36016. Cilvēks, kam šauri priekšzobi, esot sīkstulis.
/J. Jansons, Plāņi./
36017. Kam esot zobi plati, tie ilgi un laimīgi dzīvošot.
/P. Eglīte, Priekuļi./
36018. Kam uz rokām aug spalvas un mutē priekšzobi ir
plati, tam būs laba bišu laime un pie tam vēl laba
saimniece. /I. Mennika, Ainaži./
36019. Kam īsi zobi, tam ilgs mūžs. /L. Rone, Iecava./
36020. Kam īsi zobi, tas ilgi dzīvos.
/E. Vīķele, Iecava./
36021. Kam priekšējos zobos liela šķirba, tas saimnieks
jeb saimniece. /R. Bērziņš, Džūkste./
36022. Kam starp priekšzobiem liela starpa, tā būs saimi-
niece. /E. Lapiņa, Vestiena./
36023. Ja kādam cilvēkam augšējiem priekšas zobiem lielas
šķirtnes, tad vecumdienās jāēd sēnalaina maize.
/F. Gruzīte, Lubāna./
36024. Kad reti zobi esot, tad tālu aizprecot.
/I. Anševica, Piebalga./
36025. Tam cilvēkam, kam reti zobi, tālu jāceļo.
/E. Brīnums, Rūjiena./
36026. Ja kādam reti zobi, tad tālu aizprec.
/A. Bērziņa, Aloja./
36027. Kam priekšējie zobi reti, tie lieli meļi.
/M. Driņķe, Ranka./
36028. Kam zobi cieši viens pie otra, tam slikts mūžs, un
kam reti, tam labs. /L. Rone, Iecava./
36029. Kuram mazam augot pirmie nāk virsējie zobi, tas
būs citiem par virsnieku. /A. Cirsis, Kalupe./
36030. Kod pi cylvāka zūbi kai sīta ar caurumiem, tod
itei pīzīmēj, ka taids cylvāks ir lels palaidnīks:
ka veirīts, tod pi buobu, a ka buoba, tod pi puišu.
/V. Podis, Rēzekne./
36031. Kam priekšas zobos augšpusē šķirba, tas ir kais-
līgs. /K. Jansons, Latgale./
36032. Ja bērnam ir greizi zobi, tad viņa kristībās kūmas
ir greizi stāvējušas. /K. Jansons, Plāņi./
36033. Tas cilvēks, kuram trīs reizes zobi lūst, ir dzīvē
laimīgs. /A. Smilga, Gaiķi./
36034. Lai zobs ātri izaugtu, jāsilda kaila pakaļa pie
krāsns. /A. Vīgrante, Jaunpiebalga./
36035. Zobus nevajaga bakstīt ar kādu dzelzs lietu, tad
viņi sāk sāpēt. /P. Š., Rauna./
36036. Zobus nevar tīrīt ar adatu, tad tie paliek melni.
/A. Salmāns, Balvi./
36037. Kad zobi klab, tad nāve drīz nāks.
/V. Līce, Drabeši./
II. Zobi izrauti.
36038. Ja zobs izkrīt jeb tiek izrauts, tad sviež uz
krāsnsaugšu, sakot: "Še tev, circeni, kaula zobs,
dod man dzelzs zobu!" Runā arī: "Še tev, pelīte,
kaula zobs, dod man dzelzs zobu!" Var prasīt arī
tērauda, zelta un sudraba zobu. Ja vēlas tērauda
zobu, tad jaunais zobs būs gan ass, bet neglīts.
Ja vēlas dzelzs zobu, tad jaunais zobs būs stiprs,
bet ne ass un apklāsies kā ar rūsu. Kad vēlas zel-
ta jeb sudraba zobu, tad jaunais zobs būs skaists,
bet drīz bojāsies. Smaganas ap izkritušā zoba vie-
tu ir jāapspaida ar kreisās rokas mazo pirkstiņu,
tad jaunais zobs drīz izaugs, būs stiprs, taisns
un skaists. /F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 196./
36039. Kad bērnam izkrīt zobs, tad tas jāsviež uz krāsns
un jāsaka: "Še tev, circen, kaula zobs, dod man
tērauda (zelta, sudraba vai dzelzs) zobu!" Ja pra-
sa tērauda zobu, tad jaunais zobs gan aug ass, bet
nesmuks. Sudraba un zelta zobi gan smuki, bet drīz
lūst. Dzelzs zobs gan stiprs, bet neass un rūst.
