ZIRŅI.
I. Zirņu pārdabīgās īpašības.
35345. Ja atrod zirņu pākstu ar deviņiem graudiem un no-
liek to nevienam nezinot paslieksnē, tad var būt
drošs no visām nelaimēm. /K. Jansons, Plāņi./
35346. Ja uziet vienā pākstī deviņus zirņus, tad zirņi
jānoliek paslieksnē, un kas pirmais pāries, tam
būs laime. /K. Corbiks, Blīdiene./
35347. Kad zirņa pāksti dabūn ar deviņiem graudiem, tad
tajā gadā dabūn precēties. /M. Auziņa, Rīga./
35348. Ka vasarā izvāra zirņus ar visām pākstīm, tad tādu
pāksti, kam 9 graudi, jānoliek zem sliekšņa; kas
pirmais pār slieksni nāks, tas sapirdīsies.
/Penkule./
35349. Ja pie zirņiem ēd maizi, tad aizmirst pātarus.
/A. L.-Puškaitis. V. Saperovs, Vecpiebalga.
M. Sikle, Nīca. Bērziņš, Ropaži./
35350. Kad pie zirņiem ēd maizi, tad aizmirst pātarus.
/K. Lielozols, Nīca./
35351. Pie zirņiem nedrīkst maizi ēst, tad nevar iemācī-
ties pātarus. /K. Lielozols, Nīca./
35352. Ja pie zirņiem ēd maizi, tad pātarus aizmirst.
/J. A. Jansons./
35353. Zirņus ēdot nedrīkst maizi klāt ēst, tad pātari
sajūk. /E. Rotmane, 65 g. v., Jaunauce./
35354. Ja zirņus ēd ar maizi, tad pātari jūk.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
35355. Kad bērni ēd pie sausiem zirņiem maizi, tad jūk
pātari. /B. Blumbachs, Lībagi./
35356. Bērniem nevajaga ļaut pie zirņiem ēst maizi, jo
tad tie nemāk grāmatu. /J. Krastiņš, Irlava./
35357. Nevajaga ļaut bērniem pie zirņiem ēst klāt maizi,
tad esot grūta galva. /E. Kampare, Skrunda./
35358. Mazi bērni nevar ēst pie zirņiem maizi, tad ātri
visu aizmirst. /R. Bērziņš, Džūkste./
35359. Neiesvētītiem bērniem nav brīv pie sausiem zirņiem
maizi ēst, tad mākot labi pātarus.
/J. Niedre, Džūkste./
35360. Sausus zirņus vakarā nevajaga ēst, jo tad pa nakti
moka ļauni gari. /M. Breikša, Līgatne./
35361. Kas zaļus zirņus ēd, tam iesna metas.
/K. Jansons, Plāņi./
35362. Kad ēd pusvārītus vai izmērcētus zirņus, tad dabū
iesnas. /G. Stankeviča, Taurupe./
35363. Nedrīkst ēst daudz izmērcētu zirņu, jo tad metas
iesnas. /E. Jēpe, Palsmane./
35364. Ja zirņi augdami liecas uz āru, tad tanī gadā būs
laime, ja neaug, tad būs nelaime.
/A. Skuja, Vestiena./
35365. Ja zirņi augdami zveļas uz ežmaļa, tad tie rudenī
nenosals. /L. Prūse, Vecpiebalga./
35366. Kad zirņi sakrituši, tad nākošā vasara nebūs aug-
līga. /J. Stirna, Skrunda./
35367. Ja zirņi līkst uz ārpusi - garš rudenis; uz iekšu
- agras salnas. /J. Rudītis, Jaunpiebalga./
35368. Cūkas neņem kuiļus un govis vēršus, ja tām zirņus
dod. /K. Jansons, Plāņi./
35369. Ja ēdot raibā cimdā ber zirņus, tad aitām ir lā-
saini jēri. /K. Corbiks, Svēte./
35370. Kas zirņus cimdos nes, tam raibi jēri padodas.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./
35371. Ja pirkstainā cimdā nēsā zirņus, tad raibi jēri.
/A. L.-Puškaitis./
35372. Kad zirņus ieber cimdā un iet uz klēti, tad esot
raibi jēri. /T. Dzintarkalns, Talsi./
35373. Ja sēklai citam zirņus aizdod, tad nevajaga svērt,
citādi pašam nepadodas. /A. Bērziņa, Aloja./
II. Sēšana.
35374. Mitrā zemē zirņi ātri pārgrozās, tādēļ vienu gadu
tos sēj miežu, otru gadu rudzu rugājā. Zirņus ne-
kad nesēj jaunā gaismā, bet kad mēness ir vienu
jeb div dienas dilis. Ja zirņus sēj dienvidus vē-
jā, tad tie ir tārpaini; ja tos sēj ziemeļa vējā,
tad viņi top naglaini, cieti. /S. Gūberts, 1688./
35375. Zirņi jāsēj pilnatēs [pilnā mēnesī], tad tiem būs
daudz pākšķu. Kad pākstis jau labi paaugušas, tad
zirņi vispirms jārauga [ēst] vīrietim. Ja gadās
sievietei pirmai paraudzīt, tad zirņi tai gadā būs
tārpāti, pilni tārpu. /V. Kancāns, Asare./
35376. Labākais zirņu sējamais laiks ir tad, kad zeme rā-
dās caurumaina (laikam slieku izložņāta).
/V. Kancāns, Asare./
35377. Tanīs rītos, kad sliekas zemi saurbušas mazās ču-
piņās, jāsēj zirņi. /E. Laime, Tirza./
35378. Zirņi jāstāda pillā mēnesī un piektdienā.
/L. Bičole, Zaļenieki./
35379. Ja zirņus sējot divi gadi vienā tīrumā, tad otru
gadu zirņi neaugot. /H. Skujiņš, Smiltene./
35380. Kur zirņus grib sēt, tur gavēnī jāuzved viens ve-
zums mēslu. /K.Jansons, Plāņi./
35381. Zirņus priekš sēšanas caur zirga sakām izber, lai
tārpi un putni tos neēd. /K. Jansons, Plāņi./
35382. Zirņu aparamā laikā nedrīkst griezt muguru pret
arklu, tad tie augot netīri, tārpaini.
/G. Pols, Bauska./
35383. Kad zirņus sēj, tad sējējam jāsalasa savā cepurē
mīksti zirga mēsli, cepure ar mēsliem jānes rokā,
maiss ar zirņiem uz muguras. Tīrumā jāizkaisa
papriekšu no cepures mēsli, tad jāsēj zirņi, lai
tie izaugtu labi un vārītos mīksti.
