Usmas baznīca Brīvdabas muzejā



Brīvdabas muzejā

Luterāņu baznīca, celta 1704.g. bijušā Kuldīgas apriņķa Usmas ezera austrumu krastā. Iekšējā iekārta pabeigta gadu vēlāk - 1705.g. 1935.g. baznīca pārvesta un uzstādīta muzeja teritorijā.

Baznīca vairākas reizes remontēta un pārbūvēta. Sākumā tā bijusi bez apšuvuma, daudz mazāka, jo te atradusies tikai draudzes telpa un mācītāja ģērbkambaris. Ap 1808.g. baznīca paplašināta, pārbūves un remonta darbi veikti vēl 1860.g. un 1904.g., kad arī celts tagadējais mācītāja ģērbkambaris.

Ērģeles pārvestas no Rundāles pagasta pamatskolas. Tās būvējis Jēkabpils ērģeļu meistars Krēsliņš 1860.g.

Pie ieejas baznīcā novietota senas soda ierīces - kauna stabs un soda sieksta, kas rekonstruēti pēc seniem zīmējumiem un aprakstiem. Tās bija paredzētas nepaklausīgo zemnieku sodīšanai baznīcas priekšā. Sodīja par dažādiem pārkāpumiem - neiešanu klaušās, necienīgu izturēšanos pret baronu utt. Šeit pirms dievkalpojuma atveda sodāmos zemniekus, ieslēdza soda siekstā vai pieslēdza pie kauna staba un tādā stāvoklī tos noturēja visu dievkalpojuma laiku. Šādi kauna stabi un soda siekstas bija plaši izplatītas Latvijā un skaitījās pastāvīgs baznīcas inventārs līdz 19.gs. otrai pusei.

Celtnes konstrukcijā, kā arī logu un durvju ailu veidojumos daudz Kurzemes novada celtniecībā iemīļotu sīkdaļu un koka apstrādāšanas paņēmienu, kas liecina, ka Usmas baznīcu cēluši latviešu namdari. Tomēr baznīcas plānojumā, kā arī iekštelpu apdarē un iekārtas veidojumā vērojama spēcīga baroka stila ietekme.

Salīdzinājumā ar baznīcas vienkāršām ārējām kontūrām, tās iekštelpa un iekārta veidota nesalīdzināmi bagātāka un krāšņāka. Iekštelpas ozola koka dēļu griestu velves, logailu ierāmējumi un altārdaļa izgreznota gleznojumiem. Griesti ieturēti zili pelēkos krāsu toņos. Attēlota debess ar mākoņiem un enģeļu figūras ar mūzikas instrumentiem rokās. Kompozīcija un attēlojums primitīvs, bet ļoti dzīvs un iespaidīgs. Draudzes telpā gar abām sienām iebūvētu solu rindas ar durtiņām galos. Labajā pusē no ieejas sēdēja vīrieši, kriesajā - sievietes. Iekārtas priekšmeti bagātīgi izrotāti ar kokgriezumiem.Altārus darināts pēc ārzemju parauga Usmā un ir vietējo meistaru darinājums.


Baznīca ir izcils 18.gs. Kurzemes novada celtniecības un mākslas piemineklis. Usmas baznīcas griestu gleznojumi ir vieni no nedaudzajiem, kas saglabājušies no kādreiz tik bagātās un dekoratīvās baznīcu glezniecības Kurzemē.



ailab

Latviešu kultūra

Izmantoti Pieminekļu dokumentācijas centra materiāli.
© Everitas Milčonokas teksts
© Unas Šneideres foto