ZIVIS.

    I. Brīnišķīgas īpašības.

    35658. Kas zivju dienā dzimis, tas ir žigls, liels pasau-
    les gājējs. /K. Jansons, Plāņi./
    35659. Zivju dienā dzimis bērns būs dzīvs kā zivs.
    /P. Š., Ropaži./
    35660. Zivju braunas zīmējas uz naudu. [Skat. jauns gads.]
    /P. Š., Rīga./
    35661. Ja kaķis ar nagiem plēš koku, tad drīz kāds atne-
    sīs zivis. /A. Zeltkalns, Lubāna./
    35662. Ja, zivi tīrot, atrod iekšā noēstu zivtiņu, tad
    drīzā laikā gaidāmas kāzas. /M. Auziņa, Latgale./
    35663. Ja zivis kuģim seko, tad no kuģa ļaudīm kāds mirs
    vai slīks. /E. Vīķele, Ikšķile./
    35664. Vacīji zveinīki stuosta, ka uz azara zivs lein uz
    augšu un svaidas kai troka, itei pīzīmēj, ka byus
    tiuleņ lels vējs un ar laivu uz azara braukt navar,
    var nūsleikt. /V. Podis, Rēzekne./
    35665. Kad pavasarī izzvejo pirmo zivi, jāapskata viņas
    žults. Ja žultij priekšgals resnāks, tad labāka
    būs agrā sēja; ja vidus resnāks, tad labāki izdo-
    sies vidējā sēja; bet ja žultij pakaļgals resnāks,
    tad labi paaugs beidzamā sēja.
    /P. Atspulgs, Rauna./
    35666. Zivis spēlējas ūdenī uz vētru.
    /K. Lielozols, Nīca./
    35667. Zivis priekš lietus labāki ķeras.
    /M. Sikle, Nīca./
    35668. Kad vasarā zivis lēkā, tad gaidāms jauks laiks.
    /A. Cimemane, Nīca./
    35669. Pa pērkona laiku zivis nenāk uz ķeselēm.
    /J. Ķikuts, Nīca./
    35670. Priekš pērkona zivis ķeras uz makšķeri.
    /J. Ķikuts, Nīca./
    35671. Kad zivis spēlējas ūdenī, gaidāma liela vētra.
    /K. Lielozols, Nīca./
    35672. Zivis lēkā virs ūdens uz sliktu laiku.
    /K. Lielozols, Nīca./
    35673. Kad upē zivis stipri mētājas, gaidāms lietus.
    /A. Aizsils, Lubāna./
    35674. Ja zivis nāk tuvu pie krastiem, būs lietus.
    /A. Aizsils, Lubāna./
    35675. Kad zivis nērš dziļumos, tad būs sausa vasara, kad
    seklumā, tad slapja. /J. Ezeriņš, Vecpiebalga./
    35676. Ja zivīm ir daudz asiņu, tad būs lietus.
    /A. Aizsils, Lubāna./
    35677. Ja zivis uzturas dziļumā, - būs vēss laiks.
    /M. Rulle, Lubāna./
    35678. Ja, saulei norietot, zivis lec virs ūdens, - būs
    lietus. /M. Rulle, Lubāna./
    35679. Ja zivis tīrot asiņo, tad būs lietains laiks.
    /L. Reiteris, Lubāna./
    35680. Ja zivis tīra un viņas ir asiņainas, tad būs lie-
    tus. /R. Kalniņš, Lubāna./
    35681. Kad zivis vakaros pa ūdens virsu šaujas, tad būs
    labs laiks. /G. Stankeviča, Taurupe./
    35682. Ja zivis daudzi mētājas, tad būs lietus.
    /A. Aizsils, Lubāna./
    35683. Baltezera zvejnieki tic, ka tajās vietās, kur le-
    dus, projām ejot, vairāk sakrājas, ir vairāk zivju.
    /M. Siliņa, Ādaži./
    II. Zivju zvejošana.

