ZOBU NĀKŠANA.

---



36119. Zobiņiem nākot, izkurina pirti un izper bērnu garā.
/S. Čunka un Fogelmane, Lielsatiķi./

36120. Zobiņiem nākot, nes bērnu siltā pirtī, lai ātrāki
iznāk. Teicējas meitiņai nevarējuši zobiņi iznākt,
māte neizkurinājusi pirti un bērns nomiris. Meitene
nākusi mātei sapņos un sacījusi: "Memmīt, kaut jeb
slotas lapiņu būtu iemetusi pirts krāsnī (kaut ir
mazliet būtu iekūrusi pirti), zobiņi būtu iznākuši
un es nebūtu nomirusi. /Ūdre, Tetele./

36121. Zobiņiem nākot, dod bērnam zaļu cūkas gaļu žornīt,
lai smaganas būtu mīkstas. Uzkar kaklā vilka zobu,
lai bērns kodītu. Dod arī bērnam kodīt sudrabu,
karoti jeb naudu, lai zobi ātrāki iznāktu, jo sud-
rabs esot tam noderīgs. /K. Pētersons, Raņķi./

36122. Zobiņiem nākot, dod kožļāt (kodaļāt) saitītē uz-
vērtu un kaklā pakārtu vilka kaulu, sudrabu (gre-
dzenu) un dzintaru. /Rašmane, Saldus./

36123. [Kad zobiņi nāk], apsmērē smadzenītes ar medu.
/K. Daks un Birkvalde, Lielsatiķi.
Rašmane, Saldus./

36124. [Kad bērnam zobi nāk], dod atslēgu kožļāt.
/K. Pētersons, Tetele./

36125. Kad zobiņi grūti nāk, apsien ap žoklīšiem villainu
drānu ar siltiem sutinātiem rudzu miltiem.
/Rašmane, Saldus./

36126. Zobiņi grūti nākot, sagrūž izmērcētus zaļus zirņus
un apsien, vislabāki pirts siltumā, ap žoklīšiem.
Mazgā arī bērnu kumelītēs, ežu puķītēs un baltajā
aboliņā. /A. Rozenšteine, Saldus./

36127. Kad bērnam zobiņi sāp, laiž dzintara dūmus mutē.
/K. Pētersons, Raņķi./

36128. Kurš pirmais atron zobiņu iznākušu, tam jādāvina
mazajam krekls, lai zobi augtu balti.
/K. Pētersons, Raņķi./

36129. Tam, kas mazam bērnam pirmais atradis pirmo zobu,
bērna tēvs dāvina lakatu.
/M. Dandēns un J. Upīte, Gatarta./

36130. Par pirmo zobu, kas bērnam uzdīga, īstais krusttēvs
dāvināja bērnam dālderi zobu naudas, uzlikdams to
mazajam uz krūtīm. /J. Balodis, Lizums./