ZVANS.

---



36388. Kad svētdienā jeb svētku dienā baznīcā zvana zvanu,
tad viņi stāv apakš torņa un žēlojas par savām
ciešanām, domādami, ka tā viņiem tikšot palīdzēts.
Ja viņiem kas nozagts, tad viņi cerē, ka tā zādzī-
ba nākšot klajā. Viņi arī lād zem zvana un domā,
ka tā viņu lāsti piepildīšoties. Kad kāds viņus
apvaino, tad tie taisnodamies saka: "Es varu iet
apakš zvana un zvērēt." /P. Einhorns, 1627./

36389. Ko ļauns cilvēks ierāva zvanos, tam notika visādas
nelaimes. Nolādējumu varēja atdarīt tikai tāds
cilvēks, kas pats prata ieraut zvanos.
/M. Navenickis, Zasa./