Jēkaba baznīca

Celta 1225.g. Ķieģeļu celtne, kas raksturīga pārejas posmam no romānikas uz gotiku. Ir uzskats, ka Doma baznīcas un Jēkaba baznīcas darbus vadījuši vieni un tie paši meistari. Kā Domam, tā arī Jēkaba baznīcai ir masīvi ar nišām un arkatūrām ķieģeļu apdarē rotāti torņi. Jēkaba baznīcas tornis, būdams vara, zem klajajām debesīm ir paguvis apsūbēt. Baznīcas tornis ir 86 m augsts. Te sastopam Vecrīgā vecāko pulksteni, kas uzstādīts 1480.g. un piedzīvojis vairākus kapitālremontus, līdz 1912.g. ticis nomainīts ar "Eules" firmas darinātu mehānismu.

Pēc Reformācijas Jēkaba baznīcā pirmo reizi notiek dievkalpojums latviešu valodā.

Poļu laikos pēc Stefana Batorija rīkojuma baznīca tika atdota katoļiem, jezuīti izvērta aktīvu pretreformācijas darbību. Paklausot karaļa pavēlei, Rīgas rāte 1584.g. beigās ieviesa pāvesta Gregorija XIII apstiprināto kalendāru un lika svinēt Ziemassvētkus pēc jaunā stila. Ģildes šo pasākumu uztvēra kā uzbrukumu namnieku politiskajām tiesībām un iejaukšanos ticības lietās. Un, kad 1584.g. Ziemassvētkos jezuīti noturēja dievkalpojumu Jēkaba baznīcā pēc jaunā stila, baznīcā iejaucās pilsētnieku pūlis, kas to izdemolēja un padzina baznīcēnus.

Gregoriāņu kalendāra ieviešana un Ziemassvētku piespiedu svinēšana pēc jaunā stila kļuva par tiešu iemeslu t.s. Kalendāru nemieriem, kas patiesībā bija iedzīvotāju cīņa pret pilsētas patriciātu un rātes kungiem. 1585.-1589.g. nemieri bija arī cīņa pret Polijas varu un tās katolizācijas politiku. Pēc izrēķināšanās ar opozīciju 1589.g. 26.aug. tika noslēgts t.s. Severina līgums, ar kuru visumā tika atjaunota rātes darbība, tika atļauts pilsētā atgriezties jezuītiem, kuriem atdeva atpakaļ nemieru laikā atņemto Jēkaba baznīcu.

Jēkaba baznīca 19. gs.otrajā pusē ir redzama pēc J. Zīgmunda zīmējuma A. Vegera gravētajā un iespiestajā Tērauda grebumā. Šobrīd Jēkaba baznīca ir Rīgas katoļu centrs, te dievkalpojumus vada Romas katoļu baznīcas monsinjors J.Pujāts.

Latviešu kultūra

© Everitas Milčonokas teksts
© Unas Šneideres foto