlētājam būs drīz jāmirst.
/M. Navenickis, Zasa./
35985. Kad jaunava grib zināt, uz kuru pusi to aizvedīs
tautās, tad tai jāpaņem zīlīte (mārīte, dievgoti-
ņa) uz pirksta un jāprasa: "Biz, biz, mārīte, kur
tu mani vedīsi, vai uz rītiem, vai uz vakariem,
vai tumšo kapu?" Ja mārīte laižas uz rītiem, tad
jāiet turp, ja uz ziemeļiem, tad turp, bet ja lai-
žas uz zemi, tad jāiet kapā.
/K. Corbiks, Jelgava./
35986. Mārīti uzliek uz rokas delnas un saka: "Spinn,
spinn, mārīte, kurp tu mani vedīsi, vai uz kalnu,
vai uz leju?" Ja mārīte laižas uz augšu, tā ir
laba zīme; ja laižas uz leju, tad slikta.
/A. Vaskis, Tukums./
35987. Ja meita grib nākotni zināt, tad jāpaņem māriņa uz
delnas. Ja viņa zemē nolaidīsies, jāmirst; ja aiz-
laidīsies, tad uz to pusi aizprecēs.
/M. Poriete, Lubāna./
35988. Bizmaniņu jeb mārgrietiņu uzņem uz pirksta un ie-
vēro, uz kuru pusi tā piecēlusies skries. Uz to
pusi tad zīlētāju aizvedīs.
Bizmaniņa, bizmaniņa,
Kuru pusi mani vezsi?
Vai uz kalnu, vai uz leju,
Vai uz kroga pakalnīti?
/D. Ozoliņš, Jaunroze, LD 34084./
35989. Lai uzzinātu, no kuras puses atbrauks ciemiņš, tad
jādabū māriņa un jāgriež ap galvu trīs reizes; uz
kuru pusi viņa pēc tam aizlaižas, no tās puses at-
brauc ciemiņš. /E. Aizpurve, Lubāna./
35990. Ja dievgotiņu uzliek uz rokas, tad jānoskatās, uz
kurieni viņa aizlaižas, uz to pusi tad arī cilvē-
kam būs jāaiziet. Ja viņa ceļas uz augšu, tad būs
jādzīvo, ja laižas uz zemi, tad būs jāmirst.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
35991. Uz kurieni zīlīte jaunai meitai no rokas aizlaižas,
uz turieni viņa tiks izprecēta. /P. Š., Rauna./
35992. Ja jauneklis jeb jaunava grib zināt, no kuras pu-
ses nāks līgaviņa jeb līgavainis, tad vajaga paņemt
rokā dievgosniņu, trīs reizes apgriezt ap galvu,
tad atlaist vaļā roku un skatīties, uz kuru pusi
tā iet; no tās puses brauks precinieks, jeb būs
līgava jāprec. /G. Pols, Staburags./
35993. Ja meitas grib zināt, uz kuru pusi aizvedīs tautās,
tad jānoķer māriņa, trīs reizes jāgriež ap galvu
un jāvēro, uz kuru pusi aizlaidīsies, - uz to pusi
aizvedīs tautās. /L. Reiteris, Lubāna./
35994. Ja jaunai meitai uzlaižas mārīte uz rokas, tad jā-
vēro, uz kuru pusi laidīsies, - no tās puses nāks
tautas. /E. Rotmane, 65 g. v., Jaunauce./
35995. Uz kuru pusi māriņa, kas tiek griezta saujā ap
galvu, aizlaižas, uz to pusi izprecēs zīlētāju.
/A. Aizsils, Lubāna./
35996. Ja mārīte uzlaižas uz rokas, tad vajaga viņu bai-
dīt prom; uz kuru pusi viņa aizlido, tur aizvedīs,
kad nomirs. /I. Upenieks, Skrunda./
35997. Uzliek svēto māriņu uz delnas un prasa: "Uz kuriem
kapiem mani vedīs?" Uz kuru pusi māriņa rāpo, uz
tiem kapiem aizvedīs. /J. Jaunsudrabiņš, Nereta./
35998. Mārīte ir likteņa lēmēja: mārīte jāsaņem rokā un
trīs reizes jāgriež ap galvu, tad jālaiž, lai
skrien. Ar skriešanu mārīte norāda, uz kuru pusi
jāiet tautās, vai no kuras puses būs jāved līgava.
/A. Skrūze, Saikava./
35999. Ja kāds vēlas izzināt, no kuras puses tas dabūs
brūti, tam jālaiž māriņai skriet, uz kuru pusi tā
grib. Pie tam jārunā šādi vārdi: "Zīle, zīle, kur
man brūte, zīle, zīle kur man brūte?" Kur nu viņa
laižas, no tās puses tiks atvesta brūte.
/K. Bika, Gaujiena./
36000. Ja mārīti tur rokā, un pēc tam viņa aizlaižas, tad,
uz kuru pusi viņa aizlidos, tur būs līgava.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
36001. Zīlīte zīlē, no kuras puses nāks laime.
/H. Skujiņš, Smiltene./
36002. Ja grib zināt, no kuras puses ciemiņi nāks, tad
paņem māriņu, plaukstās sakrata, iepūš elpu un iz-
ceļ rokai rādītāja pirkstu. Uz kuru pusi no pirk-
sta māriņa aizlaidīsies, no turienes ciemiņi nāks.
/M. Poriete, Grostona./
36003. Ja grib zināt, no kuras puses nāks nākošā dienā
vējš, tad jānoķer mārīte un jātur augstu gaisā; uz
kuru pusi viņa noskries, no tās puses nāks vējš.
/M. Macpāne, Alsunga./
36004. Tauta lieto saules vabulīti pret asinssērgu.
/E. Birzmanis. Latv. ārstn. stādi, 1897./