Bauskas pils tika celta pēc ordeņa mestra Johanna fon Mengalena iniciatīvas, celtniecība tika uzsākta 1456.g. Izveidojās celtņu komplekss, kas apvienoja 15.gs. celto Livonijas ordeņa pili un 16.gs.b. izbūvēto Kurzemes hercogu rezidenci un dažādos gadsimtos radītos aisardzības vaļņus. Livonijas ordenim pils bija nepieciešama, lai pakļautu apkārtējo teritoriju un tirdzniecības ceļus uz Lietuvu. bauskas pilij bija ne tikai nocietinājuma un aizsardzības funkcijas, te atradās arī feodālās administrācijas centrs. 16.gs.v., Livonijai sadaloties, te kādu laiku atradās Rīgas arhibīskapijas centrs. Kad izveidojās Kurzemes hercogiste, no 1587.-1596.g. te atradās hercogistes kanceleja un hercoga Frīdriha galms.

Kopš 1706.g. pils vairs nav. Taču arī pilsdrupām ir interesanta vēsture. 1874.g. tās savā īpašumā ieguva kņazs Pauls Līvens, kura vadībā pils teritorijā tika izdarīti pirmie lielākie izrakumi, kas gan nebija arheoloģiskie pētījumi, bet vienkārši mantas meklējumi.

Kopš 1976.g. te notiek arheoloģiskie izrakumi. Palēnām tiek atjaunota Kurzemes hercoga rezidence - Bauskas pils. Bauskas pils bija nopostīta, nevis pārbūvēta, tāpēc tā ir vienīgā saglabājusies manierisma pils Latvijā. Restaurācijas galvenais uzdevums ir agrākā izskata precīza atjaunošana, un tā noskaidrošanai tiek pakļauti gan arheoloģiskie izrakumi, gan 17.gs. inventarizācijas aktu izpēte.

Jūlija beigās Bauskā notiek Senās mūzikas festivāls.

Bauskas pils muzejs

Latviešu kultūra

Izmantoti Pieminekļu dokumentācijas centra materiāli.
© Everitas Milčonokas teksts
© Everitas Milčonokas foto