ŽURKAS.
36749. Žurkas esot cēlušās
no
viena velna, kas gribējis daudz
miltu ēst. [Sal. velns.]
/J. Plaudis, Dzērbene./
36750. Ja grib tikt vaļā no žur-
kām un pelēm, tad gavēņa pirmā
piektdienā jāsāk pīt pātaga. Kad
darbu beidz, tad jāsien mezgls.
Otrā piektdienā jādara tāpat un
tāpat visā gavēņa laikā.
Lielā piektā priekš saules jā-
beidz pīšana, tad ar to pātagu jā-
sit visas mājas sienas un pati pā-
taga jānomet kaimiņa zemē. Tad
tur iznīkst visas žurkas un peles.
/F. Brīvzemnieks, 1881, IV, 197./
36751. Lai žurkas un peles iz-
skaustu no mājas, vajaga mājas
slieksnī iedzīt naglu, vislabāk tā-
du rata naglu, kas atrasta uz ceļa.
/F. Brīvzemnieks, 1881, IV, 197./
36752. Žurkas varot arī izdzīt,
ja Miķēļa vakarā ņemot no katras
labības pa saujiņai, to nesot uz
mežu un ieberot kadiķos; tad žur-
kas visas pazūdot.
/F. Pārups, Zante./
36753. Ja mājā daudz žurku,
tad vajaga piektvakarā apskriet
mājai 3 reiz apkārt, iet iekšā, pa-
dot labvakaru un teikt: "Lai pe-
lēkie vācieši taisās uz kaimi-
ņiem!"
/K. Rasa, Kalnamuiža./
36754. Žurkas un peles no mā-
jām var izdzīt, ja saslauka mēslus
no visām istabām un iznes priekš
saules lēkšanas uz krustceļa.
/M. Freiberga, Talsi./
36755. Vēža čaumalas izdedzi-
na, saberž smalkas un noliek tā-
dās vietās, kur žurkas dzīvo; kad
žurkas ieēd šīs čaumalas, tad vi-
ņas nobeidzas.
/P. Š., Rauna./
36756. Žurkas izbēg, kad apsvi-
lina kaut kādu vecu ādas gabalu
un iebāž žurku alās.
/K. Veinberga, Aumeisteri./
36757. Kad nevar no žurkām
glābties, jānoķer dzīva žurka, jā-
apsvilina un jāpalaiž. Kad tā iz-
darot, nekad vairs žurku mājā ne-
redzot.
/H. Skujiņš, Smiltene./
36758. Ja grib, lai no mājas
aizietu žurkas, tad viena jānoķer,
jāapsvilina un jāpalaiž vaļā.
/A. Plaudis, Kosa./
36759. Lai žurkas iznīdētu, tad
viena žurka jānoķer un jāapsvili-
na; tad žurkas nedzīvo.
/A. Aizsils, Vietalva./
36760. Ja grib, lai žurkas ne-
dzīvo mājā, tad jānoķer viena žur-
ka, jāapsvilina un jāpalaiž vaļā.
/A. Broža, Naukšēni./
36761. Ja saķer dzīvu žurku un
apsvilina, tad arī citas žurkas no
mājas aizbēg.
/V. Johansone, Liepa./
36762. Ja mājā ir daudz žurku
in tās nekā nevar iznīdēt, tad jā-
dara tā: jānoķer dzīva žurka, jā-
apsvilina un jāpalaiž vaļā. Ja tā
izdara, tad visas žurkas no mājas
izbēg.
/K. Veinberga, Aumeisteri./
36763. Lai žurkas nedzīvotu,
tad viena žurka jāapsvilina un jā-
palaiž vaļā.
/E. Laime, Tirza./
36764. Lai izdzītu žurkas no
mājām, tad vajag noķert vienu
žurku, atdīrāt ādu un iebērt sāli,
pēc tam palaist vaļā.
/L. Reiteris, Lubāna./
36765. Ja grib izdzīt žurkas no
mājām, tad vajag vienu žurku no-
ķert, labi krietni to ar bērza ža-
garu nopērt un atkal palaist. Tad
drīz vien būs visas žurkas prom.
/A. Korsaks, Ezere./
36766. Ja grib izdzīt žurkas,
tad vajag kādai žurkai uzkārt
kaklā zvārgulīšus un tā palaist.
Drīz vien visas žurkas būs prom.
/A. Korsaks, Ezere./
36767. Ja mājā ir par daudz
žurku, tad vajag noķert vienu
dzīvu žurku un nedot tai trīs die-
nas ēst. Tā žurka tad paliek par
žurku vilku, un kad to palaiž va-
ļā, tad viņa apkož citas žurkas.
