Doma interjers

Tā Domā ierīkoja vitrāžas, izgatavotas dažādās vietās. No Eiropā slavenā meistara, kurš specializējās tieši vēsturiskās vitrāžās, Hansa Meijera vitrāžu darbnīcas Minhenē 1884.g. tika iegādāti darbi, kas atspoguļo vēstures notikumus no krustnešu iebrukuma līdz pat Gustava Ādolfa II ierašanās Rīgā.

Ernesta Todes darbnīcas Rīgā pagatavotas filigrānas vitrāžas, kurās attēlotas ainas no sv.Jura un sv.Mārtiņa dzīves.

No Drēzdenes Bruno Urbana darbnīcas vitrāžām ir saglabājušās divas, darinātas1885.g., kurās attēloti apustuļi sv.Pēteris un sv.Pāvils un pravieši Mozus un Eliass.

Altārī ir Alfrēda Kālerta un Franča Vēbera vitrāžu darbnīcā Rīgā 1895.g. veidotās baznīcas altārdaļas vitrāžas, kas attēlo Jēzu Kristu un Bībeles ainas. Augšā ir skaista rozete, ko 1962.g. restaurēja Ansis Lilientāls.

Vecākie pieminekļi Domā ir senās kapu plāksnes, dažas no kurām datējamas ar 14. un 15.gs., kā arī kapa pieminekļi. Rīgas Domā jau no pašiem pirmsākumiem apbedīja Livonijas augstākās garīdzniecības un aristokrātijas pārstāvjus. 1772.g. ar Katrīnas II rīkojumu apbedījumi baznīcā tika pārtraukti, vēlāk akmens kapa plāksnes no grīdas tika izņemtas un iemūrētas baznīcas sienās vai kapellu grīdās.

Liela vērtība ir akmens un koka griezumiem. Īpašs memoriālo pieminekļu veids ir epitāfijas - piemiņas zīmes mirušajiem, ko par attiecīgu samaksu varēja pielikt baznīcā pie sienām vai pīlāriem. Senākās epitāfijas, kas saglabājušās Rīgas Domā no 17.gs., ir akmenī kaltas. Šīm epitāfijām ir ļoti bagātīgs dekors, kurā centrālo vietu ieņem Bībeles sižeti. Epitāfiju ziedu laiki ir 17.gs.b. un 18.gs.s., kad tās sāka gatavot no koka, tās bija laicīga satura un rakstura. Galvenais koka epitāfiju akcents likts uz dzimtas ģērboņiem.

Doma altāris darināts pēc baltvācu mākslas vēsturnieka un arhitekta V.Neimaņa meta, tas uzstādīts 1896.g. Sānu daļās izvietotas četras pāc A.Folca metiem darinātas evanģēlistu figūras. Altāris restaurēts 1989.g.

Doma kancele ir izcils kokgriezuma paraugs, to 1641.g. baznīcai dāvinājis Rīgas rātskungs L.Hintelmanis. Kanceles nozīmīgāko daļu veidojis Kurzemes hercoga galma meistars T.Heince. To rotā kokā grieztas Kristus, apustuļu un evanģēlistu figūras, kā arī kristīgo tikumu alegorijas. Kanceles augšā redzama kokgriezēja P.Imhofa 1817.g. darinātā skulptūra - enģelis ar tauri.

Vislielāko ievērību ir izpelnījušās Doma ērģeles. Pirmās zināmās Rīgas Doma ērģeles gājušas bojā 1547.g. lielajā pilsētas ugunsgrēkā. 16.gs. Doma baznīcā iebūvēja jaunas ērģeles, kas skanēja 280 gadus. No tām ir saglabājies Jakoba Raba darinātais ērģeļu prospekts manierisma stilā, kuru vēlāk ar baroka un rokoko motīviem bagātinājuši citi meistari.

Doma ērģeles ir otrās lielās Latvijā, kas sastāv no 6768 dažāda lieluma koka un īpaša kausējuma stabulēm. Garāka no tām ir 10 m, vismazākā metāla stabule - 8 mm, diametrs no 4 mm līdz 0.5 m. Stabules sadalītas 124 reģistros, kurus mainot un kombinējot iegūst dažādo ērģeļu skanējumu.

Šodien skanošajās Rīgas Doma ērģeles ir vairāk nekā gadsimtu vecas. Tās būvējusi vācu firma "Walcker&Co" Ludvigsburgā. Vēsturiskajām Valkera ērģelēm ir divi spēles galdi, kas dod retu iespēju izpildīt arī divām ērģelēm sacerētus skaņdarbus. Pateicoties Vācijas firmas "Herman Eule" XX gs.60.g. veiktajam kapitālajam remontam un 80.g.s. holandiešu firmas "Flentrop-Orgelbow B.v.- Zaandam" darbam, kas tieši specializējusies vēsturisko ērģeļu atjaunošanā, Doma ērģeles saglabājušas savu īpatno skanējumu arī mūsdienās.

Vēl Doma baznīcā var redzēt Doma gaili, kā arī Melngalvju biedrības solus, kas 17.gs. izgreznoti ar kokgriezumiem.

Latviešu kultūra

© Everitas Milčonokas teksts
© Unas Šneideres foto