Academia Petrina JelgavāĒka celta 1773.-1775.g. pēc arhitekta Severina Jensena projekta pārejas stilā no baroka uz klasicismu. Ģimnāzijas ēka cieta 1919.g., kad sadega nams, bibliotēkas arhīvs, kolekcijas utt. 1922.g. tiek nodibināta Jelgavas klasiskā ģimnāzija, un tai tiek atdota bijušās akadēmiskās ģimnāzijas ēka. 1944.g. Pētera ģimnāzija nodeg. 1949.-51.g. tika veikti ēkas atjaunošanas darbi, restaurējot to pirmatnējā ārējā veidojumā ar kupolveida torņa noslēgumu. Ēkas iekšējais plānojums pielāgots Ģederta Eliasa Jelgavas vētures un mākslas muzeja vajadzībām. Nedaudz par pašu ģimnāziju. Hercogs Pēteris Bīrons 1772.g. nolemj dibināt akadēmisku ģimnāziju, tiek uzaicināts Berlīnes akadēmiķis J.G.Zulcers, lai izstrādātu ģimnāzijas projektu. Pēc Zulcera projekta liela uzmanība ir jāpiegriež vēsturei, filozofijai, matemātikai un fizikai. 1773.g. hercogs atdeva agrāko Annas laikā celto palastu akadēmijas vajadzībām. Palasts celts 1718.1-122.g., te pēc atgriešanās no trimdas dzīvoja Ernests Bīrons, līdz 1772.g. pārgāja uz Rastrelli celto jauno Jelgavas pili. Ēku pārbūvēt uzdeva hercoga galma arhitektam S.Jensenam. 1775.g. 29.jūn. tika atklāta Mītavas akadēmiskā ģimnāzija, kuru apstiprināja poļu karalis Staņislavs Poņatovskis. Vēlāk ģimnāzija ieguva Academia Petrina vārdu par godu hercogam Pēterim Bīronam, kurš kļuva par pirmās augstākās mācību iestādes un zinātniskā centra Latvijā rektoru. Tomēr Academia Petrina neieguva universitātes statusu, lai gan tam bija daudz priekšnoteikumu. Mācību programma un laiks bija saīsināti, tādēļ pēc mācību beigšanas akadēmiskais grāds netika piešķirts. Ar laiku Academia Petrina kļūst par parastu ģimnāziju, kuras audzēkņu vidū - K.Barons, Ģ.Eliass, Ā.Alunāns. Ģimnāzija beidza pastāvēt I pasaules kara laikā, kad to evakuēja uz Taganrogu, kur to vēlāk reorganizēja par darba skolu. Šobrīd Academia Petrina ēkā iekārtots muzejs.
 Latviešu kultūra
© Everitas Milčonokas teksts |