/E. Zommere, Rauna./
35384. Zirņu sējējam jāģērbjoties noskrandājušās drēbēs,
tad izaugot ražīgi, skaraini zirņi.
/A. Vaskis, Tukums./
35385. Kad zirņus sēj, tad jāuzvelk nolāpītas biksas, lai
zirņi būtu skaraini. /J. Cinovskis, Snēpele./
35386. Zirņi jāsēj tai nedēļas dienā, kurā rudenī bija
sarma. /M. Navenickis, Zasa./
35387. Kurā nedēļas dienā uzkrīt pirmais sniegs, tai ne-
dēļas dienā pavasarī jāsējot zirņi, jo tad tie
labi paaugot. /H. Skujiņš, Smiltene./
35388. Zirņi jāsēj tanī dienā, kurā uzkrīt pirmais sniegs;
piem., ja sniegs uzkrīt piektdienā, tad arī zirņi
jāsēj piektdienā. /I. Jansons, Īle./
35389. Zirņi jāsēj tanī dienā kurā sāk snigt pirmais
sniegs. Ja sniegs sāk snigt trešdienā, tad nākamā
pavasarī zirņi jāsēj trešdienā, jo tad zirņi ļoti
mīksti izvārās. /J. Bikša, Daugmale./
35390. Pavasarī zirņi jāsēj tanī dienā, kurā rudenī sāka
snigt sniegs, jo tad zirņi ļoti mīksti izvārās.
/V. Krieviņš, Daugmale./
35391. Zirņus nevar sēt zivju dienās, jo tad nav skaraini,
bet jāsēj skarpju dienās, tad zirņi aug skaraini.
/K. Corbiks, Ozoli./
35392. Kad svaru dienās sēj zirņus, tad tie ir smagi un
labi. /K. Lielozols, Nīca./
35393. Zirņi jāsēj tai dienā, kurā nav skaņās "r", tad
viņos nemetas tārpi. /K. Jansons, Olaine./
35394. Zirņi jāsēj tai dienā, kurā nav burta "r", tad
zirņos nemetas tārpi. /M. Greize, Dole./
35395. Zirņi jāsēj pāru dienās (otrdien, ceturtdien, sest-
dien), tad tie labi padodas. /Blate, Lielstraupe./
35396. Zirņi un pupas jāsēj uz nedēļas galu, labāk sest-
dienā, bet ne nedēļas sākumā, sevišķi pirmdienā,
lai pākstīs būtu daudz graudu. /P. Š., Rauna./
35397. Zirņi jāstāda uz nedēļas beigām, tad aug pākstai-
ni. /M. Eglīte, Vijciems./
35398. Pupas un zirņi jāsēj nedēļas beigās, tad daudz
ziedu, daudz pākšu un katrā pākstī septiņi graudi.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./
35399. Kad pirmdien sējot zirņus, tad tie esot tārpaini.
/K. Streidiņš, Veļķi./
35400. Zirņi un pupas jāsēj tad, kad nedēļas dienu skaits
ir 5, 4, 6, jo tad stāds aug žuburaināks un pāks-
tīs lielāks skaits zirņu vai pupu.
/A. Užāne, Skujene./
35401. Lai zirņi vārītos mīksti, tad viņi jāsēj sestdie-
nas vakarā pēc saules rieta. /V. Amoliņa, Olaine./
35402. Zirņi jāsēj simtā dienā pēc jauna gada, tad labi
izdodas. /M. Zariņa, Ogresgals./
35403. Zirņi labi padodas, ja tos sēj simtā dienā pēc
jauna gada. /Brīvā Zeme, 1933. 5. janv./
35404. Zirņi jāsēj sestdienā, jo tad ir pilnas pākstis.
/V. Greble, Kalna muiža, Valkas apr./
35405. Zirņi jāsēj sestdien, tad esot pilnas pākstas:
vismaz seši zirņi katrā. Ja sēj nedēļas pirmajās
dienās, tad pākstā viens jeb divi zirņi.
/P. Kļaviņš, Jumurda./
35406. Zirņi jāsēj sestdien, tad katrā pākstī ir seši
zirņi. /E. Laime, Tirza./
35407. Zirņi jāsēj piektdien plkst. 6-os vakarā, tad tār-
pi nemetas. /E. Laime, Tirza./
35408. Zirņi jāsēj lapu dienā. /E. Laime, Tirza./
35409. Zirņi jāsēj nedēļas pirmā vai pēdējā dienā, lai
būtu pilnas pākstas. /E. Bērziņa, Mārsnēni./
35410. Ja zirņus piektdienā sēj, tad pākstē pieci zirņi.
/J. A. Jansons, Vecpiebalga./
35411. Zirņi ir jāsēj piektdienas rītā priekš saules, tad
ir ļoti ražīgi. /A. Smilga, Rīga./
35412. Zirņus vajagot sēt, kad kadiķi put.
/I. Šāberts, Jaunauce./
35413. Jaunā mēnesī sēj zirņus, lēcas, auzas un miežus.
/S. Gūberts./
35414. Zirņus nevajaga sēt augošā mēnesī, tad viņi tik
aug un zied. /K. Lielozols, Nīca./
35415. Zirņi jāsēj jaunā mēnesī, tad neēd tārpi.
/M. Navenickis, Zasa./
35416. Zirņi jāsēj vecā mēnesī priekš saules lēkta, tad
putni tos neēd, jo viņi tad vēl guļ.
/A. Mūrniece, Cēsis./
35417. Kad zirņus sēj dilstošā mēnesī, tad viņi rudenī
ļoti labi nogatavojas. /V. Krieviņš, Daugmale./
35418. Zirņi jāsēj jaunā mēnesī, tad viņi kuplāki aug un
zied, un vairāk zirņu iznāk. Vecā mēnesī sēti,
drīzi nokalst un graudu tiem mazāk.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
35419. Ja zirņus sēj augošā mēnesī, tad viņi rudenī ļoti
ilgi zied un ilgi galotnes nogatavojas.
/V. Krieviņš, Daugmale./
35420. Lai tārpi neēstu zirņus, tad tie jāsēj jaunā mēne-
sī. /J.Jurēvics, Kruku pag., Šauļu apr., Lietuva./
35421. Zirņi jāsēj vecā mēnesī, tad viņi ātri nogatavojas;
ja sēj jaunā mēnesī, tad zirņi aug un zied līdz
rudenim. /J. Bikša, Daugmale./
35422. Zirņi jāsēj pilnā mēnesī pirms saules, jo tad tie
nav tārpaini un ir ražīgi.
