ZVAIGZNES.


    I. Zvaigznes sakars ar cilvēka dzīvi.

    36322. Zvaigznes esot dieva acis. /M. Valts, Nīca./
    36323. Bērnam piedzimstot, latviešu parce Vērpēja [?]
    ieliek tam dziju rokā, kur galā ir piesieta
    zvaigzne. Kad cilvēks mirst, tad zvaigzne notrūkst
    un nokrīt zemē.
    /M. Mēdlere (Mādler). Inland, 1846, 66./
    36324. Cik zvaigžņu pie debesīm, tik ļaužu ir pasaulē,
    katram ir sava zvaigzne. Kad zvaigzne krīt, tad
    ļaudis saka: "Redz, kur dvēselīte skrien!"
    /V. Juoņus, Pustiņa./
    36325. Katram cilvēkam ir viena zvaigzne pie debesīm. Kad
    cilvēks nomirst, tad viņa zvaigzne nokrīt no debe-
    sīm. /J. Cinovskis, Snēpele./
    36326. Kod cylvāks vārdamīs uz dabasim atguoduos savu
    zvaigzneiti, tod vacīji ļauds runuoj, ka pi kotra
    cilvāka ir sova zvaigzņa, kod tū atguoduot, itei
    pīzīmēj, ka tam cylvākam miert zemī.
    /V. Podis, Rēzekne./
    36327. Kad cilvēks dzimstot, tad viena zvaigzne pie debe-
    sīm iedegoties, kad mirstot - nokrītot.
    /E. Grīslīte, Rīga./
    36328. Katram cilvēkam pie debesīm ir sava zvaigzne. Ja
    cilvēks atmin, kura ir viņa zvaigzne, tad tas cil-
    vēks nomirst un viņa zvaigzne nokrīt zemē.
    /J. Zvaigzne, Rēzekne./
    II. Zvaigznes zīlē miršanu.

    36329. Tai pusē, kur zvaigzne nokrīt, viens nomirst.
    /E. Lācis, Tirza./
    36330. Ja vakarā zvaigzne nokrīt kādam tuvumā, tad tam
    drīzumā būs jāmirst. /M. Kerzuma, Dzērbene./
    36331. Ja zvaigzne no debesīm nokrīt, tad kāds mirst.
    /T. Rigerte, Brunava./
    36332. Ja zvaigzne nokrīt, tad kāda dvēsele iet debesīs.
    /E. Reinbacha, Vecpiebalga./
    36333. Kad zvaigzne krīt, tad tas, kas to redzējis krītot,
    drīz mirs. /V. Bernava, Cēsis./
    36334. Uz kuru pusi nokrīt zvaigzne, tur mirst.
    /E. Zirnītis, Lubāna./
    36335. Kad zvaigzne nokrīt, tad kāds mirst.
    /A. Broža, Naukšēni./
    36336. Ja redz krītošu zvaigzni, tad dzirdēs kādu nomiru-
    šu. /V. Saulīte, Mālpils./
    36337. Ja zvaigzni redz krītam, tad kāds mirst.
    /K. Corbiks, Līvbērze./
    36338. Ja no debesīm nokrīt kāda zvaigzne, tad uz pasaules
    viens cilvēks mirst. /L. Ērģelniece, Praviņi./
    36339. Kad zvaigzne krīt, tad kāds mirst.
    /P. Š., Rauna. P. Zeltiņa, Ikšķile./
    36340. Kad naktī redz zvaigzni krītam, tad kāds mirst.
    /T. Dzintarkalns, Talsi./
    36341. Kod zvaigzneņis nu dabasu kreit kai jūsteņis, itei
    pīzīmēj, ka tymā stracī nūmierst cylvāks.
    /V. Podis, Rēzekne./
    36342. Ja naktī redz pār māju zvaigzni krītam, tad drīzi
    kāds no mājniekiem mirs. /K. Corbiks, Svēte./
    36343. Ja zvaigzne nokrīt, tad mironi redz.
    /A. Miglava, Rīga./
    36344. Kad zvaigznes krīt krustiski, tad tās esot nekris-
    tītu bērnu dvēseles. Citi saka, ka tās esot čūskas,
    skrienot pie burvjiem un raganām.
    /V. Juoņus, Pustiņa./
    36345. Ja vienā vakarā redz trīs reizes zvaigznes krītam,
    tad tanī gadā jāmirstot.
    /A. Vestmanis, Jēkabnieki./
    III. Zvaigžņu sakars ar vēlēšanos.

