ZIRGS.
I. Vispārīgi ticējumi.
34933. Dievs gribējis tikt pāri par vienu upi un lūdzis
zirgu, lai pārnesot. Zirgs atbildējis: "Man nav
vaļas, man jāēd." Tad viņš lūdzis vērsi, kurš tad
arī paklausījis un pārnesis. Tad dievs nolicis, ka
zirgam nekad nebūšot vaļas, bet vēršam būšot brīvu
ēst zāli, cik patīkot. /P. Š., Rauna./
34934. Velns gribējis dabūt sev puszemes, bet dievs tik
vien novēlējis, cik zirgs izviļā. Tāpēc nu velns
skubina zirgus viļāties. /J. Rubenis, Ērgļi./
34935. Zirgs prasījis dievam, ko lai šis darot pēc sējas
laika. Dievs teicis, lai sibījoties (klanoties),
ko zirgs arī sienlaikā dara. /J. Rubenis, Ērgļi./
34936. Zirgiem dod vārdus parasti pēc viņu spalvas: bēris
jeb brūnis (bērs), sirmis, dzeltnis, melnis, bal-
tiņš, raibis, laucis (ar lauku pieri). [Sal.
govs.] /P. Š., Rauna./
34937. Zirgu tauta sauc par mēmo. /J. Jansons, Plāņi./
34938. Zirgiem jātura galva stallī uz ziemeļa jeb austru-
ma pusi, bet ne uz dienvidus jeb vakara pusi. Cūk-
kūti nevajaga zirgu stallim blakus taisīt, nedz
arī kādu cūku stallī turēt. Stallī gan daži glabā
āzi. Vistas jāsargā no zirgu staļļa, lai viņu mēs-
li netiktu pie zirgu barības. Tāpat nav labi, ka
kaķi guļ zirgam dodamā sienā jeb salmos. Zirgiem
var dot samaisītus rudzu un miežu salmu griezumus.
Bet nevajaga dot zirgiem kviešu, zirņu un auzu
salmus. Lai gan zirgi labprāt ēd auzu salmus, bet
no tiem viņi dabū slimu vēderu. /S.Gūberts, 1688./
34939. Kad zirgam sāk augt acu kaktiņos sarkana gaļa, ko
zemnieki sauc par nagatu, tad to vajaga nogriezt
dilstošā mēnesī un apkaisīt ar sāli.
/S. Gūberts, 1688./
34940. 6. decembrī pie kādas zemnieku mājas Vidzemē ir
zirgu labuma tirgus. Dārzā tur ir akmens, no kura
ne tālu mājas saimnieks sakur uguni. Tirdzinieki
brauc trīs reiz akmenim apkārt un nodod pie tā
paša akmeņa savu daļu, ko saimnieks saņem.
/Latv. ļaužu draugs, 1836, 74./
34941. Ja vēlas, lai zirgam būtu daudz pircēju, tad tirgū
nonākot, zirgam jānomazgā kreisā priekškāja un tas
ūdens jādod zirgam dzert.
/F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 204./
34942. Kad zirgu grib pārdot, tad viņa astē jāievelk
diegs ar adatu un jāsaka: "Lai pircēji nāk, kā pie
skrodeļa!" /F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 204./
34943. Gavēnī vajagot trīs rītus priekš saules iet atsēs-
ties uz bišu stropa, satīties vienīgi palagā un
sēdēt līdz saules lēktam, tad zirgi labi padodo-
ties. /J. Jansons, Plāņi./
34944. Zirga ausu starpa ir saimnieka daļa.
/K. Jansons, Plāņi./
34945. Zirga uzturai tēvu - tēvi rēķināja seši vezumi
siena. /H. Skujiņš, Smiltene./
34946. Ja barību sakapā ekseļos, tad pusbarības vien
iziet. /H. Skujiņš, Smiltene./
34947. Tas zirgs, kam mazas spicīgas austiņas, ir ātrs.
/H. Skujiņš, Smiltene./
34948. Ja zirgs ausis tur stingri uz augšu, tad tas ir
izturīgs, ja nolaidis - vājš.
/A. Zvejniece, Piebalga./
34949. Kad zirgam ir biezas krēpes, tad viņš ir stiprs,
jo dievs viņu dzimstot pa krēpēm glaudījis.
/K. Lielozols, Nīca./
34950. Kad zirgs kustina apakšējo lūpu, viņš runā ar die-
vu. /J. Ķikuts, Nīca./
34951. Kuram zirgam kuplākas krēpes, tas veselīgāks un
spēcīgāks. /M. Raņķis, Nīca./
34952. Tas zirgs, kam kuplas krēpes, ir stiprs.
/H. Skujiņš, Smiltene./
34953. Ja zirgam garas spalvas pie kājām, tad saka, ka
tas būšot mundrs. /M. Valts, Nīca./
34954. Ja zirgam iekšpuses mute ir tīra, ta tas ir labs
zirgs. /H. Skujiņš, Aumeisteri./
34955. Tas zirgs, kam tievas kājas, ir ātrs.
/H. Skujiņš, Smiltene./
34956. Tas zirgs, kam ir resnas kājas, ir lēns.
/H. Skujiņš, Smiltene./
34957. Tas zirgs, kam ir palīkas un spalvainas kājas, ir
stiprs zirgs. Ja zirgam ir tādas kājas, tad saka,
ka viņam ir lāča kājas. /H. Skujiņš, Smiltene./
34958. Ja zirgam kupla aste - tad tas ir stiprs zirgs.
/I. Dzilna, Lubāna./
34959. Zirgam ir labi prāti, kad viņam īkši žvakš.
/K. Jansons, Plāņi./
34960. Tas zirgs, kam skrienot īkši zvakš, ir veselīgs
zirgs. /H. Skujiņš, Smiltene./
34961. Ja redz raibu zirgu, vajagot trīs reiz iespļaut
saujā un sasist rokas, tad būs iepazīšanās.