    35684. Zivis jāzvejo ziemeļu vējā, tad izdodas.
    /M. Navenickis, Zasa./
    35685. Ja zvejniekam pirmā zivs pasprūk, tad to dienu vi-
    ņam vairs laimes nav. /A. Aizsils, Lubāna./
    35686. Zvejniekam pirmā zivs jāiemet atrociņis atpakaļ
    ūdenī, tad dabū daudz zivju. /K. Jansons, Plāņi./
    35687. Kad pirmo noķerto zivi met maisiņā, tad līdz ar to
    iespļauj, lai ķertos daudz zivju.
    /L. Strute, Šķibe./
    35688. Ja, zivi metot maisiņā, tā stipri spārdās, tad zvej-
    nieks cer uz labāku lomu. /L. Strute, Šķibe./
    35689. Ar zagtu āķi labi zivis ķeras. /K.Jansons, Plāņi./
    35690. Zivju pūsli nevajag spaidīt, jo tad zivis vairs
    nevar noķert. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
    35691. Ja samin zivs pūsli, tad zivis nekožas uz makšķe-
    res. /A. Ēdelmanis, Raņķi./
    35692. Nekad nevajaga zivju pūšļus sprādzināt, jo tad zi-
    vis nevarēs noķert. /P. Jaunzemis, Nīca./
    35693. Kad zvejnieks, kas zivis pats noķēris, tās tīra un
    tīšām saplēš pūsli, tad tam vairs zivis neķeras.
    /I. Anševica, Piebalga./
    III. Zivju ēšana.

    35694. Kas zivis ar maizi ēd, tam viņas nelien murdā un
    neķeras pie makšķeres. /K. Jansons, Plāņi./
    35695. Ja zivis ēd ar maizi, tad plūdos zivis ēd rudzus.
    /J. Melbārdis, Lubāna./
    35696. Kad zivis cilvēks paēd, tam nāk miegs kā ūdens.
    /K. Jansons, Plāņi./
    35697. Kas zivis no astes ēd, tam viņas neķeras tīklā.
    /P. Š., Rīga./
    35698. Kad zivis sāk ēst no astes, tad nelaimējas zveja.
    /A. L.-Puškaitis./
    35699. Ja zivis no astes sāk ēst, - zveja nelaimējas.
    /J. A. Jansons, Asari./
    35700. Kad zivis ēd no astes gala, tad nelaimējas zvejā.
    /A. Broža, Naukšēni./
    35701. Zivju astes nedrīkst ēst, tad suņi skrej virsū.
    /L. Strute, Šķibe./
    35702. Kad zivu acis ēd, tad ir redzīgs kā zivs.
    /Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./
    35703. Jāēd zivju acis, lai puiši skatās virsū.
    /L. Strute, Šķibe./
    35704. Ja zivis ēd ar nazi, - tīkls plīst.
    /J. A. Jansons, Asari./
    35705. Ja zivis ēd ar nazi, tad tīkli plīst.
    /A. Broža, Naukšēni./
    35706. Kad zivis ar nazi ēd, tad tīkls plīst.
    /A. L.-Puškaitis. Bērziņš, Ropaži. M. Sikle, Nīca./
    35707. Veci ļaudis neesot ēduši spīgas, vēdzeles un butes
    (Pestītāja zivs). /K. Jansons, Plāņi./
    35708. Nevajag ēst zivs astes, tad citi par ēdāju valdīs.
    /P. Zeltiņa, Sigulda./
    35709. Ja zivis vāra un ieliek aukstā ūdenī, tad viņas
    neizšķīst. Bet ja liek siltā ūdenī, tad izšķīst.
    /H. Skujiņš, Aumeisteri./
    35710. Kad zivis sāk ēst no astes, tad nelaimējas zveja.
    /M. Sikle, Nīca./
    35711. Kad ēd zivs asti, tas paliks par stūrmani.
    /K. Lielozols, Nīca./
    35712. Kad zivis ēd no astes, tad nekā nevar nozvejot.
    /K. Lielozols, Nīca./
    35713. Kad ēd zivis ar nazi, tad tīkls saplīst.
    /K. Lielozols, Nīca./
    35714. Zivis nav jāēd ar nazi, bet ar pirkstiem jālupina.
    /A. Aizsils, Kalsnava./
    35715. Ja ēd zivju acis, tad esot bailīgs kā zivs.
    /E. Zirnītis, Lubāna./
    35716. Zivis cepot jāievēro, lai tām astes būtu pret zie-
    meļiem, bet galvas pret dienvidiem, jo tad viņas
    būs garšīgākas. /A. Aizsils, Lubāna./
    35717. Kad zivis sāk ēst no astes, tad nelaimējas zvejā.
    /Bērziņš, Ropaži. V. Saperovs, Vecpiebalga./
    35718. Ja zivis ēd ar nazi, tad drīz tīkls noplīst.
    /V. Saperovs, Vecpiebalga./
    35719. Zivs acis vajaga ēst, tad tumsā redzot.
    /E. Kuške, Rūjiena./
    IV. Zivis dziedēšanā.

    35720. Ja uzšķērstas zivs vēderā atrod citu norītu zivi,
    tad pēdējā ir jāsakaltē un jāsaberž pulverī, kas
    noder drudža dziedēšanai. /J. Rubenis, Ērgļi./
    V. Zivis ražas zīlēšanā.

