Baznīca, kuras ēka ir taisnveida garenbūve ar stāvu divslīpju jumtu, celta klasicisma stilā, taču tās fasādē un torņa augšējā stāvā ir redzami daži baroka stila elementi, kam radniecība ar Maskavas Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcu.

Pirmā baznīcas ēka celta 1688.g., tā tika nopostīta 1702.g. Šeit par mācītāju 1680.g. pēc latviešu valodas studijām Hamburgā strādājis E.Gliks, kas tulkojis Bībeli. Dibinājis tāpat pirmo skolu un sagatavojis skolotājus pārējiem novadiem.

Tagadējā baznīca celta 1781.-1788.g., līdzekļus baznīcas celtniecībai devis barons Fitinghofs, baznīca būvēta pēc K.Haberlanda projekta. 1788.g. 23.februārī baznīca bija pabeigta un baznīca iesvētīta. Baznīcas priekšnieks B.T.Fitinghofs dāvāja gleznas, 1849.g. draudzes patrons barons A.Fitinghofs dāvināja baznīcas altārim divus lielus svečturus, kuri simbolizēja Veco un Jauno Derību. Baronese Katarina Fitinghofa baznīcai veltīja sudraba vīna kannu.

1882.g. draudzes konvents nospriedis būvēt jaunas ērģeles un ap ērģelēm balkonu. Ērģeles būvējusi A.Martina firma Rīgā, un 1885.g.13.okt. jaunās ērģeles tika iesvētītas.

1888.g. svinēta baznīcas 100 gadu jubileja, tad arī baznīcas patrons barons Fitinghofs dāvinājis baznīcai vienu lielo kroņlukturi, bet otru dāvinājuši vairāki draudzes locekļi kopīgi.

No 1889.g. baznīca lepojas ar skaisto akmens sētu, pienākot 1923.g., baznīcā iemirdzējās elektriskais apgaismojums. 1935.g. baznīcā uzstādīta piemiņas plāksne I pasaules karā un atbrīvošanās cīņās kritušajiem draudzes locekļiem.

1991.g. bijušajā benzīna uzpildes stacijā blakus baznīcai ierīkoja pagaidām republikā vienīgo Bībeles muzeju, nosaucot to E.Glika vārdā. Baznīcā atrodas viena no vērtīgākajām grāmatām - Bībeles tulkojums.

1990.g. draudzei atdeva agrāk piederējušās mācītājmuižas daļu, kurā atrodas draudzes pastorāts un svētdienas skolas telpas.

1993.g. baznīcas galvenās ieejas velvēs uzstādītas mākslinieka A.Zelča veidotās Aristoteļa un Platona skulptūras, kas ir kopijas agrāk nopostītajām.

Latviešu kultūra

Izmantoti Pieminekļu dokumentācijas centra materiāli.
© Everitas Milčonokas teksts
© Unas Šneideres foto