/M. Ābele, Jaunjelgava./
35423. Lai zirņiem augtu daudz pilnu pākšu, tie esot jā-
sēj jaunā mēnesī pēc pusdienas.
/G. Pols, Baldone./
35424. Kad zirņus sēj jaunā mēnesī, tad tie nenogatavo-
jas, bet zied līdz vēlam rudenim.
/V. Ozoliņa, Laubere./
35425. Zirņi jāsēj vecā mēnesī, tad tie ātrāk beidz zie-
dēt. /A. Zvejniece, Piebalga./
35426. Lai zirņi mīksti augtu, tad viņi jāsēj jaunā mēne-
sī; vecā mēnesī var sēt tikai bez biksēm.
/M. Poriete, Lubāna./
35427. Zirņi jāsēj vecā mēnesī, tad nav tārpaini.
/L. Kluce, Jaungulbene./
35428. Zirņi jāsēj jaunā mēnesī vakaros, bet vecā - rītos
priekš saules lēkta, tad gaidāma laba raža.
/K. Kaufmanis, Linde./
35429. Zirņi jāsējot jaunā mēnesī uz vakaru, vecā no rī-
ta. Jaunā sēti zirņi augot vien un ziedot.
/Atbalss k. 1897. A. Kiršbaums, Smiltene./
35430. Ja zirņus jaunā augošā mēnesī sēj, tad tie aug un
zied visu rudeni, bet pākšu nav.
/K. Biša, Vijciems./
35431. Pilnā mēnesī vajaga sēt zirņus, lai zirņi ziedētu
un izgatavotos. /Z. Kozenkraniuse, Ainaži./
35432. Zirņi jāsēj jaunā mēnesī, lai tie neaugtu tārpai-
ni. /K. Lieljuks, Tērvete./
35433. Zirņi jāsēj vecā mēnesī, tad ātrāk nogatavējas.
/M. Leimane, Lubāna./
35434. Zirņi jāsējot vecā mēnesī, tad augot lielas pāks-
tis. /A. Lāce, Lubāna./
35435. Zirņi jāsēj vecā mēnesī, tad aug pilnas pākstis.
/E. Medene, Meirāni./
35436. Kad zirņus gribot sēt, tad vajagot sēt labi agri,
ka nav ne saules, ne mēneša, ne putnu, lai nebūtu
tārpaini zirņi. /J. Daizis, Nīca./
35437. Zirņi jāstādot bez saules un nemaz nerunājot, tad
putni zirņus neapēdot. /E. Ķikute, Rīga./
35438. Zirņus sējot, nedrīkstot pieminēt ne vistas, ne
vārnas vārdus; ja to darot, tad vārnas un vistas
sējumu izkasot. /K. Skujiņš, Smiltene./
35439. Kad jaunā mēnesī iekrīt zirņu sēšana, tad būs sēt
no rīta agri priekš saules lēkšanas, tad tie labis
nokārsis. /Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./
35440. Jaunā mēnesī no rīta sēti zirņi stipri zied.
/K. Kaufmanis, Linde./
35441. Kad jaunā mēnesī sēj zirņus, tad zaļo.
/M. Navenickis, Zasa./
35442. Ja zirņus sēj jaunā mēnesī, tad viņi zaļo, ja vecā,
tad ne. /J. Auziņš, Sērene./
35443. Ja zirņus sēj vecā laikā, tad tie šķēlaini.
/H. Siliņa, Dobele./
35444. Ja zirņus sēj jaunā mēnesī, tad viņi tikai zied,
bet pākšu nav. /K. Vieglais, Krape./
35445. Zirņus nav brīv sēt augošā mēnesī, tad tie aug un
zied līdz rudenim. /J. Simbruks, Bauska./
35446. Zirņi jāsējot vecā mēnesī, tad tie ātri noziedot
un ātri gatavojoties, bet ja sējot jaunā mēnesī,
tad tie tik ziedot un augot.
/E. Aizpurve, Lubāna./
35447. Zirņus nevar jaunā mēnesī sēt, jo tad tie ziedot
līdz vēlam rudenim un tiem neesot pākšu.
/H. Skujiņš, Smiltene./
35448. Jaunā laikā (kad jauns mēness) nedrīkst zirņus
sēt, tad nebeidz ziedēt. /K. Corbiks, Tetele./
35449. Zirņus nedrīkst sēt jaunā mēnesī, tad tie aug gari
un nav pākstaini. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
35450. Vecā mēnesī stādīti zirņi pākšaini, jaunā - skais-
ti zied, bet nav pākšu. /Z. Lāce, Veclaicene./
35451. Zirņi jāsēj vecā mēnesī, jo tad tie ir mīksti,
labi nobriest un nezaļo. /J. Vilnītis, Jumurda./
35452. Zirņus nedrīkst sēt jaunā mēnesī, jo viņi nenoga-
tavojas; jāsēj vecā, tad izaug mīksti.
/M. Brīdaka, Jaunroze./
35453. Zirņi jāsēj vecā mēnesī, kad pūš ziemeļu vējš,
tad tie labi izdodas. /V. Amoliņa, Olaine./
35454. Zirņi jāsēj vecā mēnesī agri no rīta un nedrīkst
runāt, tad tārpi nemetoties, nenosalstot un nezie-
dot vēja ziedi. /G. Pols, Skaistkalne./
35455. Zirņi jāsēj vecā mēnesī; jaunā mēnesī sētie zied
līdz rudenim. /J. Apsalons, Sērpils./
35456. Zirņi jāsēj vecā mēnesī, tad tie nogatavējas; ja
jaunā mēnesī iekrīt sēšana, tad tie jāsēj bez sau-
les. Jaunā mēnesī dienu sēti zirņi vienmēr zied,
nemaz negatavējas.
/Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti./
35457. Zirņus vajaga sēt vecā mēnesī, tad tie piebriest,
bet ja sēj jaunā mēnesī, tad zied vien.
/K. Corbiks, Līvbērze./
35458. Zirņi jāsēj vecā mēnesī: zirgam jābūt bez pakaviem,
pēc sēšanas cimds uz krāsns jāuzsviež, jāpļauj
dienvidvējā, tad zirņi vienmēr izvārīsies mīksti.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./
35459. Zierņi un pupas juosēj vacā mēnesī.
/B. Spūlis, Vārkava./
35460. Ja ziemeļ vējainā laikā sēj zirņus, tad tie izaug
mīksti un saldi. /L. Seržante, Aloja./
35461. Kad sēj zirņus, pirmo sauju vajaga izsēt uz jūras
pusi, tad būs mīksti zirņi. /J. Atteka, Nīca./
35462. Zirņus nedrīkst sēt rīta vējā, jo tad tie ir cieti
un nevar izvārīt. /E. Zariņa, Cena./
35463. Zirņu sēšanai ir vajadzīgs vai nu vecs laiks, vai
meža vējš. Kad sēj vecā laikā, tad zirņi neziedēs
ilgi un varēs ātri nogatavoties; kad sēj meža vē-
jam pūšot, tad izaugs mīksti zirņi.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
35464. Zirņi jāsēj vecā mēnesī, jo jaunā sēti zied līdz
rudeņam un neizdod labu augļu.
