ZVEJA.
36390. Kad laiks apmācies, tad zveja neizdodas.
/J. Ķikuts, Nīca./
36391. Ja pūš dienvidus vējš, tad ir laba zveja.
/A. Salmāns, Balvi./
36392. Kad, zvejot ejot, satiek nabagu, tad zveja neizdo-
das. /J. Ķikuts, Nīca./
36393. Kad ceļā uz zveju pārskrien stirna krustis pāri
ceļam, tad zveja laimējas. /J. Ķikuts, Nīca./
36394. Kad ceļā uz zveju pārskrien krustis pār ceļu zaķis,
tad zveja nelaimējas. /J. Ķikuts, Nīca./
36395. Zivis neķeras, ja pirmais cilvēks, ko satiek ceļā
uz zveju, ir sieviete. [Sal. ceļošana.]
/J. A. Jansons, Vecbrenguļi./
36396. Ja, uz zveju ejot, pirmā pretī nāk sieviete, -
zveja nesekmēsies. /J. A. Jansons, Nītaure./
36397. Zivis neķeras, ja, uz zveju ejot, kaķis pārskrien
pār ceļu. [Sal. ceļošana.]
/J. A. Jansons, Vecbrenguļi./
36398. Kad sieva pāriet par ceļu, nieka nesagūt, tīklu
saplēš. /A. Medne, Kuršu kāpas./
36399. Kad ceļā uz zveju satiek sievu, tad zveja nelaimē-
jas. /J. Ķikuts, Nīca./
36400. Kad zvejniekam, uz zveju ejot, kaķis pārskrien pār
ceļu, tad viņš to tur par ļaunu un iet atpakaļ.
/A. Smilga, Rīga./
36401. Ja ceļā uz zveju satiek vīru ar zirgu jājam, tad
zveja laimējas. /J. Ķikuts, Nīca./
36402. Ja, uz zveju ejot, satiek žīdu, tad dabūs daudz
zivju. /L. Ozole, Rīga./
36403. Kad pirmo reiz iet zivis ķert, tad vajag noskaitīt
trīs reiz tēva reizi; tad labi ķeras.
/R. Bērziņš, Džūkste./
36404. Kad iet zvejot un grib, lai labi ķeras, tad pēc
pirmā loma jāiespļauj dukurā.
/A. Šķēre, Skaistkalne./
36405. Kad zvejot iet, tad zāle jāmet tīklā, lai zivis
labāk ķeras. /A. Broža, Naukšēni./
36406. Kad iet zvejot, tad upes malā trīs reizes jānoplūc
zāle un jāiemet tīklā. /A. Raņķis, Garoza./
36407. Kad zvejot iet, tad upes (ūdens) malā trīs reizes
jānoplūc zāle un jāmet tīklā.
/J. A. Jansons, Asari. Mucukalns, Stende./
36408. Zvejojot vajaga mest no kokiem rautas lapas ūdenī;
cik būs iemests lapu, tik būs zivju tīklā. Veci
zvejnieki mēdz sacīt: "Tik man zivju tīklā, cik
lapu ūdenī." /K. Bika, Gaujiena./
36409. Kad zvejot iet, tad upes malā trīs reizes jānoplūc
zāle un jāiemet tīklā. /M. Sikle, Nīca./
36410. Kad liek zivju velces, tad nevajaga tām pāri kāpt,
jo tad vairs zivis neķeras.
/Z. Lancmanis, Gaujiena./
36411. Zvejniekam, kas grib labu laimi, upē iebridušam
vispirms ir jāpiemiez bikses.
