ŽURKAS.

    36749. Žurkas esot cēlušās no
    viena velna, kas gribējis daudz
    miltu ēst. [Sal. velns.]
    /J. Plaudis, Dzērbene./

    36750. Ja grib tikt vaļā no žur-
    kām un pelēm, tad gavēņa pirmā
    piektdienā jāsāk pīt pātaga. Kad
    darbu beidz, tad jāsien mezgls.
    Otrā piektdienā jādara tāpat un
    tāpat visā gavēņa laikā.
    Lielā piektā priekš saules jā-
    beidz pīšana, tad ar to pātagu jā-
    sit visas mājas sienas un pati pā-
    taga jānomet kaimiņa zemē. Tad
    tur iznīkst visas žurkas un peles.
    /F. Brīvzemnieks, 1881, IV, 197./

    36751. Lai žurkas un peles iz-
    skaustu no mājas, vajaga mājas
    slieksnī iedzīt naglu, vislabāk tā-
    du rata naglu, kas atrasta uz ceļa.
    /F. Brīvzemnieks, 1881, IV, 197./

    36752. Žurkas varot arī izdzīt,
    ja Miķēļa vakarā ņemot no katras
    labības pa saujiņai, to nesot uz
    mežu un ieberot kadiķos; tad žur-
    kas visas pazūdot.
    /F. Pārups, Zante./

    36753. Ja mājā daudz žurku,
    tad vajaga piektvakarā apskriet
    mājai 3 reiz apkārt, iet iekšā, pa-
    dot labvakaru un teikt: "Lai pe-
    lēkie vācieši taisās uz kaimi-
    ņiem!"
    /K. Rasa, Kalnamuiža./

    36754. Žurkas un peles no mā-
    jām var izdzīt, ja saslauka mēslus
    no visām istabām un iznes priekš
    saules lēkšanas uz krustceļa.
    /M. Freiberga, Talsi./

    36755. Vēža čaumalas izdedzi-
    na, saberž smalkas un noliek tā-
    dās vietās, kur žurkas dzīvo; kad
    žurkas ieēd šīs čaumalas, tad vi-
    ņas nobeidzas.
    /P. Š., Rauna./

    36756. Žurkas izbēg, kad apsvi-
    lina kaut kādu vecu ādas gabalu
    un iebāž žurku alās.
    /K. Veinberga, Aumeisteri./

    36757. Kad nevar no žurkām
    glābties, jānoķer dzīva žurka, jā-
    apsvilina un jāpalaiž. Kad tā iz-
    darot, nekad vairs žurku mājā ne-
    redzot.
    /H. Skujiņš, Smiltene./

    36758. Ja grib, lai no mājas
    aizietu žurkas, tad viena jānoķer,
    jāapsvilina un jāpalaiž vaļā.
    /A. Plaudis, Kosa./

    36759. Lai žurkas iznīdētu, tad
    viena žurka jānoķer un jāapsvili-
    na; tad žurkas nedzīvo.
    /A. Aizsils, Vietalva./

    36760. Ja grib, lai žurkas ne-
    dzīvo mājā, tad jānoķer viena žur-
    ka, jāapsvilina un jāpalaiž vaļā.
    /A. Broža, Naukšēni./

    36761. Ja saķer dzīvu žurku un
    apsvilina, tad arī citas žurkas no
    mājas aizbēg.
    /V. Johansone, Liepa./

    36762. Ja mājā ir daudz žurku
    in tās nekā nevar iznīdēt, tad jā-
    dara tā: jānoķer dzīva žurka, jā-
    apsvilina un jāpalaiž vaļā. Ja tā
    izdara, tad visas žurkas no mājas
    izbēg.
    /K. Veinberga, Aumeisteri./

    36763. Lai žurkas nedzīvotu,
    tad viena žurka jāapsvilina un jā-
    palaiž vaļā.
    /E. Laime, Tirza./

    36764. Lai izdzītu žurkas no
    mājām, tad vajag noķert vienu
    žurku, atdīrāt ādu un iebērt sāli,
    pēc tam palaist vaļā.
    /L. Reiteris, Lubāna./

    36765. Ja grib izdzīt žurkas no
    mājām, tad vajag vienu žurku no-
    ķert, labi krietni to ar bērza ža-
    garu nopērt un atkal palaist. Tad
    drīz vien būs visas žurkas prom.
    /A. Korsaks, Ezere./

    36766. Ja grib izdzīt žurkas,
    tad vajag kādai žurkai uzkārt
    kaklā zvārgulīšus un tā palaist.
    Drīz vien visas žurkas būs prom.
    /A. Korsaks, Ezere./

    36767. Ja mājā ir par daudz
    žurku, tad vajag noķert vienu
    dzīvu žurku un nedot tai trīs die-
    nas ēst. Tā žurka tad paliek par
    žurku vilku, un kad to palaiž va-
    ļā, tad viņa apkož citas žurkas.
    /P. Š., Rauna./