/J. Rubenis, Ērgļi./
35465. Zirņi jāsēj vecā mēnesī, tad tie ir pākšoti un tī-
ri, bez tārpiem. Jaunā mēnesī sēti zirņi aug un
zied līdz rudenim un nemaz nenobriest.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
35466. Zirņi jāsēj, kad pilns mēnesis un ziemeļa vējš pūš,
tad neesot tārpi, nedz vēja ziedi.
/G. Pols, Bauska./
35467. Zirņi jāsēj pilnā mēnesī, tad viņi ātrāki nogata-
vojas. /Z. Lancmanis, Bukaiši./
35468. Zirņi jāsēj pilnā mēnesī. Jaunā mēnesī sētiem zir-
ņiem daudz tārpu. /F. Rozenbacha, Nīgranda./
35469. Ja ar zirņu sēšanu nevar nevar sagaidīt pilnu mē-
nesi, tad var sēt arī citā laikā, bet tik pieva-
karē un ne ziemeļu vējam pūšot, lai viņi vārot ne-
būtu cieti. /J. Simbruks, Bauska./
35470. Zirņi jāsēj no rīta, priekš saules un bez biksēm,
jo tad būs mīksti zirņi. /J. Gulbis, Aizkraukle./
35471. Zirņus vajaga sēt priekš saules lēkšanas, tad tie
būs mīksti ēdot.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./
35472. Zirņi jāsēj priekš saules lēkšanas un mugura jāpa-
griež pret ziemeļiem, tad trīs reizes jāsviež zir-
ņi pār kreiso plecu, lai tārpi zirņu neēd.
/R. Kalniņš, Lubāna./
35473. Zirņi jāsēj priekš jeb pēc saules un ar cimdiem,
tad viņi aug mīksti. [Sal. kaņepes.]
/P. Š., Rauna./
35474. Zirņi jāsēj rītā priekš saules vai vakarā bez sau-
les, tad tie labāki aug un ir lielāki.
/J. Kladnieks, Lubāna./
35475. Zirņi jāsēj priekš saules lēkta, tad nezied tukšiem
ziediem. /I. Zariņš, Palsmane./
35476. Lai zirņus tārpi neēstu, tad tie jāsēj par nakti.
/G. Pols, Bauska./
35477. Kad tev zirņi jāsēj, tad uzej uz tīruma, soļi pie-
ci no malas (ežas) paņem no sētuves šķipsnu zirņu,
papriekšu svied zirņus sev pa labi un saki: "Tas
tārpiem!" Tad svied vidū (sev pretim) un saki: "Tas
žurkām!" Tad svied pa kreisi un saki: "Tas kukai-
ņiem!" Tad sāc sēt un pirmo birzi nosēj pret rī-
tiem. Tad nu vari sēt, kā tev labāki izkrīt pēc
vēja. Kad tā izdarīsi, tad tev ne kukaiņi, ne tār-
pi, ne žurkas zirņus neaiztiks.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
35478. Zirņus vajaga sēt vakarā līdz 10-iem, tad putni
neizlasīs. /M. Hermakile, Ranka./
35479. Zirņi jāsēj rītā vai vakarā bez saules, tad tos
tārpi neēd. /A. Salmans, Balvi./
35480. Zirņus var sēt tikai pēc saules rieta; jāsēj tie
no ziemeļiem uz dienvidiem, pie kam visu laiku
viens zirnis jātur mutē. Ja to nedara, jaunus zir-
ņus noēd zvirbuļi. /M. Vētra, Tirza./
35481. Zirņi jāsēj ziemeļa vējam pūšot, tad pākstīs nav
tārpu. /L. Latkovskis, Varakļāni./
35482. Zirņus vajag sēt tad, kad pie debess ir mazi raibi
mākonīši, tad zirņi nebūs tārpaini.
/A. Korsaks, Ezere./
35483. Zirņi jāsēj, kad pie debesīm mākonīši kā aitu bars,
un pirmā sauja jāsviež pret ziemeļiem.
/A. Raimonds, Trikāta./
35484. Kad gaiss šķildrains, tad vajag zirņus sēt, būs
ražīgi un resni zirņi. /M. Kalniņa, Vandzene./
35485. Zirņus sējot, vajag apskatīties, kāds vējš pūš. Ja
ziemeļa vējš, tad nesēt, bet sēt plūdu vējā, jo
ziemeļa vējā sētie zirņi ļoti cieti vārās. Zirņus
vajag sēt priekš brokasta, jo tad viņos nemetoties
tārpi. /K. Corbiks, Jelgava./
35486. Zirņi jāsēj ziemeļa vējā, tad nebūs tārpu.
/A. Raimonds, Trikāta./
35487. Ziemeļvējam pūšot, nevar zirņus sēt, tad tie ir
cieti vārīšanai. /Z. Lāce, Veclaicene./
35488. Ja ziemeļa vējā iesēj zirņus, tad tie ir cieti.
/J. Fleišers, Skrunda./
35489. Kad vējš no ziemeļiem, tad nevar zirņus sēt.
/M. Brante, Ainaži./
35490. Ziemeļa vējā nevajaga zirņus sēt, tad viņi ir cie-
ti. /K. Kristape, Olaine./
35491. Zirņus nedrīkst sēt ziemeļu vējā. Pirmā sauja jā-
sēj ar cimdu rokā, tad zirņi mīksti.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
35492. Zirņi jāsēj, kad vējš pūš no ziemeļiem un sējējam
vajag būt neēdušam, tad zirņi neaug tārpaini.
/M. Klause, Jaunpiebalga./
35493. Ja grib, lai izaugtu mīksti zirņi, tad sējot vaja-
ga pirmo sauju sviest pret vasaras pusi.
/J. Ezeriņš, Vecpiebalga./
35494. Lai zirņi nebūtu tārpaini, tad priekš sēšanas vie-
nu sauju vajag sviest pret ziemeļiem.
