ZVĒRĒŠANA.

---



36468. Latvieši jem vienu gabalu velēnas jeb arī koku,
liek to uz galvas un kūju rokā turēdami zvērē, ka
to un to darīs. Bet ja tā nedarītu, tad lai viņi
sadegtu līdz ar saviem lopiem.
/J. Štrauss, 1678. Inland, 1859, 70./

36469. Abi Andreja dēli nometās pie viena akmeņa zemē,
uzlika zaļu velēnu uz galvas un turēja rokās bal-
tas nomizotas lazda kūjas. Divus labās rokas
pirkstus uz augšu pacēluši, viņi solījās izpildīt
tēva vēlējumu, pēdīgi teikdami: "Ja mēs šo solīju-
mu neizpildītu, tad lai mēs topam tik cieti kā šis
akmens, tik stīvi kā šī kūja; bet ja mēs šo solī-
jumu turām, tad lai dievs liek mums zaļot kā šai
velēnai. Lai tas tā paliktu vienādi!"
/Rig. Almanach, 1864. Des alten Andreas Tod, 44./

36470. Ja zvērējot trīs kreisās rokas pirkstus pastiepjot
uz zemi, kā trīs labās rokas pirkstus uz augšu,
tad varot nepareizi zvērēt, jo tad zvērests ieejot
zemē. /M. Bīlenšteine, Dobele./

36471. Ja kāds aptin zvērēdams rādītāja pirkstu ar lupa-
tiņu, tad zvēresti nepielīpot netaisnam zvērētājam.
/A. Lerchis-Puškaitis, Pienava./

36472. Ja kas zvērē, sudrabu klāt turot, tad viņš zvērē
tikai uz to sudrabu un nekad riktīgi nezvērē.
/A. Bīlenšteina man. 1864. g., Ērgļi./

36473. Ja kam ir sudrabs klāt un viņš zvērē, tad viņš
nezvērē pareizi, bet tikai uz tā sudraba.
/A. Aviņš, Zaļenieki./

36474. Ja azotī nesot maizes garozu ar trim krustiem jeb
ja trīs dienas iepriekš gavējot, tad varot nepa-
reizi zvērēt.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./

36475. Zvērināti cilvēki paliekot nikni.
/K. Jansons, Trikāta./

36476. Ja nepatiesi zvērē, tad tam cilvēkam pirksti no-
pūstot. /T. Java, Palsmane./