    36768. Lai izdzītu no mājām
    žurkas, vajag dzinējam iet uz pir-
    ti, nopērties, tad kailam nākt ač-
    gārni uz māju ar slotu kreisajā
    padusē. Runāt par visu to laiku
    nedrīkst. Tad dzinējs iet visās
    ēkās iekšā un sit ar slotu gar pak-
    šķiem, gultām u. t. t., sakot klu-
    sām šos vārdus: " Tiš, tiš, visas
    žurkas uz mežu!" Parasti, ja dzi-
    nējs ir ar kādu kaimiņu naidā, tad
    viņš dzen žurkas uz kaimiņiem.
    Tādā gadījumā jāpiesauc tās mā-
    jas vārds. Pēc padarītā darba va-
    jag atkal iet ar visu slotu uz pirti
    un mazgāties. Otrā rītā, saulītei
    lecot, žurkas strīpām vien ejot
    prom.
    /K. Corbiks, Jelgava./

    36769. To vietu, kur žurkas
    dzīvā, izkarsē ar veldzētiem kaļ-
    ķiem, tad visas žurkas aizbēg, ne-
    viena nestāv, ja grib, lai piesien.
    /O. Līde, Rauna./

    36770. Žurkas varot arī kaimi-
    ņam uzlaist, ja pārsviežot pātagu
    tik pār robežu.
    /F. Pārups, Zante./

    36771. Ja žurkas grib iznīdēt no
    mājas, tad jāiet ēdot uz kaimiņu
    mājām.
    /R. Kalniņš, Lubāna./

    36772. Žurkas var izdzīt no
    mājām šā. Ja iebrauc kāds cil-
    vēks, tad vajag paņemt koku un
    ar to izurdīt visas žurku alas; tad
    to koku ielikt ratos, un lai viņš
    brauc projām. Kurā vietā to koku
    izsviedīs, tur arī noies dzīvot visas
    žurkas (visi žurki).
    /J. Atteka, Nīca./

    36773. Žurkas maisus nekāpā,
    ja tos atstāj tā, kā tos no mugu-
    ras nomet, klētī nesot
    / K. Jansons, Plāņi./

    36774. Ja žurkas un peles plo-
    sās un maitā labību, tad saimnie-
    kam būs jāiziet no mājas.
    /A. Bīlenšteina man., Rīga./

    36775. Kad žurkas sakapā la-
    bību maisā, tad nākamā vasara
    būs bada vasara.
    /A. Bīlenštei0na rokraksts,
    Rīga (Cirītis)./

    36777. Ja mājās nāk daudz žur-
    ku, - mājas dzīve iznīks.
    /Z. Lāce, Veclaicene./

    36778. Ja mājās istabā parādo-
    ties žurka, tad tam iedzīvotājam
    būs jāiziet.
    /K. Corbiks, Lielauce./

    36779. Ja žurkas drēbes kapā-
    jot, tad kāds mirstot.
    /A. Krūmiņa, Smiltene./

    36780. Kad žurkas dzird grau-
    žam, tad būs bēres.
    /J. A. Jansons, Rīga./

    36781. Ja žurkas grauž mājas
    pamatus, tad tajās mājās kāds
    mirst.
    /H. Andersons, Kaugurciems./

    36782. Ja mājā saronoties daudz
    žurku, kuras pa naktīm skraidot
    un trokšņojot, tad kāds no māj-
    niekiem miršot vai izputēšot un
    aiziešot uz citurienu.
    /K. Skujiņš,Smiltene./

    36783. Ja žurkas pašas pazūd
    no mājas, tad tur kāda nelaime
    gaidāma.
    /P. Zeltiņa, Ikšķile./

    36784. Ja žurkas atstāj kuģi, uz
    kura tās līdz šim bijušas, tad ku-
    ģis ies bojā.
    /A. Mūrniece, Cēsis./

    36785. Ja cilvēkam guļot, žur-
    kas virsū krīt, tad būs lielas ne-
    patikšanas.
    /Z. Lāce, Veclaicene./

    36786. Kad žurkas jeb peles
    pīkst jeb kaujas, tad bada laiks
    gaidāms.
    /P. Zeltiņa, Ikšķile./

    36787. Daudz žurku ierodas uz
    kariem.
    /Z. Prauliņš, Aumeisteri./

    36788. Žurku kauli esot saulē
    jāizkaltē, tad jāsadauza smalki un
    uz akmina jāsamaļ. Tādi samalti
    žurku kauli esot labi pret kaulu
    sāpēm, un tie jādzerot iekšā.
    /H. Skujiņš, Rauza./

    Žurkas sapnī.

    36789. Ja sapnī redz žurkas,
    tad būs bads.
    /A. Miglava, Rīga./

    36790. Ja sapnīs redz žurkas
    skrienam, tad dabūs ugunsgrēku
    redzēt.
    /K. Jansons, Plāņi./