/J. Pamplis, Garoza./
35495. Zirņus nevajag sēt ziemeļa vējā, tad tie cieti vā-
roties. /R. Straudovskis, Lielplatone./
35496. Kad iet sēt zirņus, tad vajaga pirmo sauju zirņu
izšļākt uz ziemeļu pusi un teikt: "Tas tārpiem!",
tad nebūs tārpoti zirņi. /J. Atteka, Nīca./
35497. Zirņus nevar sēt, ja pūš ziemeļa vējš, jo tad tie
būs cieti. /A. Zaķe, Lizums./
35498. Zirņi nav jāsēj ziemeļa vēja laikā, lai nav cieti
vārīšanā. /M. Navenickis, Zasa./
35499. Zirņus nedrīkst sēt ziemeļu rīta vējā, tad tie
cieti un šķilaini. Zirņi jāsēj vislabāk dienvidu
vējā. /J. Jurjāns, Jaungulbene./
35500. Zireņi nav jāsēj ziemeļa vējā, tad tie ir šķiloji.
/J. Rubenis, Ērgļi./
35501. Nevajaga sēt zirņus, kad pūš ziemeļa vējš, jo tad
viņi ir tārpaini. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
35502. Dienvidus vējam pūšot, vajag sēt zirņus, jo tad
tie būs mīksti. /I. Ozoliņa, Rīga./
35503. Zirņi jāsēj dienvidus laikā, kad pūš dienvidus
vējš, tad ir mīksti zirņi. /M. Auziņa, Rīga./
35504. Zirņi jāsēj vecā mēnesī un ar dienvidu vēju, tad
ir pākšaini un mīksti. /E. Vīksna, Vecpiebalga./
35505. Zirņi jāsēj dienvidvakara vējā, tad mīksti vārās.
/T. Grīnbergs, Dundaga./
35506. Zirņi jāsēj, kad zeme sāk pumpurot un pūš dienvi-
dus vējš, tad laba raža. /A. Zvejniece, Piebalga./
35507. Zirņi jāsēj, kad vējš pūš no dienvidiem, tad mīks-
ti vārīt. /E. Šneiders, Alūksne./
35508. Zirņi jāsēj vasaras vējā un pilnā mēnesī, tad vā-
rās mīksti. /K. Biša, Vijciems./
35509. Ja grib, lai vārīšanai izaugtu mīksti zirņi, tad
pirmo sauju vajaga sēt uz dienvidiem.
/A. Šķēre, Skaistkalne./
35510. Zirņi jāsēj vakara vējam pūšot, tad tie aug mīksti.
Ja sēj ar ziemeļa vēju, tad cieti vārās.
/E. Kampare, Skrunda./
35511. Zirņi jāsēj, vakara vējam pūšot, tad tie vārās
mīksti. /A. Broža, Naukšēni./
35512. Kad zirņus sēj ziemeļa vējā un ved par lināju,
tad tie ir cieti; ja sēšana iekrīt ziemeļa vējā,
tad pirmā sauja jāsēj ar cimdiem rokā.
/Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti./
35513. Ja zirņus sējot, pūš dienvidus vējš, tad zirņi ir
mīksti. /T. Dzintarkalns, Talsi./
35514. Zirņi jāsēj ziemeļa vējā, lai viņus tārpi nemaitā.
/K. Jansons, Plāņi. A. Ozoliņš, Barkava./
35515. Zirņi jāsēj, kad ziemeļa vējš pūš, tad viņi ir
mīksti. /Z. Lancmanis, Lejasciems./
35516. Ja zirņus sēj dienvidus vējā, tad viņos metas tār-
pi, ja sēj ziemeļa vējā, tad viņi ir naglaini
(cieti). /S. Gūberts, 123./
35517. Zirņi jāsēj, kad zem ūdens sausa smilts. Tad viņi
mīksti. /J. Jurjāns, Jaungulbene./
35518. Zirņi jāsēj miglainā laikā, tad viņi būs mīksti.
/P. Zeltiņa, Jaunpils./
35519. Zirņus sējot, vāra ēšanai cūkas asti ar mugurkau-
lu. /M. Navenickis, Zasa./
35520. Ja zirņus ved uz sēšanu, tad tos nedrīkst vest pā-
ri rugājiem, jo tad nevārās mīksti.
/M. Ābele, Valka./
35521. Kad iet zirņus sēt, tad nedrīkst nest pār lināju,
jo tad zirņi izaugot cieti un tos nevarot izvārīt.
/J. Putniņš, Bērzpils./
35522. Kad zirņus ved sēt, nedrīkst vest pār lināju, jo
tad tie ļoti cieti vārās. /M. Koškina, Elēja./
35523. Zirņi jāsēj gluži plikam, tad viņi labi izdodas.
/P. Š., Rīga./
35524. Zirņus sējot, jāgriež kreisā puse kažokam mugurā,
pirmās saujas jāsviež atmuguriski un sēklas maiss
jāsviež pret ziemeļiem, tad zirņi kupli aug un dod
pākstis. /K. Krastiņš, Jaunpiebalga./
35525. Zirņus sējot, jāvelk kažoks mugurā, tad izaug
mīksti zirņi. /J. Ezeriņš, Vecpiebalga./
35526. Zirņi jāsēj vecā mēnesī un jāvelk kažoks mugurā
un cimdi rokās, tad aug mīksti zirņi.
/M. Pelēce, Cirsti./
35527. Zirņus sējot, kažauku velk mugurā, lai tie mīksti
aug. /K. Jansons, Plāņi./
35528. Lai būtu skaraini zirņi, tad sējot vajaga vilkt
mugurā noplīsušas drēbes. /K. Kristape, Olaine./
35529. Zirņu sējējam jāģērbjas skaraini, tad būs skaraini
zirņi. /J. Krastiņš, Irlava./
35530. Zirņus sējot, jāapvelk vecas drēbes, tad aug ska-
raini zirņi. /A. L.-Puškaitis./
35531. Sējējam, zirņus sējot, jāvelk mugurā labi skran-
dains kamzolis, tad augs labi skaraini zirņi.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./
35532. Zirņus sējot, vajaga apvilkt mugurā vecus svārkus,
tad zirņi izvārīsies mīksti, tāpat arī zirņus seru
ārdīs metot, to vajaga izdarīt ar cimdiem.
/K. Bika, Gaujiena./
35533. Zirņus sējot, jāuzģērbj skrandaiņi svārķi, jo tad
zirņi esot skaraini. /K. Corbiks, Jelgava./
35534. Zirņus sējot, jāvelk kažoks mugurā, tad zirņi nebūs
tārpaiņi. /A. Ruciņa, Rīga./
35535. Zirņus sējot, jāvelk rokās cimdi un jāliek galvā
ziemas cepure, tad zirņi vārās mīksti.