/A. Strode, Rudzēti./
36412. Pirmo reizi zivis zvejojot, , jānospļauda āķis,
tad zivis labi ķeroties. /H. Krastiņa, Unguri./
36413. Kas grib zivis ar velci zvejot, lai nozog kādai
meitai sarkanu matu lenti un apsien ap velci, -
tad ķersies lielas līdakas kā meita kam lente pie-
der. /A. Zālīte, Bērzpils./
36414. Ja iet zvejot un nokrīt zemē, tad būs tik liela
zivs, cik liels kritiens. /E. Zirnītis, Lubāna./
36415. Pavasarī kad zvejnieks iesāk zvejot un pirmo reiz
laiž tīklu ūdenī, tad trīs reiz jāiespļauj tīklā,
lai bagāta raža, zveja. /L. Strute, Šķibe./
36416. Ja zvejnieks grib bagātu lomu, tad pirmā zivs jā-
apspļauj un jāiemet atpakaļ. /A. Skuja, Vestiena./
36417. Zvejojot pirmā zivs, tarbā metot, trīs reiz jāap-
spļauda, lai citas zivis tai pakaļ nāk.
/K. Jansons, Plāņi./
36418. Lai zivis labi ķertos, tad pirmā zivs priekš ūdenī
mešanas jāapspļaudot. /E. Aizpurve, Lubāna./
36419. Zvejojot pirmajai zivij jāiespļauj mutē, lai labāk
lobtos. /O. Darbiņš, Birži./
36420. Kad ir noķēris pirmo zivi, tad jāiespļauj tai žau-
nās, tad labi ķeroties. /A. Strode, Rudzēti./
36421. Kad, zivis zvejojot, dabū pirmo zivi, tad sitot
jāsaka: "Kur tēvs, kur māte, kur vectēvs, kur vec-
māte?" Kulē metot jāiespļauda trīs reizes, tad la-
ba laime uz zivīm. /L. Reiteris, Lubāna./
36422. Izzvejojot pirmo zivi, to vajaga apspļaudīt, jo
tad paredzama laba loma.
/O. Jaunozols, Jaungulbene./
36423. Pyrmai sakartai zivei juoīspļaun treis reizes acīs,
tad zivis labi kersīs. /Jaunais Vords, 1932, V./
36424. Ja iet zvejot, tad pirmai izzvejotai zivij trīs
reizes jāuzspļauj; tad labi ķeroties.
/Z. Grīnberga, Sigulda./
36425. Zvejnieki mēdz apskatīt visas tās zivis, kuras iz-
zvejo, un ja atrod kādu ar sarkanām acīm, tad
sviež to atpakaļ ezerā, domādami, ka tas esot
velns. [Sal. velns.] /V. Juoņus, Pustiņa./
36426. Ja ķeselē uznāk pirmo reizi mazs vēzis, tad zveja
nelaimējas; tāpat arī pie zivīm.
/J. Ķikuts, Nīca./
36427. Ja pirmo zivi noķer spīdošu (piem. raudu, plaudi
vai citu), tad zvejojot laba laime.
/O. Darbiņš, Birži./
36428. Pirmo noķerto zivi zvejotājam vajagot atsviest
ūdenī atpakaļ, tad labi ķeroties.
/M. Valtere, Jelgavas Kalnamuiža./
36429. Zvejniekam vajagot zvejojot atsviest pirmo zivi
atpakaļ ūdenī, tad labi ķeroties.
/R. Bērziņš, Džūkste./
36430. Pirmo zivi nevajaga laist vaļā, kaut arī maza, ci-
tādi nedabūšot nekādas. /O. Darbiņš, Birži./
36431. Ja zvejojot dažreiz gadās izvilkt mazu zivtiņu,
tad nevajagot to laist ūdenī atpakaļ, jo tad vairs
neķeroties. /J. Jirgensons, Ādaži./
36432. Ja zvejojot izkrīt pirmā zivs atpakaļ ūdenī, tad
toreiz vairs nenoķers nevienas.
/N. Stepanovs, Nīca./
36433. Zvejot jāiet ceturtdienās un otrdienās, tad zivis
labāk ķeras. /A. Aizsils, Lubāna./
36434. Nevar iet zvejot lielā piektdienā, pirmos lieldie-
nas svētkos, pirmos vasaras svētkos un debesbrauk-
šanas dienā, jo tad tīkli jūrā izmesti visu gadu
nestāv mierīgi, raustās un auklas trūkst pušu.
/Zvejnieku Vēstnesis, 1930, 18.