/P. Š., Rauna./
36768. Lai izdzītu no mājām
žurkas, vajag dzinējam iet uz pir-
ti, nopērties, tad kailam nākt ač-
gārni uz māju ar slotu kreisajā
padusē. Runāt par visu to laiku
nedrīkst. Tad dzinējs iet visās
ēkās iekšā un sit ar slotu gar pak-
šķiem, gultām u. t. t., sakot klu-
sām šos vārdus: " Tiš, tiš, visas
žurkas uz mežu!" Parasti, ja dzi-
nējs ir ar kādu kaimiņu naidā, tad
viņš dzen žurkas uz kaimiņiem.
Tādā gadījumā jāpiesauc tās mā-
jas vārds. Pēc padarītā darba va-
jag atkal iet ar visu slotu uz pirti
un mazgāties. Otrā rītā, saulītei
lecot, žurkas strīpām vien ejot
prom.
/K. Corbiks, Jelgava./
36769. To vietu, kur žurkas
dzīvā, izkarsē ar veldzētiem kaļ-
ķiem, tad visas žurkas aizbēg, ne-
viena nestāv, ja grib, lai piesien.
/O. Līde, Rauna./
36770. Žurkas varot arī kaimi-
ņam uzlaist, ja pārsviežot pātagu
tik pār robežu.
/F. Pārups, Zante./
36771. Ja žurkas grib iznīdēt no
mājas, tad jāiet ēdot uz kaimiņu
mājām.
/R. Kalniņš, Lubāna./
36772. Žurkas var izdzīt no
mājām šā. Ja iebrauc kāds cil-
vēks, tad vajag paņemt koku un
ar to izurdīt visas žurku alas; tad
to koku ielikt ratos, un lai viņš
brauc projām. Kurā vietā to koku
izsviedīs, tur arī noies dzīvot visas
žurkas (visi žurki).
/J. Atteka, Nīca./
36773. Žurkas maisus nekāpā,
ja tos atstāj tā, kā tos no mugu-
ras nomet, klētī nesot
/ K. Jansons, Plāņi./
36774. Ja žurkas un peles plo-
sās un maitā labību, tad saimnie-
kam būs jāiziet no mājas.
/A. Bīlenšteina man., Rīga./
36775. Kad žurkas sakapā la-
bību maisā, tad nākamā vasara
būs bada vasara.
/A. Bīlenštei0na rokraksts,
Rīga (Cirītis)./
36777. Ja mājās nāk daudz žur-
ku, - mājas dzīve iznīks.
/Z. Lāce, Veclaicene./
36778. Ja mājās istabā parādo-
ties žurka, tad tam iedzīvotājam
būs jāiziet.
/K. Corbiks, Lielauce./
36779. Ja žurkas drēbes kapā-
jot, tad kāds mirstot.
/A. Krūmiņa, Smiltene./
36780. Kad žurkas dzird grau-
žam, tad būs bēres.
/J. A. Jansons, Rīga./
36781. Ja žurkas grauž mājas
pamatus, tad tajās mājās kāds
mirst.
/H. Andersons, Kaugurciems./
36782. Ja mājā saronoties daudz
žurku, kuras pa naktīm skraidot
un trokšņojot, tad kāds no māj-
niekiem miršot vai izputēšot un
aiziešot uz citurienu.
/K. Skujiņš,Smiltene./
36783. Ja žurkas pašas pazūd
no mājas, tad tur kāda nelaime
gaidāma.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
36784. Ja žurkas atstāj kuģi, uz
kura tās līdz šim bijušas, tad ku-
ģis ies bojā.
/A. Mūrniece, Cēsis./
36785. Ja cilvēkam guļot, žur-
kas virsū krīt, tad būs lielas ne-
patikšanas.
/Z. Lāce, Veclaicene./
36786. Kad žurkas jeb peles
pīkst jeb kaujas, tad bada laiks
gaidāms.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
36787. Daudz žurku ierodas uz
kariem.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./
36788. Žurku kauli esot saulē
jāizkaltē, tad jāsadauza smalki un
uz akmina jāsamaļ. Tādi samalti
žurku kauli esot labi pret kaulu
sāpēm, un tie jādzerot iekšā.
/H. Skujiņš, Rauza./
36790. Ja sapnīs redz žurkas
skrienam, tad dabūs ugunsgrēku
redzēt.
/K. Jansons, Plāņi./