Smaganas, kur zobs izlūzis, jāapspaida ar kreisās
rokas mazo pirkstiņu, tad jaunais zobs drīz izaugs
un būs taisns un stiprs. Ja smaganas tā neapspaida,
tad jaunais zobs aug lēni un greizi.
/Fr. Mūrnieks, Lejasciems./
36040. Kad bērnam izkrīt pirmais zobs, tad to mēdz aprakt
kapsētā, lai bērnam zobi nesāpētu.
/Latv. konv. vārdnīca. 15451./
36041. Ja bērnam izlūst zobs, tas ir jāsviež uz krāsni,
sakot: "Še, pelīte, kaula zobs! Atdod manu tērau-
diņu." Tad jaunais zobs izaug ciets kā tērauds.
/K. Steinbergs, Skrunda./
36042. Bērna zobam izkrītot, šis zobs jāsviež uz krāsns
un jāskaita: "Še tev, circen, tavs kaula zobs, at-
dod manu dzelzs zobu", tad nākošie zobi būs stipri.
/A. Aizsils, Veckalsnava./
36043. Kad izlūst zobs, tad vajagot mest krāsnī un sacīt:
"Še, pelīte, kaula zobs, atdod manu tērauda zobu."
/I. Upenieks, Skrunda./
36044. Kad izkrīt zobs, tad tas jāsviež uz krāsns augšu
un jāteic:
Še, pelīte, kaulzobiņš,
Atdod man dzelzs zobiņu!
Tad aug tik stipri zobi kā pelei.
/J. Cinovskis, Snēpele./
36045. Ja izlūst zobs, tad vajag to sviest uz krāsns un
saukt :
"Še, pelīte, kaula zobs,
Atdod manu zelta zobu!" /J. Cinovskis, Snēpele./
36046. Kad bērnam izkrīt zobs, vecāki viņu pamāca, lai
sviež aizkrāsnē, sacīdams: "Še tev piena (arī lie-
pas) zobs, dod man kaula zobu."
/L. Latkovskis, Latgale./
36047. Izkritis zobs jāsviež uz krāsns un jāsaka: "Še
tev, ceplīt, kaula zobs, dod man tērauda zobu!"
Tad ātri ieaug jauns un stiprs zobs.
/A. Šķēre, Skaistkalne./
36048. Ja zobi izlūst, tad tie jāsviež aizkrāsnē un jāsa-
ka: "Še tev, pele, kaula zobs, dod tai vietā zel-
ta!" Tad zobi ieaug ātri un ir izturīgi.
/M. Macpāne, Alsunga./
36049. Izrautu zobu vajaga sviest uz krāsns augšas un
sacīt: "Circeni, še tev kaula zobs, dod man dzelzs
zobu!" /P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi.
Z. Lancmanis, Lejasciems. P. Zvirgzdiņš, Mārciena.
J. Rubenis, Ērgļi./
36050. Ja kāds zobs izkritis jeb izlūzis, tad tas jāmet
uz krāsns un jāsaka: "Circen, še tev kaula zobs,
dod man dzelzs zobu!"
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./
36051. Ja bērnam izkrīt zobs, tad tas jāmet uz krāsns
augšas un jāskaita: "Še tev, circeni, kaula zobs,
dod man vietā dzelzs zobu!" Tad bērnam stipri zobi
augot. /H. Skujiņš, Smiltene./
36052. Ja zobs izlūst, tad tas jāmet uz krāsnsaugšas un
jāsaka: "Circen, še tev kaula zobs, dod man dzelzs
zobu!" - tad augs stipri zobi.
/A. Bulēne, Turaida./
36053. Ja izlūst zobs, tad tas jāuzmet uz krāsns un jāsa-
ka: "Še tev, circen, kaula zobs, dod man dzelza
zobu!" Tad augs stipri zobi.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./
36054. Kad zobs izlūst, tad tas jāsviež uz krāsns augšas
un jāsaka: "Še, circen, kaula zobs, atdod manu
dzelza zobu!" Tad jaunais vairs nelūstot.