/M. Švarcbacha, Svirlauka./
34962. Ja pirmais zirgs, kuru no rīta ierauga, ir sirms,
tad domātais piepildīsies. /M. Hermakile, Ranka./
34963. Ja redz kādu ar baltu zirgu braucam, tad vajaga ko
vēlēties, jo tad vēlēšanās piepildās.
/T. Java, Palsmane./
34964. Ja tu redzi raibu zirgu, tad vēli sev laimes, jo
tās tad piepildīsies. /A. Linde, Palsmane./
34965. Vēlēšanās piepildās, ja redz raibu zirgu, trīs
reizes nospļaujas, pie kam arī domā par to lietu.
/E. Pļaviņa, Rīga./
34966. Ja redz pa ceļu braucam ar baltu zirgu, kurš ir
aizjūgts ar melnām širām, tad rītu būs svētdiena.
/K. Steinbergs, Skrunda./
34967. No tā ūdens spaiņa, kur zirgs ir dzēris, nevarot
dzert, tad naktī miegs nenākot.
/J. Niedre, Džūkste./
34968. Ceļā taisoties, diviem nav brīvu zirgu grožot, lai
nelaime nenotiktu.
/Austrums, 1889, 1199. J. Ceplenieks./
34969. Kad dzer to ūdeni, kur zirgs ir dzēris, tad miegs
nenāk pa dienu. /K. Jaunzeme, Nīca./
34970. Kad nozogot zirga asaru un apēdot, tad nenākot
miegs. /V. Ozoliņa, Laubere./
34971. Lai miegs stipri nenāktu, tad jāieliek acī zirga
asara. /E. Laime, Tirza./
34972. Ja zirgam izrauj sarus no astes un grib, lai viņam
nesāpētu, tad vajag dot zirgam tos pašus sarus
paostīt. /A. Korsaks, Ezere./
34973. Kumeļa pieņemamo deķi jākar pie bendeles, kamēr
izžūst, tad zirgs galvu augsti tura.
/V. Spandegs, Pociems./
34974. Kad jaunam zirgam mauc pirmo reizi sakas zemē, tad
nomet maizes kumosu zemē, lai zirgs ierod turēt
galvu uz leju, kad viņam sakas mauc nost.
/H. Skujiņš, Smiltene./
34975. Ja uzkāpj tai vietā, kur zirgs vāļājies, tad kājas
apakšas niez. /E. Vēvere, Ļaudona./
34976. Zirgam āda daudz vieglāki plīst kā lopam.
/H. Skujiņš, Smiltene./
34977. Jāizrauj no salmu jumta salms jeb no stiebru jumta
stiebrs un jāiedod zirgam ar citu barību, tad tas
būs piezintēts un vairs nekur nemuks.
/J. Banazis, Nīca./
34978. Ja pārdod zirgu, tad pārdevējam jāpaņem pavada ar
mēteļa vai svārku stūri un jādod pircējam, kam arī
tāpat jāņem, tad zirgs labi ies pa rokai.
/V. Miķelāns, Dunava./
34979. Ja saskaita 99 baltus zirgus, tad kurš pēc tam
pirmais roku dod, ar to jāapprecas.
/Z. Pūtele, Sabile./
II. Stallī vešana, barošana, vārtīšanās,
jūgšana, braukšana, kalšana, aršana.
34980. Kad zirgu ved jaunā jeb svešā stallī, tad ar krei-
so kāju jātaisa krusta zīme, lai lopiņam nekas
ļauns nelēktos. /J. Rubenis, Ērgļi./
34981. Ja zirgu atkal ieliek stallī tā, ka viņam galva
iznāk uz tukšumiem (ziemeļiem), ta viņš paliek
klibs. /H. Skujiņš, Smiltene./
34982. Ja zirgam tā ietaisa steliņu, ka viņam galva iznāk
pret tukšumiem (ziemeļiem), ta viņš klibā.
/H. Skujiņš, Smiltene./
34983. Priekš dzegūzes kūkošanas vajagot izpeldināt zir-
gus, tad tie labi barojoties. /A. Zibens, Rugāji./
34984. Lai zirgi labi barotos, tad viņiem jānoglauda mu-
guras ar auzām, kas silē pāri palikušas.
/K. Krastiņš, Koknese./
34985. Zirgiem ar auzu izēdām ir mugura jānoberž, tad tie
ir brangi. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
34986. Lai zirgi būtu brangi, tad pa Jurģiem jācep maize.
/M. Veidenberga, Vecmokas./
34987. Sliktam zirgam jānoberzē mugura ar nosistu kurmi,
tad tas drīz uzlabosies.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 201./
34988. Lai būtu brangi zirgi, tad jānoķer dzīvs kurmis un
jāpavalkā pa tām auzām, kuras dod zirgam; tad kur-
mis jāieliek izurbtā siles caurumā un jāaizsit ar
dēlīti. Tad zirgi ir brangi kā kurmji.
/L. Dragūne, Meirāni./
34989. Kad zirgi pirmo zāli ieēd, tiem dirsā tārpi metas.
/J. Jansons, Plāņi./
34990. Pavasarī, pirmo reizi ejot laukā strādāt, nevajaga
zirgus skubināt, jo citādi tie pēcāk bieži pieku-
sīšot. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
34991. Ja zirgs, braukt sākot, ceļ labo kāju pa priekšu,
tad būs laime; ja kreiso, tad nelaime.