/V. Amoliņa, Olaine./
35536. Lai zirņi būtu mīksti, tie jāsēj Eceķieļa dienā
un pirmais sviediens jāsviež ar cimdotu roku.
/J. Andriņš, Taurkalns./
35537. Lai zirņi būtu mīksti, tie jāsēj ar cimdiem.
/E. Laime, Tirza./
35538. Zirņu sējējam jāmauc cimdi rokās, lai zirņi izvā-
rītos mīksti. /J. Putniņš, Bērzpils./
35539. Lai zirņi būtu mīksti, tad viņus sējot jāvelk cim-
di rokā. /A. Aizsils, Lubāna./
35540. Zirņus sējot, jāvelk rokās cimdi, tad zirņi ļoti
mīksti. /A. Aizsils, Lubāna./
35541. Zirņus sējot, pirmā sauja jāizsēj ar cimdiem, lai
augtu mīksti zirņi, tāpat arī ārdos jāliek pirmais
klēpis ar cimdiem, lai zirņi vārītos mīksti.
/O. Līde, Rauna./
35542. Ja zirņu maisu sējot noliek uz akmina, tad vārot
zirņi ir naglaini un šķilaini.
/K. Jansons, Smiltene./
35543. Zirņus sējot, ar kreiso roku, nevienam neredzot,
jāmet atpakaļ 3 saujas, tad burvji nevar sējumu
apburt. /A. L.-Puškaitis./
35544. Zireņi jāsēj ar kreiso roku trīs reiz pret ziemeļa
pusi, tad viņi nav tārpoti (tārpoji).
/J. Rubenis, Ērgļi./
35545. Zirņi esot jāsēj ar vilnas cimdiem, tad viņus va-
rēšot mīkstus izvārīt.
/K. Šilings, 1832.g., Tirza./
35546. Zirņi jāsēj ar cimdainu roku, lai tie vārītos
mīksti. /J. A. Jansons, Jaunrauna./
35547. Zirņus sējot, jāvelk cimdi rokā un pirmās saujas
jāsviež pret ziemeļiem, tad zirņi vārot būs mīksti.
/K. Krastiņš, Lizums./
35548. Lai zirņi nebūtu tārpaini, tad priekš sēšanas vie-
nu sauju vajag sviest pret ziemeļiem.
/J. Pamplis, Garoza./
35549. Zirņi jāsēj priekš saules un pirmā sauja jāmet pret
ziemeļiem, tad augs mīksti un veselīgi zirņi.
/V. Saulīte, Ādaži./
35550. Ja zirņus sējot ir ziemeļa vējš, tad vajag trīs
saujas zirņu mest pret ziemeļiem, jo tad zirņi
mīksti vāroties. /M. Smeilis, Galgauska./
35551. Zirņi jāsēj ar cimdiem, tad mīksti vārās.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./
35552. Zirņus sējot, jāmauc cimdi rokā, tad tie mīksti
vārās. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
35553. Zirņi jāsēj mēnešgaismā ar vilnas cimdiem rokā,
tad viņi izaug lieli un mīksti. /P. Š., Ropaži./
35554. Zirņus sējot, jāmauc rokā pirkstaini cimdi, lai aug
pākstaini zirņi. /O. Freimane, Jaunrumbas muiža./
35555. Zirņus sējot pirmā šauja jāmet dienvidos, otra va-
karos, trešā tukšumos (ziemeļos), lai zirņi vārot
būtu mīksti. /K. Jansons, Plāņi./
35556. Lai zirņus neēstu tārpi, tad sējot pirmā sauja jā-
met uz ziemeļiem. /Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./
35557. Zirņus sējot, zirņu maiss jāuzliek uz akmina un
sējējam jāieņem mutē ola (akmentiņš), lai zirņi
mīksti izverd. /K. Jansons, Plāņi./
35558. Zirņus stādot, vajaga ieņemt zirni mutē, tad vis-
tas dobes neizkašā. /K. Biša, Rencēni./
35559. Ja, zirņus sējot, izvesto sēklas maisu sviež zemē,
tad nākošā gadā zirņi cieti. Ja turpretim to lēni
nolaiž uz zemes, tad zirņi būs mīksti.
/K. Corbiks, Zaļenieki./
35560. Kad beidz zirņus sēt, tad sētuve jāizpurina pret
ziemeļiem, lai tārpi zirņu neēd.
/E. Laime, Tirza./
35561. Kādas šaujas no zirņu sēklas ir jāatraun un pēc
apsēšanas jāizdala visiem mājas ļaudīm ar vārdiem:
"Še, apēdat tārpus!" /K. Jansons, Plāņi./
35562. Kad zirņus sēj, tad biržotājam jānozog trīs saujas
un jānoēd, kā sējējs nezina, lai zirņi neaug tār-
paini. /V. Spandegs, Pociems./
35563. Tanī dienā, kad zirņus sēj, nav zirņi jāēd, jo tad
metas kārpas uz rokām. /A. L.-Puškaitis./
35564. Nedrīkst ēst sēklas zirņus, lai uz miesas nemestos
kārpas. /K. Corbiks, Svēte./
35565. Ja sējamos zirņus ēd, tad zirņi ir tārpaini.
/K. Jansons, Plāņi./
35566. Kad zirņus sēj, tad nedrīkst ēst, jo tad zirņi būs
tārpaini. /A. Zaķe, Lizums./
35567. Sējot zirņus, nedrīkst ēst sēklas zirņus, tad tie
būs tārpaini un cieti. /N. Zvirgzdiņa, Lubāna./
35568. Ja, zirņus sējot, sējējs ēd zirņus, tad zirņus
ēdīs tārpi. /A. Aizsils, Kārķi./
35569. Kad zirņus sēj, tad mute jātura cieti un nedrīkst
arī nekādas gāzes izlaist. /K. Jansons, Vijciems./
35570. Zirņus sējot, nedrīkst runāt, lai būtu labs birums.
/V. Saperovs, Vecpiebalga./
35571. Zirņus sējot, nedrīkst runāt, citādi zirņi nav
skaroti. /M. Veidenberga, Vecmokas./
35572. Dobes zirņus stādot, nedrīkst nemaz runāt, tad
zirņus neaiztiek neviens dzīvnieks.
/E. Ārgals, Naukšēni./
35573. Zirņus sējot, nedrīkst runāt, citādi putni izknābā
sējumu. /M. Vilciņa, Pope./
35574. Kad sēj zirņus, tad jāiesprauž tīrumā žuburs; zir-
ņi, uz žubura skatīdamies, izaugs tādi pat lieli
kā žuburs. /Z. Lancmanis, Lejasciems./
35575. Kad zirņi apsēti, tad neizsētie zirņi vārot cieti.
/K. Jansons, Plāņi./
35576. Ja par apsētu zirņu lauku pirmais pāriet vīrietis,
tad aug lieli zirņi. /A. Aizpurve, Lubāna./
35577. Kad zirņus sējot pie lauka sieviete pieejot, tad
zirņus nevarot mīkstus izvārīt.
