Jau pirms vācu iebrukuma Turaida spēlē svarīgu lomu lībiešu tautas vēturē. Te pie Gaujas un latviešu apdzīvotās teritorijas robežas atradās Turaidas apgabals, kura valdnieks bija Kaupo, kas viens no pirmajiem pārgāja jaunajā ticībā, tas viss stiprā mērā vājināja Turaidas lībiešu un visas lībiešu tautas cīņu pret vācu iebrucējiem. Jau 1207.g. bīskaps un ordenis sadalīja zemes ap Turaidu, ordenim piešķirot teritoriju Gaujas kreisajā krastā, bīskapam - labajā krastā. Arī vēlāk Turaida saglabāja novada centra lomu, piem., 1208.g. tieši Turaida bija bāze, no kuras organizēja karagājienu uz Igauniju. 1212.g. te sanāca kopā bīskaps Alberts, ordeņa bruņinieki un Rīgas pārstāvji, lai noslēgtu mieru ar igauņiem.

1214.g bīskaps uzceļ pili Turaidā, kas ir lielais Turaidas tornis, kurš saglabājies līdz mūsdienām. 13.-14.gs. Turaidas pils ar saviem mūriem, torņiem un galvenajām ēkām ir jau uzcelta. Svarīgākais Turaidas piemineklis ir tornis, kas ir ne tikai senākā Turaidas celtne, bet arī tūristu iemīļotākā vieta, no kuras pārredzama plašā Gaujas ieleja un tās apkārtne. Galvenais tornis jeb bergrifts ir apaļas plāna formas vairākstāvu celtne, būtiska pils sastāvdaļa, kas pārdzīvojis pārējās Turaidas pils ēkas, mūrus un torņus. Tas ir vienīgais līdz mūsdienām saglabājies šāda tipa tornis Latvijas teritorijā. Dažādās mūra kārtas norāda uz to, ka arī šis tornis nav celts vienā rāvienā, bet pakāpeniski. Torņa apakšā ārējais diametrs ir 13.3 m; mūru biezums 3 m; iekšējais diametrs 6.7 m, torņa mūra daļas augstums sasniedz 30 m.

Kopš 17.gs. pilī saimniekoja gan zviedri, gan vācu muižnieki, šī gadsimta 20.g. pili kā vēstures pieminekli savā pārziņā pārņēma valsts.

Par Turaidas pils galīgas bojāejas laiku uzlūkojams 1776.g., kad kļūmīgs šāviens izraisīja plašu ugunsgrēku, pēc tam ēkas vairs netika atjaunotas.

Tagad ir restaurēts pils centrālais tornis un klēts, kurā izvietota Siguldas novadpētniecības muzeja ekspozīcija, kā arī pusapaļais tornis. Norit tālāki konservācijas un restaurācijas darbi. Restaurācijas projekta autors ir arh. G.Jansons.

Ar Ministru kabineta 1994.g. 1.marta lēmumu tiek publicēts nolikums par Turaidas muzejrezervātu. Tas ir kultūras pieminekļu komplekss, kas izsludināts par īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli, ar sevišķu vēsturisku, zinātnisku un kultūras vērtību un ir Latvijas Republikas nacionālās bagātības sastāvdaļa.

Muzejrezervātā ietilpst 11.-20.gs. Turaidas vēsturiskā centra dabas un kultūras pieminekļi, kurus iedala 4 kompleksos objektos:

1. Turaidas pilskalns ar lībiešu koka pils pamatiem un Turaidas mūra pili ar priekšpils zonu;

2. Turaidas Baznīckalns ar kapsētu un senu baznīcu celšanas vietu, Turaidas Rozes kapu, Turaidas baznīcu un ar valsts aizsargājamo dabas objektu - liepu;

3. Turaidas muižas apbūves centrs ar seno priekšpils nocietinājumu - dīķu sistēmu;

4. senā Gaujas lībiešu apmetnes vieta ar Tautasdziesmu parku.

Turaidas muzejrezervāts ir Gaujas nacionālā parka ainavas sastāvdaļa, kas ik gadus piesaista viesu uzmanību.

Latviešu kultūra

Izmantoti Pieminekļu dokumentācijas centra materiāli.
© Everitas Milčonokas teksts
© Everitas Milčonokas un Kristīnes Metuzāles foto