/A. Vilciņš, Līgatne./
34992. Kad zirgs, vedot no kūts, ceļ kreiso kāju pa
priekšu, tad braucot notiks kāda nelaime.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
34993. Ja izbraukšanai pie durvīm pievests zirgs izkār-
nās, tad tā ir laimes zīme.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Zemīte./
34994. Ja braucot jeb jājot zirgs uzreizi apstājas un
neiet vairs tālāk, tad saka, ka viņš redzot velnu
jeb kādu nelabu garu. Ja cilvēks grib to redzēt,
tad jāskatās pār zirga kreiso ausi. [Sal. suns.]
/A. Bīlenšteina rokraksts, Gramzda./
34995. Kad arājs zirgu nojūdz, lai ieliek arkla vērstuvi
lemešu starpā, tad zirgs labāki paēd un atpūšas.
/Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti./
34996. Zirgu izjūdzot, arkls vai ecēšas jāatstāj ar
priekšu pret rīta vai ziemas pusi, tad zirgs baro-
jas un ir veselīgs. /Zemes Spēks, 1932, 28, 477./
34997. Cik reiz zirgs vārtoties apsviežas uz riņķa, tik
reiz ar to vēl var uz Rīgu aizbraukt.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./
34998. Zirgam jālaiž izvārtīties. Kad zirgs izvārtās, tad
viņam tas ir tikpat, kā kad tas būtu reizi auzas
dabūjis. /H. Skujiņš, Smiltene./
34999. Ja jūdzot zirgu, pēdējam piesitas kreisā kāja pie
ilkss, tad tanī dienā cilvēks būs nelaimīgs.
/J. Pamplis, Garoza./
35000. Kamēr vīrieši jūdz zirgus, ar ko braukt pilsētā,
tikmēr sievietēm nav brīv vērpt, lai braucējiem
kāda nelaime nenotiktu.
/A. Bīlenšteina rokraksts./
35001. Zirgu atjūdzot, sakas nedrīkst novilkt ilksīs, lai
zirgam spalva stāv gludi. /V. Spandegs, Pociems./
35002. Zirgu nojūdzot, sakas nedrīkst novilkt, kamēr
zirgs vēl ilksīs, tad tas slinks paliek.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
35003. Zirgam vēl ilksīs atrodoties nevajaga sakas no-
maukt, jo tad zirgs ātri svīst.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./
35004. Zirgam sakas jānovelk, kad tas izvests no ilksīm,
jo citādi tas stipri svīst. /A. Pliens, Meirāni./
35005. Zirgam ilksīs nedrīkst saku nomaukt , tas zirgam
neiet labumā. /E. Laime, Tirza./
35006. Zirgu izjūdzot, nedrīkst ilksis ar mešanu mest
zemē, tad jūdzējam būs neganta sieva.
/P. Zeltiņa, Ogresgals./
35007. Zirgi pirmo reizi jāiebrauc trešdienās vai svēt-
dienās, tad viņiem nenotiek nekas slikts.
/M. Eglīte, Lugaži./
35008. Kad iebrauc jaunu zirgu, tad ilksis nedrīkst sakas
noņemt, tad viņš stums vezumu atpakaļ.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
35009. Ceļā taisoties, diviem nav brīvi zirgu grozīt, lai
nenotiek nelaime. /Austrums, 1889. J. Ceplenieks,
Māņticība./
35010. Ja divi zirgam grožus sien, tad groži braucot at-
nāk vaļā. /Brunava./
35011. Zirgam paugas (rīkus, sakas) nemauc nost, kamēr
tas stāv ilkstīs (ilksīs).
/R. Straudovskis, Lielplatone./
35012. Ja, zirgu jūdzot, zirgs mēslo, tad braucējam būs
laime. /J. Kasparovics, Skrunda./
35013. Kad aizjūgts zirgs priekš braukšanas izkārnās,
tad ceļš neizdosies. /J. Apsalons, Sēļpils./
35014. Kad braucot kādā darīšanā, zirgs tūliņ kārnās, tad
tanī pašā lietā būs jābrauc vēl otrreiz. [Sal. mi-
ronis.] /Z. Prauliņš, Aumeisteri./
35015. Kad zirgu pirmo reizi izbrauc, tad jāvāra un jāēd
braucējam olas, lai būtu apaļi zirgi.
/V. Spandegs, Pgociems./
35016. Zirgam braukt mācot, no nagiem trīs šaujas mēsli
jāizsviež, tad zirgs top lēns.
/A. Mencis, Piekule./
35017. Pie ratu riteņa nevar siet zirgu, citādi zirgs
klepo. /A. Ārmans, Zaļmuiža./
35018. Zirgu nedrīkst piesiet pie riteņa, tad strādājot
piekūst. /R. Straudovskis, Lielplatone./
35019. Kad zirgu pie riteņa atsienot, tad tas klūpot.
/J. Niedre, Džūkste./
35020. Ja tēvs zirgu sien pie durvīm, meitas nedabūs
precēties. /K. Lielozols, Nīca./
35021. Pie nama durvīm nevar siet zirgu, tad neizprec
meitas. /A. L.-Puškaitis. Bērziņš, Ro-
paži. B. Daņilovs, Kacēni./
35022. Pie nama durvīm nedrīkst siet zirgus, tad neizprec
meitas. /J. A. Jansons./
35023. Zirgu nesēja lastagās, lai tam plauskas neuzkris-
tu.
