ZVANĪŠANA.


    I. Mironu iezvanīšana.

    36379. Ar pulkstina skaņām mironu iezvanot, dvēsele aize-
    jot viņā saulē. [Sal. mirons.]
    /K. Jansons, Trikāta./
    36380. Mironu steidzās pēc iespējas drīz iezvanīt, jo ka-
    mēr nav zvanīts, viņa dvēsele netiek debesīs ie-
    laista, tai jāmaldās apkārt. [Sal. dvēsele.]
    /M. Dandēns, Gatarta./
    36381. Mirona dvēselei jāblandās apkārt pa pasauli, līdz
    baznīcas zvans to nav iezvanījis debesīs.
    /Lapas Mārtiņš, Rūjiena./
    36382. Kamēr mirons nav iezvanīts, tikmēr viņš staigā pa
    māju apkārt un visu redz un dzird.
    /H. Skujiņš, Smiltene./
    36383. Ja baznīcā zvana, tad mironim viegli gulēt.
    /K. Corbiks, Jelgava./
    36384. Ja mironu iezvanot, baznīcas pulkstina mēle, kad
    pulkstinu vairs nekustina, vēl piesitas pie pulk-
    stina malas, tad tai mājā, no kuras mirons iezva-
    nīts, atkal mirs. /K. Jansons, Plāņi./
    36385. Kad, beidzot kādu iezvanīt, zvana mēle vēl reiz
    piesitas, tad pēc tam drīzumā atkal kādu iezvanīs.
    /Z. Prauliņš, Aumeisteri./
    36386. Smiltenes baznīcas zvans, kad iezvanot mirušos,
    sakot: "Nav vai, nav vai!" /H. Skujiņš, Smiltene./

    II. Zvanīšana sapnī.

    36387. Ja sapnī dzird pulkstenu zvanām, tad saņems jaunas
    ziņas. /J. Jurjāns, Jaungulbene./