/K. Strautiņš, Mēdzūla./
36055. Ja izlūst zobs, tad tas jāmet uz krāsnsaugšas un
jāskaita: "Še tev, circen, kaula zobs, dod man
savu dzelza zobu!" Tad augs stipri zobi.
/V. Slaidiņa, Drusti./
36056. Kad bērniem izlūst piena zobi, tad bērni met tos
uz krāsns un sauc: "Še tev, circen, kaula zobs,
dod man dzelžu zobu!" /J. A. Jansons, Salaca./
36057. Izlūzušu zobu sviež aizkrāsnē, sakot: "Še tev,
circen, kaula zobs, dod man dzelzs!"
/Ūdre, Tetele./
36058. Kad zobu izrauj - jāsviež uz krāsns un jāsaka:
"Še, circen, kaula zobs, dod man tērauda zobu!"
/V. Amoliņa, Vecpiebalga./
36059. Kad zobs izlūst, tad vajaga viņu sviest uz krāsns
un teikt: "Še tev, circen, kaula zobs, dod man tē-
rauda zobu." /K. Corbiks, Jelgava./
36060. Kad izlūst zobs, vajag sviest viņu uz krāsns aug-
šas un sacīt: "Še tev, circen, kaula zobs, atdod
man tērauda zobu", jo tad ieaugot stiprāks zobs
par iepriekšējo. /K. Corbiks, Valgunde./
36061. Ja izlūst zobs, tad tas jāmet uz krāsni un jāsaka:
"Še tev, circeni, kaula zobs, atdod man to tērau-
da zobu." Tad aug stipri zobi. /I. Jansons, Īle./
36062. Kad izlūst zobs, tad jāmet uz krāsns augšas un jā-
skaita: "Še tev, circen, kaula zobs, dod man savu
tērauda zobu!" Tad augs stipri zobi.
/V. Slaidiņa, Kuldīga./
36063. Ja bērnam zobi izlūst, tie jāmet uz krāsns augšas
ar sekošiem vārdiem: "Še tev, ķirķi, kaula zobs,
dod man tērauda zobu", tad būs stipri zobi.
/K. Corbiks, Tukums./
36064. Ja bērnam izlūst pirmais zobs, tad tas jāmet uz
krāsns un jāsauc: "Še tev, ķirķīt, kaula zobs, dod
man tērauda." Tad bērnam vēlāk augs stipri zobi.
/J. Zanders, Zaļenieki./
36065. Zobus, kuri izlūst, sviež uz krāsns un saka: "Še
tev, circen, kaula zobs, dod man tērauda." Tad aug
stipri zobi. /K. Corbiks, Jelgava./
36066. Kad bērnam zobs izkrīt, tad tas jāsviež uz krāsns
augšas un jāsauc: "Še tev, ķirķīt, kaula zobs, dod
man tēraudiņa!" /H. Jankovska, Rīga./
36067. Izlūzušu zobu vajaga uzmest uz krāsns circenim un
sacīt: "Še, circen, kaula zobs, dod man zelta zo-
bu!" /V. Zvaigznīte, Zeltiņi./
36068. Izlūzis zobs jāmet uz krāsns un jāsaka: "Še tev,
circen, kaula zobs, dod man zelta zobu!"
/J. A. Jansons, Nītaure./
36069. Ja zobs izlūst, tad tas jāmet uz krāsns un jāsaka:
"Circen, še tev kaula zobs, dod man zelta zobu!" -
tad augs stipri zobi. /M. Hermakile, Valka./
36070. Kad izlūzis zobs, tas jāmet uz krāsns un jāsaka:
"Še, pelīte, kaula zobs, atdod man dzelza zobu!"
/O. Šulme, Embūte./
36071. Ja izlūst zobs, tad to vajag uzmest uz krāsns aug-
šas un teikt: "Še, pelīte, kaula zobs, atdod manim
tēraudiņa." Tad zobi augs stipri.