/K. Jansons, Plāņi./
35578. Zirņus nedrīkst sēt pērkona laikā, tad aug daudz
nezāļu. /M. Vēbere, Straupe./
35579. Baltie zirņi nav jāsēj kopā robežās ar pelēkiem,
jo tad baltie paliekot par pelēkiem.
/J. Kladnieks, Lubāna./
35580. Lai zirņi labi augtu, tad tie jāsēj tik reti, ka
auns var vidū gulēt. /P. Lapiņš, Vecpiebalga./
III. Zirņu augšana, vešana, kulšana.
35581. Kad zirņi un pupas ir apsēti, tad nedrīkst tos
ņemt augšā un ēst, lai kārpas nemetas pie miesas.
/P. Š., Rauna. V. Spandegs, Pociems.
K. Jansons, Plāņi./
35582. Ja iesētus zirņus ēd, tad metas kārpas.
/E. Laime, Tirza./
35583. Kad sēklas zirņus ēdot, tad kārpas metoties.
/J. Skara, Jaunpiebalga./
35584. Nedrīkst ceļmalā no otra zirņiem raut pākstis, jo
tad uz rokām vai citur metas kārpas.
/A. Klause, Jaunpiebalga./
35585. Kad zagtus zirņus ēdot, tad kārpas metoties.
/J. Skara, Jaunpiebalga./
35586. Izsētus zirņus nevarot no zemes lasīt, tad meto-
ties kārpas uz rokām. /J. Jansons, Plāņi./
35587. Ja izsētus zirņus no tīruma lasa un ēd, tad ēdējam
metas kārbas. /J. A. Jansons, Vecpiebalga./
35588. Ja pa tīrumu lasīsi sadīgušus zirņus, tad uz rokām
būs kārpas. /J. Rupjais, Asūne./
35589. Ja zirņi augot liecas uz tīruma vidu, tad salnas
tai rudenī nav; ja uz āru, tad ir.
/J. A. Jansons, Vecpiebalga./
35590. Zirņu ziedamā laikā vecie zirņi neizverd.
/K. Jansons, Plāņi./
35591. Kad zirņi zied, starks bērnus vadā.
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./
35592. Kad zirņi zied, tad vēžiem ir visgardākā gaļa.
/P. Š., Rauna./
35593. Kad zirņi ziedot līdz rudenim, tad pākšu neesot.
/K. Streidiņš, Veļķi./
35594. Kad jaunie zirņi sāk rasties, tad zuši nāk no upēm
zirņos. /P. Š., Rauna./
35595. Zirņus vajag iesākt pļaut, kad pūš vasaras vējš,
tad vārās mīksti zirņi. /A. Kondrāte, Cēsis./
35596. Zirņus vajaga vecā mēnesī pļaut, tad tie ir mīksti.
/A. Šeitiņš, Taurene./
35597. Pirmo jauno zirņa pāksti vajaga noraut vīrietim,
tad tie nav tārpaini; ja sieviete rauj, tad ir
tārpaini. /A. Salmāns, Balvi./
35598. Ja jaunos zirņus, vēl augot, pirmais pabauda vī-
rietis, tad tie nebūs tārpaini, bet ja sieviete,
tad būs. /L. Rone, Ikšķile./
35599. Pirmā zirņu pākste jārauj vīrietim, tad tie nav
tārpaini. /A. Ozoliņa, Lubāna./
35600. Vasarā, kad zirņiem rodas pirmās pākstis, tad ne-
drīkst vis katrs pirmais noraut kādu pāksti; to
drīkst darīt tikai saimnieks vai kāds vīrietis.
/E. Aizpurve, Lubāna./
35601. Ja pirmās zirņu pākstis norauj sieviete, tad būs
zirņi tārpaini, ja vīrietis, - tad labi.
/V. Amoliņa, Olaine./
35602. Ja pirmās pākstes no zirņa gabala norauj sieviete,
tad zirņi birumā ir tārpaini.
/A. Šeitiņš, Taurene./
35603. Sievietēm neesot brīv tīruma zirņus ēst, jo tad
tārpaini zirņi augot. /J. Putniņš, Bērzpils./
35604. Ja pirmo zirņu pāksti norauj sieviete, tad zirņi
tārpoti, ja vīrietis, tad ne.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./
35605. Zirņus nedrīkst sieviete pirmā smeķēt, tad būs
tārpainas pākstes. /A. Zandere, Dole./
35606. Ja sieviete pirmā sāk zirņus pļaut, tad zirņi būs
cieti. /E. Ārgals, Naukšēni./
35607. Kad sieviete pirmā ēd zirņus, tad zirņi aug cieti
un tārpaini. /E. Ārgals, Naukšēni./
35608. Ja pa apsētiem zirņiem pirmā pāriet sieviete, tad
resnas pākstis. /A. Aizsils, Lubāna./
35609. No sējamiem zirņiem pirmo zirni nedrīkst ēst sie-
viete, tad zirņi būs tārpaini.
/N. Zvirgzdiņa, Lubāna./
35610. Pirmā zirņu pākste jāēd vīriešiem, tad zirņi nebūs
tārpaini. /V. Johansone, Liepa./
35611. Sieviete nedrīkst pirmā iešķīt laukā zirņus, tad
tie ir tārpaini. /M. Miezīte, Liepkalns./
35612. Kad sieviete jaunu zirņu pākstes pirmā ēd, tad būs
cieti un tārpaini zirņi. /J. Jansons, Rīga./
35613. Ja no zirņu ražas pirmo pāksti norauj vīrietis -
būs daudz zirņu; ja sieviete - maz zirņu.
/A. Rudīte, Rīga./
35614. Lai zirņi nebūtu tārpaini, tad ravējot pirmās zāļu
saujas jāmet pret ziemeļiem. /A. Aizsils, Lubāna./
35615. Kad zirņus ved uz riju par lināju, tad tie paliek
naglaini. /P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./
35616. Nopļautus zirņus nevajaga vest pār noplūktu linu
lauku, jo tad zirņi šķiras un ir cieti.
/V. Loze, Drusti./
35617. Ja zirņus rudenī vedot pār lināju, tad tie cieti
vāroties. /J. Jansons, Plāņi./
35618. Zirņus nevajaga vest pāri pār linātu, jo tad tie
cieti vārās. /E. Elksnītis, Ikšķile./
35619. Zirņus no tīruma uz mājām nedrīkst vest pāri ru-
gājam, jo tad tie būs cieti.
