II pilsētas teātris tika uzcelts 1899.-1902.g. pēc A.Reinberga plāna; mūra darbus izpildīja K.Ķergalvis, namdara - K.Šteiherts.

Līdz I pasaules karam teātris bija nodots krievu trupai, tikai 1917.g. rudenī Rīgas latviešu biedrības teātra komisijai izdevās dabūt telpas latviešu teātra izrādēm.

Teātra atklāšana notika ar A.Ostrovska lugas "Sniegbaltīte" izrādi.

Līdz 1883.g. Rīgā pastāvīgas krievu trupas nebija. Tikai retumis notika pašdarbības izrādes, reizēm atbrauca nelielas provinces teātru trupas. Tikai 19.gs. 80.g. tika pabeigta Krievu arodapvienību nama un "Uļejas" biedrības nama būve, tajos bija arī zāles ar skatuvēm.

Kad bija uzcelts II Rīgas pilsētas teātris, krievu sabiedrība lūdza ģenerāļgubernatora Suvorovceva atbalstu, un viņš atbalstīja domu, ka jaunuzceltais nams jānodod Krievu teātrim. Kopš 1902.g. krievu garantu sabiedrība dotē šo teātri, tāpat kā vācu Muses biedrība dotē I Rīgas teātri un Latviešu biedrība - latviešu teātri.

1919.g., izveidojoties Padomju valdībai, teātri tika nacionalizēti un nosaukti par Strādnieku teātriem. Bet Strādnieku teātra darbības vēsture ir ļoti īsa. 1919.g. 30.sept. "Valdības Vēstnesī" lasāms Latvijas ministru prezidenta K.Ulmaņa 23.sept. izdots lēmums par Latvijas Nacionālās operas un Nacionālā teātra izveidošanu.

Ar Nacionālā teātra darbību saistīta Raiņa, Alfrēda Amtmaņa - Briedīša, Žaņa Katlapa, Antas Klints u.c. vārdi.

II pasaules kara laikā vācieši likvidēja teātra nosaukumu "Nacionālais teātris" un to pārdēvēja par Rīgas Dramatisko teātri, pēc kara saukts arī par Drāmas teātri, kam 1949.g. tika piešķirts Akadēmiskā teātra nosaukums, 1971.g. - A.Upīša vārds. Tagad atgūts Nacionālā teātra nosaukums.

Teātra fasādē redzams Rīgas pilsētas tālaika ģērbonis ar Krievijas cara atribūtiku. Tas apliecina nama piederību Rīgas pilsētas Domei, un tieši tāda bijusi arhitekta Reinberga iecere. Fasāžu skulptūras veidojis A.Folcs, te rodam gan zelta liru un faunu galvas, gan ugunskrustu zīmes, gan dekoratīvas vāzes uz balkonu malām, gan dekoratīvi barokālas vītnes. Interjers iekārtots ar eklektismam raksturīgu piesātinātību.

Latviešu kultūra

Izmantoti Pieminekļu dokumentācijas centra materiāli.
© Everitas Milčonokas teksts
© Unas Šneideres foto