ZĪLNIECE.

---

36005. Kad grib zināt, kā uz priekšu klāsies un veiksies,
tad zīlnieces taisa tādus pašus ērmus [kā vārdotā-
ji un zīlnieki]. Sieviņa iet pie zīlnieces, nones
sāli, lai apvārdojot. Šī, to sāli paturējusi pati
un ielikusi lakatā pelnus, saka, lai netaisot vaļā:
vējš izpūšot vārdus. Sieva, uz māju aizgājusi un
neatradusi vairs sāli savā lakatā, bet gan pelnus
tai vietā, lielī, tā esot stipra vārdniece, kas
sāli par pelniem taisot.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./