Latviešu biedrības nams Rīgā


Rīgas Latviešu Biedrība savu darbību uzsāka 1868.g., tās dibinātāju vidū bija latviešu inteliģences pārstāvji, privātuzņēmēji un tirgoņi. Biedrība aktīvi darbojās līdz 1940.gadam. Goda biedru sarakstā - Kr.Barons, Kr.Valdemārs, J.Vītols, V.Purvītis u.c. RLB biedri pētīja Latvijas vēsturi un fokloru, rūpējās par latviešu valodas pareizību, organizēja skolotāju konferences, zemnieku sapulces. Izcils notikums biedrības un sabiedrības dzīvē vispār bija Pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki Rīgā 1873.g.

Nama pamati likti 1868.g., projektu izstrādāja Jānis Baumanis, pirmais latviešu profesionālais arhitekts, jau pēc gada ēka bija gatava. Jau kopš pašiem pirmsākumiem nams bija paredzēts un arī kļuva par nozīmīgu un populāru latviešu kultūras centru.


Pēc negadījuma 1908.g., kad LBN pilnīgi izdega, tika nolemts to restaurēt, paplašinot un uzlabojot. Un tā 1909.g. E.Laube un E.Pole izstrādāja jaunu projektu, pēc kura uzcēla Rīgas Latviešu Biedrības namu.. 1910.g. nams ieguva otro veidolu, kas bija izteikti mākslinieciskāks. No tā patlaban ir saglabājusies fasāde un ārējais izskats, kā arī jau mazliet apsūbējušie J.Rozentāla veidotie fasādes gleznojumi.

Neoklasicisma stilā celtais piecstāvu nams, kura ieeju grezno pulēta sarkanā granīta kolonnas ar joniskiem kapiteļiem, tam piemīt arī tipisks jūgendstila elements - dekoratīvs panno, ko sarežģīta krāsaina cementa un mozaīkas ielikuma tehnikā veidojis J.Rozentāls. Alegoriski rādīti Skaistums, Spēks un Gudrība, kā arī Māksla, Zinātne, Rūpniecība un Lauksaimniecība.


Viss telpu izvietojums veidots tā, lai tajā varētu notikt teātra izrādes, iekārtot muzeja telpas.

Te rodami pirmsākumi gan teātra, gan mūzikas norisēm, te izveidojusies un aktīvi darbojusies Mūzikas komisija, te notikuši slavenie "Rudens koncerti", te sākusi savu darbību P.Jurjāna latviešu opera.



ailab

Latviešu kultūra

Izmantoti Pieminekļu dokumentācijas centra materiāli.
© Everitas Milčonokas teksts
© Unas Šneideres foto