/D L f. 1888, 29. P. J. Raudavietis, Bērzaune./
35024. Zirgi jākaļ jaunā mēnesī. /K. Jansons, Plāņi./
35025. Pirmo reizi jaunu zirgu kaļ ar neasiem pakaviem,
lai viņš neapmainās. /H. Skujiņš, Smiltene./
35026. Kad vecā mēnesī zirgus kaļ, tad naglas aug, kad
jaunā - tad ne. /V. Loze, Dursti./
35027. Ja zirgu kaļot nagla dzied, tad ar to zirgu drīzā
laikā vedīs kādu līķi. /V. Loze, Dursti./
35028. Zirgs jākaļ vecā mēnesī, lai pakavi ātri nediltu.
/A. Dragone, Palsmane./
35029. Vecā mēnesī jākaļ zirgi, tad pakavas tik drīzi ne-
nokrīt. /Z. Kozenkraniuse, Ainaži./
35030. Kad jaunu zirgu pirmo reizi ved pie kalēja, tad
jādod cimdu pāra, lai zirgs mierīgi ļaujas kalt.
/E. Jēpe, Palsmane./
35031. Kad jaunu zirgu pirmo reizi apkala, tad kalējam
bija jādod cimdu pāris. /H. Sķujiņš, Smiltene./
35032. Kad pirmo reizi iet art, tad vagas galā jāieliek
ola, lai tai gadā turētos brangi zirgi.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./
35033. Lai braucot uz ceļa nelaime negadītos, tad pirms
sēžas iekšā važās, jāaizmet zirgam ar pātagas kā-
tu trīs krusti priekšā un jāteic: "Dievs augstais,
stāv tu klāt !" /B. Blumbachs, Lībagi./
35034. Lai ceļā kāds neieburtu zirgu, tad braucot no mā-
jām, krusteniski ar pātagu jāiešauj zirgam pa mu-
guru. /V. Miķelāns, Dunava./
35035. Kad brūtei, uz baznīcu braucot, ratos ieliek zirņu
pāksti, kurā 9 zirņi, tad zirgi ne par ko neiet.
/RKr. 6./
35036. Jūdzot zirgus braukšanai uz kāzām, zirgam nāsīs
jāiepūš sava dvaša un ar pātagu priekš zirga gal-
vas jāmet krusts, tar neviens nevar zirgus aptu-
rēt. /A. Done, Liepāja./
35037. Ja zirgu dzīšanai lauž stuku vai zarus, tad neva-
jaga lauzt ačgārni, tad zirgam spalvas iet ačgār-
ni. /A. Milgrava, Rīga./
35038. Ceļā arī sabrauktam zirgam var dot auzas, tikai
jāpasaka: "Ēd, zirdziņ, šodien svētki!"
/A. Zālīte, Bērzpils./
35039. Lai ceļā sabrauktam zirgam varētu dot auzas, vaja-
ga pasacīt: "Ēd, zirdziņ, šodien svētki!"
/L. Reiteris, Lubāna./
35040. Ja zirgam pa purnu sit, tad šļupsts paliek.
/V. Hāzena, Nītaure./
35041. Zirgi ne par ko nevelk, kad dīseles galu apsmērē
ar lāča taukiem. /RKr. 6./
35042. Kod zyrgs, vylkdams lelu vazumu, pakriss, itei pī-
zīmēj, ka saimineiks kū nūgaisynuos.
/V. Podis, Rēzekne./
35043. Raibu zirgu ieraugot, jāsaslapē pirksti siekalām
un jābāž kabatā, tad naudu dabūn. /L. Čapa, Rīga./
35044. Kas sliktu zirgu grib tirgū izdot, tas lai izgriež
sirdi dzīvai vardei un dzīvam krupim, lai iešuj
tos kopā seglu viducī un ar tiem segliem lai jāj
pa tirgu apkārt, tad pie izdošanas būšot laba lai-
me. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./
35045. Ja, no mājas izbraucot, zirgam nokrīt pakavs, tad
nebūs laimes. /M. Šķipsna, Gulbene./
35046. Ja zirgs sit pret zemi ar priekšējo kāju un skatās
uz istabas pusi, tad kādam no tās mājas jāmirst.
/M. Klēbacha, Sātiņi./
35047. Ja zirgs apstājas un nekust ne no vietas, tad viņš
ir apburts. Viņam tad priekšā stāvot velns un ne-
laižot projām. Tad jāņem kāds akmenis un jāsviež
par riteņa spieķiem. Laidējam izliksies, ka spieķi
visi salūst; bet patiesībā salūst ļaundarim kāja,
kurš zirgu ir apbūris. Ja nu viņu neapžēlo burvī-
bas pretzinātājs, tad viņam jānomirst, jo cits
neviens palīdzību nevar sniegt.