B. Skuja, Salacgrīva./
36435. Pār zvejas rīkiem nedrīkst kāpt, tad zivis neķeras.
/A. Aizsils, Lubāna./
36436. Zvejas rīki jāsāk pagatavot tanī laikā, kad cilvē-
ki iet baznīcā, tad zivis labi ķeras.
/A. Aizsils, Lubāna./
36437. Izzvejotās zivis jāslēpj no citiem zvejniekiem un
vispāri no skaudīgām acīm, jo bijuši tādi cilvēki,
kas varējuši zveju noskaust. Daži zvejnieki ņem
sāli jūrā līdzi. Kad zivis noķertas, tad uzkaisa
tām, vai ieliek žaunās, jo tad skauģi nevar nekā
izdarīt. /Zvejnieku Vēstnesis, 1930, 18.
B. Skuja, Salacgrīva./
36438. No zvejas nākot, nedrīkst nest zivis tā, kā citi
redz, citādi otrreiz neķeras.
/J. A. Jansons, Sigulda./
36439. Zvejojot pirmā zivs jāatdod kaķam.
/K. Jansons, Plāņi./
36440. Kad zveja neveicas, tad tīkls jākvēpina ar baznī-
cas sveču vasku. /A. Bīlenšteina man., Rīga./
36441. Jo ejūt zyvu gyut, nikas naapredz, tad zveja izde-
vīga, bet jo apredz, tad nasalūb.
/P. Rubyns, Vārkava./
36442. Ejūt zyvu zvejuot, tikai tad lūbsīs, ka nikas na-
redzēs, bet juo redzēs, tad nasalūbs.
/B. Spūlis, Skaista./
36443. Zvejniekam nevienam nav jāteic, kad grib iet uz
zveju; ja teic, tad laime nost.
/Latviešu Avīzes, 1824, 32./
36444. Zivs giut lūbās pret leitu, bet pret lobu laiku
nasalūb. /O. Rubyns, Vārkava./
36445. Kad zvejot iet, tad jāsviež ar skaidām pakaļ, lai
zivis labi ķeras. /A. Skrūze, Saikava./
36446. Uz zveju ejošie jāmētā ar vecām vīzēm, tad zveja
izdodas. /M. Navenickis, Zasa./
36447. Ja iet zivis zvejot, tad jāsviež zvejniekam pakaļ
ar apdegušu pagali; tad laba laime uz zivīm.
/L. Reiteris, Lubāna./
36448. Kad iet zivju zvejot, tad nevajaga vēlēt labu lai-
mi, bet sviest ar sprunguļiem, lamāties un spļau-
dīties, jo tad zvejniekiem zivis ķeras labi.
/I. Kažoka, Lubāna./
36449. Zvejojot un medījot nedrīkst saņemt ne novēlēt
dievpalīgu, jo tad to dienu nav laimes.
/A. Linde, Palsmane./
36450. Ja ejot zivis zvejot novēl labu laimi, tad zivis
neķeras. /L. Reiteris, Lubāna./
36451. Ja zvejniekam, lomu ceļot, saka: "dievs palīdz",
tad tīkls aizķeroties un zivis nedabūnot.
/A. Smilga, Rīga./
36452. Kad garāmgājējs dod zvejotājiem dievpalīgu, tad
zvejotāji to neatņem, lai zveja labi veiktos.
/A. Aizsils, Vietalva./
36453. Kas grib zvejot, tam arvien vajagot siļķi iesākt
no galvas ēst; ja no galvas neēdot, tad nevarot
zivis dabūt. /F. Puķīte, Kandava./
36454. Ja zvejniekiem labi zivis ķeras, tad sagaidāma
slikta miežu raža. /A. Zvejniece, Piebalga./
Zveja sapnī.
36455. Kad sapnuo, kad ar tīklu zvejuo ir pienes daudz
knipdu, kuolu, tad zuvs gūs.
/A. Šlesere, Kuršu kāpas./
36456. Kad sapnī zvejo, tad sagaidāms lietus.
/K. Lielozols, Nīca./
36457. Kad sapnī zvejo, būs lietus.
/I. Bergmanis, 1862. g., Bārta./