Mencendorfa nama interjers

Mencendorfa nama trijos stāvos iekārtotas vairākas telpas, kas ļauj mums izsekot, kāda varēja būt rīdzinieka māja pirms diviem gadsimtiem. Visi logi un durvis ir izgatavoti pēc 18.gs. analoģijām.

1.stāva dzīvojamā istabā redzam 17.gs. beigu barokālos griestu gleznojumus, nelielais sienu gleznojuma fragments atbilst 18.gs. sākumam. Viens no muzeja vecākajiem eksponātiem ir 16.gs. darinātais ozolskapis.

Varam aplūkot manteļskursteni, kurā iekārtota virtuve ar 18. un 19.gs. oriģināliem priekšmetiem. Grīdu klāj dolomīta plāksnes, kas atrastas nama pagrabā arhitektoniskās izpētes laikā.

Viena no mājas nozīmīgākajām telpām - halle, kurā ieejot nama viesiem radās priekšstats par mājas saimnieku un viņa turību. Parasti te centās izlikt dārgas mēbeles, dzimtas portretus, lādes utt. Šo māju grezno Dancigas tipa skapis (17.gs., ozolkoks, riekstkoks), metāla naudas lāde un divi 17.gs. nezināmu autoru gleznoti Mazās ģildes eltermaņu portreti. Bet grīdu sedz keramikas flīzes, kas izgatavotas 19.gs. un savulaik segušas Doma baznīcas Krustejas grīdas.

Telpā, kas kalpojusi veikala vajadzībām, tagad ienests lielais ozolkoka baroka galds, kas savulaik piederējis Rīgas rātes Kases kolēģijai; uz tā ir skaitīta Rīgas nauda, tādēļ galdam apkārt ir maliņa, lai dālderi neripotu zemē.

Nama otrā stāva plānojums un interjers atbilst 18.gs. vidēji turīga rīdzinieka dzīvojamās mājas standartam. Šajā laikā parasts bija otrā stāvā iekārtot svētku telpas, bet kādu atsevišķu istabu arī izīrēt.

Viesu salonā ir restaurēts 18.gs.s. sienas gleznojuma fragments, telpas interjerā eksponēta riekstkoka vitrīna (18.gs.), darināta Vācijā, kurā izvietota lietišķās mākslas priekšmetu kolekcija. Arī riekstkoka kumode darināta Vācijā 18.gs.

Deju zālē priedes koka grīdas restaurētas, izmantojot 18.gs. kokmateriālu. Bet restaurētais sienu gleznojums ir no 18.gs.v., tā sižeti veidoti pēc franču gleznotāja Antuāna Vato darbu motīviem. Zālē eksponēti 18.gs. priekšmeti - Vācijā izgatavotās āmuriņu klavieres, Francijas meistara darinātā kumode un Anglijā izgatavotais stāvpulkstenis.

Telpā, kas, iespējams, kalpojusi kā mājas kapela, uzmanība jāpievērš griestu gleznojumam. Tajā attēlots Vasarsvētku sižets ar Ticības, Cerības un Mīlestības alegorijām. Vēl ir redzami 18.gs.s. sienu gleznojumi ar ziedu un augļu motīviem. Interjerā izmantoti 18.gs. priekšmeti - bufete, rakstāmpults ar marmora gleznojuma sānu daļām, spogulis.

Dzejnieka kabinetā ir restaurēts 18.gs.b. klasicisma sienu gleznojums (Itālijas ainavas) un atsevišķiem 17. un 18.gs. gleznojumu fragmentiem logailā. Interjerā izvietots šī laika sarkankoka mēbeļu komplekts - sofa un krēsli, riekstkoka sekreters un ozolkoka stūra skapis, kurā izvietotas pīpes un tabakas kārbas (Štobvasera manufaktūra Vācijā, Lukutina manufaktūra Krievijā, 19.gs. 1.puse) un neliela grāmatu kolekcija. Kabineta sienas rotā divas gleznas - nezināma vācbaltu mākslinieka "Sicīlijas ainava" (18.gs.) un Fr.fon Dreilinga "Ainava ar pilsdrupām" (1653.g.).

Latviešu kultūra

Izmantoti muzeja materiāli.
© Everitas Milčonokas teksts
© Unas Šneideres foto