/M. Macpāne, Alsunga./
35048. Kad zirgs velk pie kājām garu salmu, tad viņš drīz
sprāgs nost. /V. Līce, Līgatne./
35049. Zirgu nedrīkstot aiz ausīm vest, tad zirgs no-
sprāgstot. /J. Skara, Jaunpiebalga./
35050. Ja zirgs piediršot savu sili, tad tam ilgs mūžs
vairs tai mājā nebūšot. Zirgu vai nu pārdošot, vai
tas nosprāgšot. /K. Mežulis, Bilska./
III. Sprauslošana un zviegšana.
35051. Kad zirgs braucot sprauslā, tad braucēju mājā gai-
da. /K. Jansons, Plāņi./
35052. Ja zirgs braucot sprauslā, tad tā ir zīme, ka viņu
mājā gaida. /Brunava./
35053. Ja zirgs uz ceļa sprauslo, tad mājās gaida.
/J. Melbārdis, Lubāna./
35054. Kad zirgs braucot sprauslā - tad braucēju jau
gaida. /G. Troica, Dzelzava./
35055. Kad naktī braucot zirgs spraukšlā, tad mājnieki
gaida pārbraucam. /J. Stirna, Skrunda./
35056. Ja braucot zirgs nosprauslojas, tad mājā piemin.
/J. Krastiņš, Irlava./
35057. Ka braucūt zyrgs suoc sprausluot, tad jau muojuos
gaida. /H. Z. Valainis, Eglūna./
35058. Ja braucot zirgs sprauslo, tad mājā domā par brau-
cēju. /A. Bīlenšteina rokraksts, Nereta./
35059. Kad, braucot uz ciemu, zirgs sprauslo, tad tiekot
gaidīts. /R. Bērziņš, Džūkste./
35060. Kad zirgs braucot sprauslā, tad mājās gaida.
/K. Corbiks, Jelgava. L.Aizpurve, Lubāna./
35061. Ja brauc uz ciemu un zirgs sprauslo, tad tur tiek
gaidīts. /M. Valtere, Tērvete./
35062. Ja braucot zirgs zviedz jeb sprauslā, tad mājās
gaida. /K. Corbiks, Jelgava./
35063. Kad braucot zirgs spurc, tad mājā gaida.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./
35064. Kad zirgs ceļā sprauslo, tad tie, pie kā brauc,
gaida. /K. Corbiks, Valgunde./
35065. Kad zirgs sprauslā, tad ir laime.
/K. Corbiks, Līvbērze./
35066. Ja braucot zirgs trīs reizes nosprauslājās, tad
laba laime. /K. Kristape, Olaine./
35067. Ja zirgs sāk sprauslot un apstājas, tad tuvumā
spokojas. /A. Ozole, Daibe./
35068. Ja braucot zirgs zviedz, tad mājās gaida.
/L. Strute, Šķibe./
35069. Ja zirgs zviedz, jāpiesit pie kabatas, tad b'us
daudz naudas. /K. Corbiks, Jelgava./
35070. Kad zirgi zviedz, tad meitām precinieki brauc.
/K. Lielozols, Nīca./
35071. Zirgs nezviedz, ja tam astē iesien akmini.
/K. Jansons, Plāņi./
IV. Kaites un trūkumi.
35072. Pavasarī zirgus kvēpinājuši ar vilka gaļu vai kau-
liem. Tos sadedzinājuši un devuši zirgam ostīt.
Tā darījuši tādēļ, lai zirgi pazītu vilku smaku.
Kvēpinātie zirgi bijuši nikni uz vilkiem.
/H. Skujiņš, Smiltene./
35073. Ja burvis nogriež zirgam kādus krēpju sarus, tad
zirgu vajaga apkvēpināt ar jumta salmiem, lupatām
jeb vecām vīzēm. Bet ja burvis ir zināms, tad
labāk ņemt no viņa drēbēm kādu lupatu un kvēpināt
ar to. /F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 204./
35074. Kad zirgus pirmo reizi jāj pieguļā, tad tiem ar
trim aizdedzinātiem skaliem griež ap purniem, lai
vilki neietu klāt, baidīdamies no gruzduma smakas.
/A. Zālīte, Bērzpils./
35075. Lai būtu labi zirgi, tad jāņem vistas ola un jāie-
liek ozola dobumā. Ielikšana jāizdara starp Jura
un Jāņa dienām. /Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./
35076. Ka zirgs nav ilgāku laiku auzas dabūjis un ka vi-
ņam atkal pirmo reizi auzas dod, tad tīras auzas
nevajaga dot, jo tad zirgs dabū vīveles. Auzām jā-
piejauc pelavas klāt, tad tik var dot.
/H. Skujiņš, Smiltene./
35077. Slapjam sabrauktam zirgam nevar tūliņ, ka atbrauc
mājā, auzas dot, jo tad zirgam piemetas vīveles.
/H. Skujiņš, Smiltene./
35078. Kad, maizi mīcot, paliek kāds piks mīklas pie ro-
kām nenomazgāts, tad ar to varot zirgiem vīveles
izārstēt. /E. Zommere, Rauna./
35079. Kad zirgam ir vīveles, tūlin jūs skrejat pēc knīp-
stangām un meklējat tos dziedzerus pie zirga kak-
la, kniebjat un izgriežat tos, izņemat tos putrai-
mus. /Latv. gada grāmata, 1797, 2. 157./
35080. Zirgam vīveles nemetas, ja, auzas ēdot, tam cil-
vēks satur rīkli, kamēr zirgs trīs kampienus norij.
/K. Jansons, Plāņi./
35081. Ja zirgam, auzas ēdot, piemetas vīveles, tad jā-
skaita: "Iekš tā vārda dieva tā tēva, dieva tā
dēla un dieva tā svēta gara. Iekš tā vārda Jēzus
Kristus, deviņ reiz šurp, deviņ reiz turp!" Te jā-
piemin kāda zirgam spalva, melna, balta, sarkana
jeb brūna. Ja šā skaitīs, tad bez šaubām vīveles
noies. /K. Mūlenbacha man./
35082. Ja zirgam ir vīveles, var arī noskaitīt tik vārdus:
"Ublit, Rublit, Rublit, Robla", krustu piemetot, un
asins tūlīt apstāsies. /K. Mūlenbacha man./
35083. Zirgam vīveles pārejot, ja kāds, kam vīveļu vārdi,
uzprasot tik, kāda zirgam spalva.
/J. Jansons, Plāņi./
35084. Zirgim veipotkys [dzirksts] sīn taipat, kai
džerksti, tikai ar vacu ratiņa šņūri, vai vacu
bikšu apakli, vai arī ar vacu slūtys auklu.