    36346. Ja tai brīdī, kad zvaigzne krīt, kaut ko iedomājas
    jeb vēlas, tad tas piepildās.
    /Z. Lancmanis, Lejasciems./
    36347. Kad ierauga krītošu zvaigzni, tad, ko tanī mirklī
    vēlas, tas piepildīsies. /E. Lācis, Tirza./
    36348. Ja, zvaigznei krītot, ko iedomā, tad tas piepildās.
    /K. Līdeka, Meirāni./
    36349. Kad zvaigzni redzot krītam, tad piepildoties tā
    doma, ko domājot, jeb tā vēlēšanās, ko tajā brīdī
    vēloties. /E. Ābole, Vijciems./
    36350. Ja redz zvaigzni krītot un tajā brīdī ko vēlas, tas
    piepildās. /A. Veiss, Penkule./
    36351. Zvaigznei krītot, var ko vēlēties.
    /M. Vētra, Tirza./
    36352. Kad redz zvaigzni krītam, tad vajaga acumirklī kaut
    ko vēlēties un iemest mezglu kabatas lakatiņa stūrī
    vai citur, tad vēlēšanās piepildās.
    /Z. Prauliņš, Aumeisteri./
    36353. Ja zvaigzni redz krītam, tad vajag paspēt izteikt
    kādu vēlēšanos, tad tā piepildās.
    /P. Zeltiņa, Ikšķile./
    36354. Kad redz zvaigzni krītam, tad kaut kas jāvēlas,
    jāiedomājas, kamēr zvaigzne vēl nav nokritusi, tad
    tas piepildās. /K. Corbiks, Jelgava./
    36355. Ja redz zvaigzni krītam, tad var ko vēlēties un tas
    piepildās. /E. Rotmane, Jaunauce./
    36356. Kad nu debesim kreit zvaigznes, tad vajaga īdūmuot
    tū, kuo gribi, tad izapiļpīs. /T. Beča, Preiļi./
    IV. Zvaigznes skaitot, zīlē laimi.

    36357. Deviņus vakarus vajag nostāties pie akas un skai-
    tīt zvaigznes, pa deviņām katru vakaru, lai kļūtu
    laimīgs. Ja kādu vakaru zvaigžņu nav, tad skaitī-
    šana jāsāk no gala. /L. Rone, Ikšķile./
    36358. Deviņus vakarus pēc kārtas jāskaita zvaigznes,
    katru vakaru deviņas, tad pēc tam pirmais vīrietis,
    kurš sniedz roku, būs brūtgāns. Bet ja kādu vakaru
    ir apmācies, tad jāsāk atkal no gala skaitīt.
    /K. Corbiks, Jelgava./
    36359. Ja pēc kārtas deviņas piektdienas saskaita trīs-
    deviņas zvaigznes, skaitot no deviņi uz vienu, tad,
    kuru pirmo satiek un kuram pirmam no rīta sniedz
    roku, tas būs labais draugs. Arī ja saskaita 99
    baltus zirgus, tad ko pirmo satiek, tas kļūst par
    labāko draugu. /M. Macpāne, Alsunga./
    V. Zvaigznes laika zīlēšanā.

    36360. Ja zvaigznes labi nespīd, tad būs mitrs laiks. Ja
    ap zvaigznēm ir mazi dārziņi, tad būs lietus. Ja
    greizie rati [lielais lācis] ir skaidri, tad būs
    sauss laiks, bet ja ir tumši, tad būs mitrums gai-
    sā. Kad zvaigznes krīt, tad būs sauss laiks. No tās
    puses, kur viņas krīt, būs vējš.
    /S. Gūberts, 1688./
    36361. Ja mēness un zvaigznes vakarā spīd spoži un skaid-
    ri redzams vēja ceļš, tad būs skaists laiks.
    /M. Greize, Dole./
    36362. Ka zvaigznis uz dabasim taisas tymsi, un slikti var
    redzeit jūs, itei vacīji ļauds stuosta, ka byus
    leits. /V. Podis, Rēzekne./
    36363. Kod zvaigzneitja kreit nu dabasu kai jūsteņa, itei
    vacīji ļauds stuosta, ka byus lels vjējs, vai nu-
    miers kaids nebejs lels kungs, kai keizers.
    /V. Podis, Rēzekne./
    36364. Kad redzamas naktī daudz zvaigznes pie debesīm,
    tad trešā dienā būs slikts laiks.
    /T. Grīnbergs, Dundaga./
    36365. Kad ir nozvaigžņojušās debesis, tad būs jauks
    laiks. /K. Lielozols, Nīca./
    36366. Ja debess biezi nozvaigžņojas, tad sagaidāms slikts
    laiks. /K. Lielozols, Nīca./
    36367. Ja reti nozvaigžņojies un dzedrs gaiss, tad būs
    labs laiks. /K. Lielozols. Nīca./
    36368. Ja ziemu pie debesīm redz daudz zvaigžņu, tad gai-
    dāms auksts laiks, ja maz - tad silts.
    /J. Avotiņš, Vestiena./
    36369. Vētras un vēji sagaidāmi, kad redzamas krītošas
    zvaigznes. /A. Zvejniece, Piebalga./