No pils mūriem palikušas tikai drupas. Pils bijusi cietoksnis un bruņinieku dzīves vieta. Mūri un aizsargtorņi celti no nekaltiem laukakmeņiem, sasniedzot pat 2 m biezumu.

Pēc vēsturnieka Hermaņa fon Varterberga pētījumiem, pili cēlis vācu ordenis, dibinot to 1342.g. 24.martā - Marijas pasludināšanas dienā, tāpēc pils arī nosaukta par Marijas pili (Marienburgu). Par pils dibinātāju min Vidzemes ordeņa mestru Burhardu fon Dreiletenu. Vidzemes ordeņa komturs 1360.-1364.g. bija Arnolds fon Fitinghofs, pēc viņa nāca Gerhards fon Hauns, kas pili nostiprināja ar mūriem. Pils pārcietusi bez postījumiem nepātrauktus krievu karaspēka uzbrukumus, līdz Everts Zeibergs, kas bija Alūksnes komturs no 1588.g., 1560.g. 9.II pili bez kaujas atdeva karavadonim Kurbskim. 1582.g. Alūksni atdeva poļiem, un tie savā valdīšanas laikā pili stipri nocietināja. 1625.g. Alūksni ieņem zviedru karavadonis Gustavs Horns, un Gustavs Ādolfs tam piešķir pili pārvaldīšanā.

1655.g. Alūksnei tuvojas krievi, un zviedri, gaidot uzbrukumu, steidzīgi saveda kārtībā pils apcietinājumus. Krievi pili aplenc, bet neieņem. Tāpat 1658.g. krievu ģenerālis Nosokins vairākas nedēļas aplenc pili, ko varonīgi aizstāv pils komandants Hilgertners. Bet, kad aplenktā pilī sāka plosīties mēris un izsīka pārtikas krājumi, un uzbrucējiem palīgā steidzās lietuvieši ar smagiem lielgabaliem, zviedru garnizons padevās krieviem. 1662.g. jaunais zviedru garnizons krievus no pils izdzina. 1680.g. zviedri pili stipri nocietina. 1700.g. sākas lielais Ziemeļu karš. 1701.g. pili ielenc krievi, tā tiek izglābta. 1702.g. krievu karavadonis Šeremetjevs aplenc pili, apšaudīšanās turpinās 10 dienas. Ielenktie zviedri noslēdz ar krieviem līgumu un atdod pili krieviem. Tie saņēma gūstā arī pilī paslēpušos mācītāju Ernestu Gliku un tā audžumeitu Martu (vēlāko Krievijas ķeizarieni Katrīnu I). Pēc pils atdošanas zviedri uzspridzina pilī pulvera noliktavas un tā tiek pa daļai sagrauta. Ar šo karu tad arī Alūksnes pils zaudēja savu stratēģisko nozīmi.

Kādreizējais Livonijas ordeņa zemju tālāk uz austrumiem izvirzītais cietoksnis saglabājies pilsdrupu veidā un ir ievērojams sava laika liecinieks - nozīmīgs kultūras piemineklis.

Alūksnes ezera Pilssala ir pilsētas iedzīvotāju iecienīta atpūtas vieta. Izveidota estrāde un svētku laukums. Izdarot izrakumus, atrasti ieroči, dažādi sadzīvē lietoti priekšmeti, kas nodoti Alūksnes mākslas un novadpētniecības muzejam. Tāpat ir restaurēta arī akmens siena, kas datēta ar 14.gs.

Latviešu kultūra

Izmantoti Pieminekļu dokumentācijas centra materiāli.
© Everitas Milčonokas teksts
© Unas Šneideres foto