/A. Borozinska, Barkava./
35085. Zirgam kraupe jāizmazgā ar zaļām ziepēm.
/J. Ķikuts, Nīca./
35086. Zirgam šprejas var nodzīt, ja slimo vietu nomazgā
ziepjūdenī un apmiez. /A. Aizsils, Bērzaune./
35087. Zirgiem un kumeļiem kaņepju sēklas, arī smalki sa-
kapāti mārrutki un akmens sāls, smalkā sāls nav
tik teicama, ir derīgas zāles pret bantes tārpiem.
/K. Lielozols, Nīca./
35088. Kad zirgiem ir garie zobi un viņi vairs lāgā neēd,
tad viņiem zobu smadzenes jāizberzē ar sāli.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
35089. Kad jauns zirgs pirmo reizi met zobus, tad to zobu,
kuru viņš vispirmāk izmet, vajag atrast un aiz-
sviest aiz siles. Tad zirgs nāks atpakaļ, kad to
nozags vai pārdos. /M. Ķaupelis, Nīca./
35090. Kad zyrgs mat zūbus, vīnu nu izmastajim vajag
īdzeit silē, tad zyrga nanūzags.
/T. Beča, Preiļi./
35091. Slapjam sabrauktam zirgam nevar tūlin, kā mājā
atbrauc, dot dzert, jo tad viņš paliek stīvs ar
kājām. /H. Skujiņš, Smiltene./
35092. Ja zirgs nav ilgāku laiku dabūjis labības un tad
viņam sadod jēlus nekaltētus miežus, tad zirgam
tūlin aizliek iekšas cieti un zirgs beidzas nost.
Tādās reizēs zirgam jāgāž siļķu sālījums rīklē,
tas atraun iekšas vaļā. /H. Skujiņš, Smiltene./
35093. Naktī zirgu jājot lietons, ko varot redzēt no da-
žām zīmēm. Lai tas nenotiktu, tad viņi liek apakš
zirga siles sprāguša zirga galvas kausu, ticēdami,
ka tas lietonus aizdzenot. Kad lietoni atrodot tā-
du galvas kausu, tad nekā nevarot zirgam izdarīt.
/P. Einhorns, 1627./
35094. Ja lietuvēns jāj zirgu, tad tam vajaga uz muguras
uzsiet izkapti, lai lietuvēns sagrieztos. [Sal.
govs.] /V. Krieviņš, Daugmale./
35095. Ja zirgu lietuvēns moca, jāuzgriež uz dēļa lietu-
vēna krusts un jāpieliek viņam tuvāk.
/J. Ķikuts, Nīca./
35096. Ja zirgs no rīta kūtī ir slapjš, tad vajaga uz-
vilkt uz durvīm lietuvēna krustu, tad lietuvēns
zirgu vairs nemocīs. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
35097. Ja zirgu moca lietuvēns, tad to piektdienas vakarā
vajaga nopērt ar peramo slotu, apmērcētu cilvēku
mēslos, un lietuvēns būs projām. [Sal. govs.]
/V. Krieviņš, Daugmale./
35098. Ja zirgs pa nakti nosvīst slapjš, tad tam vajag
uz muguras uzvilkt lietuvēna krustu, lai lietuvēns
nemoca. /M. Zariņa, Ogresgals./
35099. To zirgu lietuvēns jāj, tāpēc viņš tā bubina.
/Veca vārdnīca, no 17. g. s./
35100. Zirgus no lietuvēna glābj ar krustiem, ko tiem uz
nagiem uzgriež. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./
35101. Lai zirgus nemocītu lietuvēns, tad uz staļļa dur-
vīm jāuzvelk piecu pakšu krusts un jāpiesit pūce.
/V. Spandegs, Pociems./
35102. Ja zirgs stallī stāvot nosvīst, tad ļauna acs to
ķērusi. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
35103. Ja zirgs trako un speras, tad ar salmu vīkšu viņam
mugura cieti jānoslauka, jo tur ir lietuvēns uzme-
ties un slaukot viņu var nodzīt.
/A. Užāne, Skujene./
35104. Ja grib, lai zirgi nesvīst, tad pirmo reizi kad
ar, nav jārumulē. /I. Dzilna, Lubāna./
35105. Zirgam, kam vēders pierauts pie mugurkaula jeb
tukšumi ierauti, tam ir baušļaks.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
35106. Tam zirgam, kam ir ierauti tukšumi, ir baušļaks.
/H. Skujiņš, Smiltene./
35107. Ja zirgs asinis miez, tad viņš ar ir pārstīvēts.
/H. Skujiņš, Smiltene./
35108. Tam zirgam, kam ir izplēstas nāsis, tam ir bauš-
ļaks. /H. Skujiņš, Smiltene./
35109. Ja zirgam ir baušļaks, tad tam dod saldu pienu ar
sukuru. /H. Skujiņš, Smiltene./
35110. Ja zirgam dirsai ir odere izgriezta uz āru, tad
tas ir pārstīvēts. /H. Skujiņš, Smiltene./
35111. Ja zirgu pārskrien, ta viņam paliek stīvas kājas.
Tādu zirgu stāvina tekošā ūdenī un ta viņš paliek
vesels. /H. Skujiņš, Smiltene./
35112. Ja zirgam ir kāsus, tad viņam dod auzas ar egļu
skujām, lai kāsus mitētos.
/M. Āboliņa, Aumeisteri./
35113. Priekš debesbraukšanas dienas nedrīkst zirgu pel-
dināt, citādi tie dabū plutas, t. i. viņu spalvās
iemetoties balti putekļi, kas neesot iztīrāmi.