/O. Pelēce, Jaunpiebalga./
35620. Zirņus nedrīkst mājā pār lināju vest, jo tad vārot
izjuktu. /M. Poriete, Lubāna./
35621. Ar zirņu vezumu nedrīkst pa lināju braukt, lai
zirņi nevārās šķilaini. /E. Bērziņa, Mārsnēni./
35622. Zirņus nedrīkst vest pāri linātei, tad tie ir cie-
ti. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
35623. Zirņus nedrīkst vest pa lināti, tad viņi nesavārās.
/I. Indāns, Gārsene./
35624. Vedot zirņus uz riju kaltēt, nav jābrauc pāri pār
linaini, tad cieti zirņi. /M. Priedīte, Meirāni./
35625. Zirņus no tīruma mājā pārvedot, nedrīkst vest par
linaiti, jo tad tie mīksti nevārās. /A. Žeibe./
35626. Zirņu vezumu nedrīkst pa robežu vest, jo tad zirņi
ir cieti kā naglas. /A. Šķēre, Skaistkalne./
35627. Zirņu nedrīkst sviest ugunī, tad saimniekam nākamā
gadā zirņi neaugšot, bet gan citam saimniekam de-
viņām robežām pāri. /K. Bika, Gaujiena./
35628. Zirņus klājot, tievgaļi nav jāliek uz dienvidiem,
tad lini ātri gatavojas. /M. Igaune, Galgauska./
35629. Kad zirņus kaltē rijā, tad krāsns jākurina ar ne-
skaldītu malku, jo tad zirņi nedalās uz pusēm, bet
izvārās mīksti. /J. Putniņš, Bērzpils./
35630. Zirņus žāvējot, rijā uz ārdiem ir jāliek vecas
bikses vai svārki, tad zirņi mīksti vārās.
/V. Amoliņa, Olaine./
35631. Kad zirņus kaltē, tad uz ārdīm jāliek cimds vai
villainas drēbes, lai zirņi būtu mīksti.
/E. Laime, Tirza./
35632. Kad rijā zirņus kaltē, tad krāsnī malkas gabalus
nedrīkst pa pāriem likt, lai zirņi nepaliek cieti.
/K. Jansons, Plāņi./
35633. Kaltējot zirņus, rijas krāsns jākurina ar nesašķal-
dītu malku, tad mīksti zirņi; ja ar sašķaldītu -
tad cieti. /A. Aizsils, Meirāni./
35634. Lai zirņi būtu mīksti, tad ārdīs liekot pamet pie
zirņiem bikses. /E. Lācis, Tirza./
35635. Kad zirņus kaltē, uz ārdiem jāuzliek pāris cimdu,
jo tad zirņi būs mīksti. /A. Zaķe, Lizums./
35636. Ja zirņus nekuļ jēlkulā, bet liek tos rijā ārdos,
tad viņos jāieliek cūkas mēsli, lai zirņi mīksti
verd. /K. Jansons, Plāņi./
35637. Kad zirņi rijā žāvējas kulšanai, tad nedrīkst
vilkt caur ārdiem un ēst, jo tad ir naglaini zir-
ņi. /M. Zaube, Alsviķi./
35638. Zirņus žāvējot, ārdos jāuzmet vilnātns cimds, lai
zirņi mīksti vārās. /K. Jansons, Plāņi./
35639. Rijā zirņus žāvējot, serā villas (vilnātna) drēbe
jāieliek, lai zirņi nav naglaini, šķilaini.
/K. Jansons, Plāņi./
35640. Ja zirņus kuļ dvēseļu laikā, t. i. starp Miķēli un
Mārtiņu, tad tie aug apakš zemes.
/S. Gūberts, 1688./
35641. Zirņus nevajaga dūmos kaltēt. Kad zirņus liek rijā,
tad dienu iepriekš vajaga rijas krāsni izkurināt.
/S. Gūberts, 1688./
35642. Kad uz neizkultiem zirņiem vārtoties, tad tie zir-
ņi, kad izkulti, esot jāpieber pie zirņu sēklas,
lai tie labi padotos. /Latv. Avīzes, 1860, 26./
35643. Zirņi jākuļ vecā mēnesī, tad tie vārās mīksti.
/Z. Lāce, Veclaicene./
35644. Zirņus kuļot, spriguļu saitēm jābūt no zušu ādas,
jo tad zirnāji neķeras ap spriguli.
/K. Atgāzis, Nītaure./
IV. Zirņu vārīšana.
35645. Ka vuoreisi ceplī zierņus, un kod zierņi jau byus
gotovi, izjimsi pūdu ar zierņiem nu cepļa uorā un
pastateisi uz zemi vai uz benča, a pūds ar zierņim
vys virs, itei pīzīmēj, ka tymā ustobā nav nikaida
buru un rogonu, tei ustoba ir cīši laimeiga un dī-
va baileiga. /V. Podis, Rēzekne./
35646. Kad zirņus vāra, tad viņi grāpī jāber tik siltā
ūdenī, kādā ir viņi iemērkti, jo tad viņi izvārās
mīksti. /A. Rulle, Ciecere./
35647. Lai zirņi izvārītos mīksti, tad papriekšu trīs
zirņi jāiemet ugunī. /P. Š., Umurga./
35648. Lai zirņi vārītos mīksti, tad katlā jāieliek nagla.
/A. Ozoliņa, Lubāna./
35649. Lai zirņi izvārītos mīksti, tad katla dibenā jāie-
liek vīna glāzes peka vai diega spolīte.
/A. Mūrniece, Cēsis./
V. Zirņi sapnī.
35650. Ja pa sapņiem ēd zirņus, tad būs jāraud.
/A. Bīlenšteina rokraksts./
35651. Ja pa sapņiem ēd zirņus, tad tas ir asarās.
/H. Skujiņš, Smiltene./
35652. Ja sapinīs redz zirņus, tad būs asaras priekšā,
jeb arī dabūs naudu. /K. Jansons, Plāņi./
35653. Zirņi sapnī nozīmē asaras. /P. Š., Rauna./
35654. Ja sapnī redz zirņus, tad būs asaras.
/M. Zaube, Rīga./
35655. Sapnī zirņi nozīmē asaras.
/E. Rudīte, Jaunpiebalga./
35656. Ja sapnī ēd zirņus, tad dabūs kādu slimību.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
35657. Kad sapnī redz zirņus sējam, tad izsēj bakas.
/Āronu Matīss, Bērzaune./