    35721. Ja upēs neķeras daudz zivju, tad gaidāma laba raža.
    /J. Juškevičs. Br. Z. Ilustr. piel., 1933, 275./
    35722. Ja zivīm pavasarī agri ikri iziet, tad agri jāsēj.
    /K. Jansons, Plāņi./
    35723. Kad pavasarī izzvejo pirmo zivi, tad jāapskata vi-
    ņas žults. Ja žultij priekšgals resnāks, tad agrā
    sēja būs labāka; ja vidus resnāks, tad vidējā sēja
    labāka; bet ja žultij pakaļgals resnāks, tad bei-
    dzamā sēja paaugs labi. /Latvis, VII, 26./
    35724. Kad priekš ledus iešanas ūdenī redz zivis, tad va-
    sara ļoti auglīga. /M. Ābele, Jaunjelgava./
    35725. Ja vasarā upēs daudz zivju, tad šai gadā būs labs
    miežu birums. /V. Priedīte, Rūjiena./
    35726. Ja vasarā upēs daudz zivju, tad būs ražīgs gads.
    /M. Hermakile, Ranka./
    35727. Ja pavasarī zivis iet uz ūdens malu, tad vasara ir
    slapja; ja tās dzīvo dzelmē, tad ir sausa.
    /A. Salmāns, Balvi./
    VI. Zivis sapnī.

    35728. Kad pa sapņiem zivis zvejo, tad būs salna.
    /A. Bīlenšteina rokraksts, Dunalka./
    35729. Kad sapņos zivis zvejojot, tad lietus līšot.
    /A. Bīlenšteina rokraksts, K. Boivics,
    1862. g., Lubāna./
    35730. Kad sapnī zivis redz, būs auksts laiks.
    /J. Jaunsudrabiņš, Nereta. K. Jansons, Plāņi./
    35731. Ja sapnī redz zivis, tad vasarā būs lietus, bet
    ziemā auksts laiks. /P. Š., Rauna./
    35732. Ja sapnī redz dzīvas zivis, tad būs auksts laiks,
    ja beigtas, tad būs atkusnis. [Sal. ugunsgrēks.]
    /V. Spandegs, Pociems./
    35733. Kad sapnī ķer dzīvas zivis, tad tas ir uz saltu
    laiku. Kad ziemā redz nedzīvas vai tik tādas ne-
    ņipras zivis, tad tas ir uz mīkstu laiku.
    /Āronu Matīss, Bērzaune./
    35734. Ja sapnī redz zivis, tad būs salna.
    /J. Jurjāns, Jaungulbene./
    35735. Kad sapnī redz zivi, tad rītu salna būs.
    /J. Rupjais, Asūne./
    35736. Ja sapnī redz nobeigušās zivis, tad būs silts
    laiks. /K. Jansons, Plāņi./
    35737. Ja sapnī redz dzīvas zivis, būs sauss laiks; ja
    redz beigtas, būs slapjš laiks.
    /J. Kalniņš, Druviena./
    35738. Ja sapnī redz spirgtas zivis, tad būs lietus.
    /R. Vucene, Lubāna./
    35739. Ja vasaru sapnī redz daudz zivis, tad būs liels
    lietus. /J. Jurjāns, Jaungulbene./
    35740. Ja sapnī redz zivis zvejojot, tad būs lietus.
    /M. Navenickis, Zasa./
    35741. Ja pa sapņiem ar zivīm krāmējas, tad būs nauda.
    /M. Kalniņa, Vandzene./
    35742. Sapnī zivis zīmējas uz laimi. /P. Š., Rīga./
    35743. Ja sapņos redz zivis, tad satiks laupītājus.
    /P. Zeltiņa, Ikšķile./
    35744. Ja sapnī redz zivis, tad drīzumā dabūs daudz nau-
    das. /A. Vikmane, Liepupe./
    35745. Ja ziemu sapnī redz labas zivis, tad būs auksts
    laiks, ja sapuvušas - mīksts. /E. Laime, Tirza./
    35746. Ja sapnī redz dzīvas zivis, tad sagaidāms auksts
    laiks, bet ja beigtas, tad būs mīksts laiks.
    /K. Meiers, Lubāna./
    35747. Ja sapņos ķer zivis, tad jāslimo.
    /A. Luste, Ozoli./
    35748. Ja sapņos ēd zivis, tad klepus būs.
    /A. Luste, Ozoli./
    35749. Ja pa sapņiem zivis šķērž, tad nākošā dienā līst
    lietus. /A. Done, Liepāja./