/A. Bīlenšteina rokraksts./
35114. Kad zirgam ir lāsaina mute, tad viņš ir niķains.
/K. Jansons, Plāņi./
35115. Niķainam zirgam ir acis ar bedri iekritušas, bet
labam zirgam ir uz āru izspiestas.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
35116. Ja zirgam iekšpuses mute ir ziedaina, tad tas ir
niķains zirgs. /H. Skujiņš, Aumeisteri./
35117. Niķainam zirgam, kurš vezumu velkot gāžas zemē,
trīs reiz jāsit ar rīksti pa kreiso paslēpeņu pu-
si, pēc kam rīkste atroceņis jāiemet mežā.
/K. Jansons, Plāņi./
35118. Tas zirgs, kas ausis glauž, ka cilvēks iet tūlumā,
tas ir spērīgs. /H. Skujiņš, Aumeisteri./
35119. Zyrgim astes juogrīž jaunā mēnesī, jo vacā mēnesī
grīztas astes slikti un lēni ataug.
/V. Pilipjonoks, Asūne./
35120. Zirgiem krēpes un aste jāgriež jaunā mēnesī, tad
augs krēpes un aste garas un kuplas. Vecā mēnesī
nogrieztas krēpes jeb aste izdilst kā vecs mēne-
sis. /Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./
35121. Zirgu aste un krēpes jāapcērp jaunā mēnesī, tad
tās vēlāk kupli aug. [Sal. mati.]
/Zemes Spēks, 1932, 28, 477./
35122. Zirgam aste un krēpes jāgriež jaunā mēnesī, tad
atkal ātri ataug. /H. Skujiņš, Smiltene./
35123. Zirgiem krēpes un astes jāgriež jaunā mēnesī, tad
aug kuplas un garas. /A. Skrūze, Saikava./
35124. Kad zirgam nocērp krēpes, tad viņam nav tik daudz
spēka. /K. Lielozols, Nīca./
35125. Zirgu priekš braukšanas nevaiga pārbarot, jo tad
viņš braucot pļūtī. /H. Skujiņš, Smiltene./
35126. Ja zirgu pārstīvējot, tad viņam trūkstot žults pu-
šu un zirgs esot uz pēdām beigts.
/H. Skujiņš, Smiltene./
V. Zagšana.
35127. Kad jauns zirgs pastāvīgi ar kājām sev bedri kasa
priekšā, tad to zirgu zagļi nozags.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
35128. Jaunam zirgam naudas gabals jāieaudzē aiz ādas,
tad viņu zagļi nezags. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
35129. Ja zirgs nozagts, tad pulkstenis (zvans) un ie-
maukti jāiekar skurstenī un otrā rītā, saulei le-
cot, zirgs būs klāt. /A. L.-Puškaitis./
35130. Kad zirgu nozog, zirga apauši jāliek dzirnavu acī
un dzirnavas jāgriež atpakaļ, tad zaglim ceļi sa-
jūk un zirgu var atrast. /L. Švandere, Lubāna./
35131. Kad nozog zirgu, tad jāņem nozagtā zirga sakas,
tās vajag likt uz linu mīstamās mašīnas un griezt
mašīnu otrādi, tad zaglis aizmaldīsies un iebrauks
ar visu zirgu mājās. /J. Zeltkalns, Lubāna./
35132. Ja nozog zirgu, tad no nozagtā zirga pēdas, kas
iemītas zemē, jāņem sauja zemju, jāieber dzirnavās
un jāmaļ ačgārni, - pats zaglis zirgu atvedīs at-
pakaļ. /V. Miķelāns, Asare./
35133. Ja nozog zirgu, tad jāņem nozagtā zirga apauši,
jāuzliek uz dzirnavām un tās jāgriež pretējā vir-
zienā kā parasti griež, - zaglis atvedīs pats zir-
gu atpakaļ. /V. Miķelāns, Rubeņi./
35134. Kad zirgs met pirmo reizi zobus, tad to vajaga ti-
kuši uzpasēt un tos zobus, ko atrod, iedzīt zirga
silē; tad, ja zirgs tiktu tiešām nozagts, vaļām
patapis, bizos uz māju. /B. Blumbachs, Lībagi./
35135. Lai zirgs nozagts nāktu atpakaļ, tad silē jāiesit
kāds viņa izmests zobs. /M.Veidenberga, Vecmokas./
35136. Ja zirgs pirmos zobus met, tad zobi jāuzmeklē un
jāiedzen viņa silē: ja tad kādreiz zirgu nozagtu
vai citādi noskaustu, tad zirgs nāks atpakaļ un
apskaudums nepielips. /A. Kundziņa, Talsi./
35137. Kad zirgu nozog, tad no zagtā zirga astriem vienu
šķipastu jāpiesien pie pulksteņa šļakas, tad zirgs
nāk mājās. /V. Spandegs, Pociems./
35138. Zirgam asti nogriežot nogrieztie sari jāliek apakš
siles, tad zirgu nezags, un arī ja nozagtu, tad
viņš atskries atpakaļ. /B. Daņilovs, Kacēni./
35139. Ja pārdod zirgu un grib, lai tas atnāktu atpakaļ,
tad vajag pie staļļa stenderes piesiet viņa sarus.
/A. Korsaks, Ezere./
35140. Ka zirgam nogriež asti, tad tā ar naglu jāpiesit
pie sienas turpat steliņā, lai zirgs arvien būtu
savā vietā ātri atpakaļ un zagļu rokās ar ilgi ne-
pastāvētu. /H. Skujiņš, Aumeisteri./
35141. Zirgam asti nogriežot, nogrieztie sari jāliek
apakš siles, tad zirgu nezags un, ja to arī nozag-
tu, tas tomēr atskries atpakaļ.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./
35142. Ja nozog zirgu, tad jāizgriež no zemes viņa pēda
un tā jānoliek, tad zirgs pārnāks mājās.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./
35143. Zirgs ar baltām kājām ir dzimis pie zagļa.
/V. Miķelāns, Dunava./
VI. Zirgs laika zīlēšanā.
35144. Kad zirgs guļ, tad gaidāms lietus.
/M. Navenickis, Zasa./
35145. Kad zirgi stallī guļ, tad nākošās dienās sagaidāms
siltāks laiks, sniegs kūst.