/E. Kampare, Skrunda./
36072. Ja, izlaužot zobu, to uzsviež uz krāsnsaugšas un
saka: "Še, pelīt, kaula zobs, atdod manim tēraudi-
ņa", tad ieaug jauns vietā; ja tā nedara, tad vie-
ta paliek tukša. /K. Corbiks, Turlava./
36073. Izlūzušu zobu liek sviest atmuguriski uz krāsni,
pie kam jāsaka: "Še, pelīte, kaula zobs, atdod man
tēraudiņa!" /K. Pētersons./
36074. Kad izkrīt zobs, tad tas jāsviež uz krāsnes un jā-
saka: "Še tev, krāsne, kaula zobs, atdod man dzelzu
zobu!" /J. Jaunsudrabiņš, Nereta./
36075. Ja izkrīt zobs, tad jāsviež uz cepļa augšas un jā-
saka: "Še tev, ceplīt, kaula zobs, dod man dzelzs
zobu." /O. Darbiņš, Birži./
36076. Kad mazam bērnam zobi nāk, tad izkritušo zobu va-
jaga sviest uz krāsns un teikt: "Še tev, kaula
zobs, dod man dzelzs zobu", - tad bērnam būšot
stipri zobi. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
36077. Ja izlūst zobs, tad jāmet uz krāsnsaugšas un jāsa-
ka: "Še, še kaula zobs, dod man tērauda zobu."
/R. Kroģers, Vāne./
36078. Kad izkrīt bērnam piena zobs, tas jāsviež uz krāsns
un jāsaka: "Še tev (piena) kaula zobs, dod man
dzelža zobu!" /J. Apsalons, Sēļpils./
36079. Ja zobu met uz krāsns, tad circenis kaula vietā dos
dzelzs zobu. /J. A. Jansons, Rāmuļi./
36080. Bērnam, pirmo zobu izraunot, tas jādod viņam pašam
apēst, tad tam zobi nekad nesāpēs un tas viegli
varēs iemācīties. Izrautu zobu var arī mest uz
krāsns, pie kam jāsaka: "Še, circeni, liepas zobs,
atdod man kaula zobu." /V. Strautiņš, Zelgauska./
36081. Raujot bērniem zobus, izrautā zoba smagana jāsa-
spiež ar vilnas drēbi, tad zobi aug taisni un rin-
dā. /A. Done, Liepāja./
36082. Kad izrauj zobu, tad to zobu vajaga sviest pār
krāsni un sacīt: "Ej projām, praula zobs!" Tad
ieaug jauns zobs. /K. Jaunzeme, Nīca./
36083. Ja izkrīt zobs, to vajaga uzmest uz krāsns, tad pēc
divām nedēļām izaugs jauns. /L. Ozole, Rīga./
36084. Kad izkreit zūbs, tad juopajam tū rūkā un juoizsvīž
uz cepļa un svīžūt juosoka: "Lai aug cyti tik dikti
kai ceplis." /P. Vaivods, Vārkava./
36085. Kad izlūst zobs, tad to vajaga sviest uz krāsns un
teikt: "Še tev, velns, maitas zobs, dod man kaula
zobu!" Tad ieaugot skaists zobs vecā vietā.
/L. Ērģelniece, Praviņi./
36086. Izlūzuša zoba smaganas bērnam neļauj raudzīt ar
pirkstu, tad neaug cits zobs vietā.
/K. Pētersons, Raņķi. P. Š., Rauna./
36087. Ja izlūzušā zobā aug jauns iekšā, tad pašam vai
tuviniekos būs radības. /J. Kriķis, Starti./
36089. Ja priekšas zobi pa sapņiem izkrīt, tad mirst tuvos
rados; ja vidus zobi izkrīt, tad mirst vidējos ra-
dos; ja pēdējie zobi izkrīt, tad mirst tālos rados.
Ja visi zobi izkrīt, tad visā tautā būs liela mir-
šana. /P. Š., Rīga./
36090. Kad sapnī izlūst zobs, tad kāds no piederīgiem
mirs. /J. Krastiņš, Irlava./
36091. Kad sapnī zobs izlūst, tad mirs kāds mīļš cilvēks.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
36092. Ja pa sapņiem zobs izlūst, tad rados kāds mirs.
/K. Biša, Rencēni./
36093. Ja sapnī izlauž zobu, tad mirst kāds no piederī-
giem. /A. Būmanis, Pampāļi./
36094. Kad sapnī redz sev zobu izkrītam, tad rados kāds
mirs. /J. Dāvids, Bikseri./
36095. Ja sapnī izrauj zobu, tad kāds tuvs cilvēks mirs.
/K. Jansons, Plāņi. V. Spandegs, Pociems./
36096. Zobu sapnī raut nozīmē pazaudēt kādu piederīgo;
ja zaudē priekšas zobu, tad tuvu piederīgo.
