Pētera
I nams Vecrīgā
Krievu cars Pēteris I Rīgu apmeklējis vairākkārt,
pirmo reizi tas bija 1691.g., kad viņu, pētām zviedru
izveidoto pilsētas nocietinājumu sistēmu, gandrīz
noķer un nošauj. Zināmā mērā viņam
ir "zobs" uz šo pilsētu. Pētera I vadībā
Ziemeļu karā par labu Krievijai tika atrisināts gadsimtiem
aktuālais jautājums par virsroku Baltijas jūrā;
1710.g. Rīga un Vidzeme tika iekļauta Krievijas sastāvā.
1711.g. nov. Pēteris I kopā ar Katrīnu ierodas Rīga,
kur viņam tiek uzdāvināts nams Palasta ielā.
Ielas nosaukums radies 18.gs., jo ēku, kas celta 17.gs.b. un
ko pilsētas rāte ierādīja Pēterim I, sauca
par palastu. No ielas nosaukuma vācu valodā (Palaisstrasse),
pārveidojoties izrunai, radās senākais latviešu valodas
nosaukums - Palejas iela, kas XX gs. 20.g. tika pārdēvēts
par Palasta ielu.
Pēteris I bija iecerējis izveidot Gaisa dārzu, tika
pat izrakstītas 30 kastaņas no Dancenbergas, bez tam
cars aizsāka arī pilsētas dārzu ierīkošanu,
iestādot liepu Ķeizardārzā. No Gaisa dārza
gan nekas nav saglabājies, bet Pētera I namā Palasta
ielā viesojās Anna Ivanovna, Katrīna II.
1785.g. šeit ierīkoja Tiesas namu, no 1805.g. - vācu
komerskolu, bet 19.gs.b. tā kļuva par par privātmāju,
pēc II pasaules kara te tika ierīkots Kara tribunāls.
Ar Pētera I vārdu Vecrīgā saistīta vēl
viena ēka - ratnīca Palasta ielā,
kas celta 17.gs.
© Everitas Milčonokas teksts
© Unas Šneideres foto
|