/J. Vilnītis, Jumurda./
35146. Kad zirgu redz guļot, tad labs laiks.
/M. Kļaviņa, Koknese./
35147. Ja ziemu aukstā laikā zirgi guļ, tad būs siltāks
laiks. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
35148. Ja zirgi ziemā vairāk guļ, tad paliks mīkstāks
laiks. /R. Vucene, Lubāna./
35149. Ja zirgi pieguļā klanās, tad līs lietus.
/Brīvā Zeme, 1929, VI, 7./
35150. Ja zirgs galvu klana, tad sagaidāms lietus.
/A. Bulēne, Turaida./
35151. Kad zirgs krata galvu, tad būs pērkons.
/J. A. Jansons, Līgatne./
35152. Ja zirgs pa zemi vārtās, tad būs lietus.
/V. Dzilna, Rembate./
35153. Ja zirgs guļ, tad gaidāms atkusnis.
/A. Aizsils, Zilupe./
35154. Zirgi uz lietu viļājas. /M. Spilva, Druviena./
35155. Kad zirgi ziemā daudz guļ, tad būs mīksts laiks.
/L. Bulīts, Krape./
35156. Ja zirgi klanās, tad sagaidāms lietains laiks.
/V. Eizāns, Beļava./
35157. Ja ziemā zirgs žāvājas, tad tas ir uz laika maiņu.
/A. Aizsils, Zilupe./
35158. Ja zirgs žāvājas, tad sagaidāms lietus.
/A. Aizsils, Zilupe./
35159. Ja zirgi mujas (kustina galvu no augšas uz leju,
klanās), tad būs lietus. /J. Jakāns, Bebrene./
35160. Kad zirgi ganībās guļ, tad gaidāms slikts laiks.
/E. Poriete, Lubāna./
35161. Ja zirgs krāc vai sprauslo, tad būs lietus.
/M. Sikle, Nīca./
35162. Kad zirgi viens otram muguras kožā, tad pērkons
gaidāms. /K. Lielozols, Nīca./
VII. Zirgs sapnī.
35163. Kad sapnī ātri brauc jeb redz zirgu skrienam, tad
būs vējš. /J. Jaunsudrabiņš, Nereta./
35164. Ja sapnī redz zirgus skrejam, tad sagaidāms liels
vējš. /K. Meiers, Lubāna./
35165. Kad sapnī zirgus ātri brauc vai govis ganot skrien,
tad būs liels vējš. /J. Apsalons, Sēļpils./
35166. Ja sapnī redz zirgu skrejam, tad būs vējš.
/J. Kalniņš, Druviena. M. Navenickis, Zasa./
35167. Ja sapnī redz zirgu skrejot, tad būs vējains laiks.
/E. Barbaka, Rīga./
35168. Ja sapnī redz zirgus lecam, tad būs lieli vēji.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
35169. Kad sapnī ar zirgiem stipri brauc, tad tas ir lie-
lā vējā; kad zirgs nostājas, iekrīt grāvī u. t.
t., tad vējš nostājas. /Āronu Matīss, Bērzaune./
35170. Ja sapnī redz ar zirgu braucot, tas nozīmē, ka būs
darīšanas ar tiesas vīriem. /L. Ozole, Rīga./
35171. Ja sapnī redz melnu jeb baltu zirgu, tad dabūs nā-
ves ziņu; bet ja redz brūnu zirgu, tad būs labas
ziņas. /P. Š., Rīga./
35172. Ja sapnī redz melnu jeb baltu zirgu, tad kāds mirs.
/V. Spandegs, Pociems./
35173. Melns zirgs sapnī nozīmē nāves ziņu.
/K. Jansons, Plāņi./
35174. Ja sapinīs redz baltu zirgu, tad tā ir nāve.
/P. Š., Rauna. J. Jurjāns, Jaungulbene./
35175. Ja sapnī redz baltu zirgu, tad būs nāve.
/M. Zaube, Rīga./
35176. Kad sapnī redz baltu zirgu, tad būs nāve.
/M. Erdmane, Rīga./
35177. Ja sapnī zirgs nokož degunu, tad dzīve izputēs.
/J. Kriķis, Starti./
35178. Ja pa sapinim zirgu pārdod, tad būs brūtgānā.
/H. Skujiņš, Smiltene./
35179. Ja sapinīs redz baltu zirgu, tad redzētājam būs
jāmirst. /E. Brīnums, Rūjiena./
35180. Ja sapnī redz melnu zirgu, tad stipri saslims.
/E. Everts, Oļi./
35181. Ja sapnī redz baltu zirgu, tad būs jāmirst.
/E. Everts, Oļi./
35182. Ja sapnī redz baltu zirgu pie loga, tad sapņa re-
dzētājam jāmirst. /A. Dragone, Palsmane./
35183. Ja sapnī redz zirgus skrienot, tad būs lielas vēt-
ras, aukas. /A. Aizsils, Kalsnava./
35184. Ja sapnī redz zirgu skrienot, būs vējains laiks.
/E. Laime, Tirza./
35185. Kad sapnī redz kādu jājam uz balta zirga, tad tas
mirst. /K. Lielozols, Nīca./
35186. Ja sapnī zirgs nojūdzas, tad dzīve izputēs.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./