/A. Jaunzeme, Lizums./
36097. Ja sapnī zobs izlūst, tad kāds no tuviniekiem mirs
jeb lopos būs slimība. /J. Kriķis, Starti./
36098. Ja sapnī pats sev izraun zobu, tad caur paša vainu
ko paspēlēs. /J. Kriķis, Starti./
36099. Ja sapnī izrauj zobu un asinis tek, tad rados mirs;
ja asinis netek, tad mirs svešos ļaudīs.
/J. Kalniņš, Druviena./
36100. Ja sapnī redz zobu izkrītam, tad kāds mirs; ja asi-
nis pie tam tek, tad ar sirdssāpēm, bez asinīm -
tad attālākos rados, bez sirdssāpēm.
/E. Barbaka, Rīga./
36101. Ja sapnī priekšējais zobs izlūst, tad mirst kāds
no tuviniekiem; bet ja izlūst dzeroklis, tad kāds
pazīstams cilvēks mirst. /I. Johansone, Rīga./
36102. Kad vīrs vai sieva redz sapnī zobu izraunam, tad
bērns nomirst. /Āronu Matīss, Bērzaune./
36103. Ja sapnī redz zobu izraujot, tad kāds dzimtas pie-
derīgais mirst. /A. Oše, Lubāna./
36104. Ja sapņos zobs izkrīt, tad kāds tuvinieks mirst.
/Latv. gada grāmata, 1797, 3, 131./
36105. Ja sapnī redz zobu izraujam, tad rados drīzumā
kāds mirs. /A. Liepiņa, Lubāna./
36106. Kad sapnī izkrīt zobi, tad dzimtā kāds nomirs.
/R. Kalniņš, Lubāna./
36107. Ja sapnī redz, ka no mutes izkrīt priekšējais zobs,
tad rados mirs kāds bērns. /A. Aizsils, Lubāna./
36108. Ja sapnī no mutes kāds zobs izkrīt, tad rados kāds
mirs. /K. Meiers, Lubāna./
36109. Ja sapnī no mutes izkrīt dzerokļa zobs, tad rados
nomirst vecs cilvēks. /R. Vucene, Lubāna./
36110. Ja sapnī no mutes priekšas zobs izkrīt, tad rados
kāds jauns mirst. /R. Vucene, Lubāna./
36111. Ja sapnī redz zobu izraunam, tad mirs kāds bērns
(ja sapņotājs ir precējies un tam ir bērni); citādi
tas nozīmē, ka saviešos kāds mirs.
/A. Aizsils, Kalsnava./
36112. Ja sapnī zobi izlūst, tad gaidāma ģimenes locekļu
maiņa. /E. Cimbule, Lauri./
36113. Ja sapnī redz zobus izlūstam, tad gaidāma kāda ģi-
menes locekļa nāve. /A. Bauers, Ranka./
36114. Ja sapnī redz, ka pašam izkrīt dzerokļa zobs, tad
mirs tēvs vai arī māte. /K. Grantiņš, Krustpils./
36115. Ja sapnī redz, ka pašam izkrīt kāds no priekšzo-
biem, tad mirs bērni vai citi jaunekļi, kuri pieder
pie tās pašas dzimtas. /K. Grantiņš, Krustpils./
36116. Ja sapņos redz, ka zobi izbirst, tad vai nu pašam
jeb kādam citam būs jāmirst.
/A. Auziņa, Jaunrauna./
36117. Ja sapnī redz raujam zobu un tek asinis, tad kādam
tuvam cilvēkam būs jāmirst. /E. Everts, Oļi./
36118. Kad sapnī redz sev izrautu zobu, tad kāds no mājas
cilvēkiem mirs. /L. Ezīte, Alūksne./