Rīgas pils
Daugavmalā atrodas Rīgas pils, kas ilgus laikus bijusi laicīgās
varas centrs. Stratēģiski ļoti nozīmīgā
vietā 1330.g. Zobenbrāļu ordeņa mestrs Eberhards
lika pamatus jaunajai pilij.
Izvēlētajā vietā pirms tam atradās pilsētas
patversme nabagiem un nespējniekiem, bijušais sv.Gara konvents.
Vēlāk to pārcēla uz Ekes konventu pretī
sv.Jāņa baznīcai. Sv.Gara vārdā tiek nosaukts
jaunās pils ZR tornis. Konventa tipa celtne ar kvadrātveida
iekšējo pagalmu un torņiem stūros pamazām
pārvērtās stiprā cietoksnī, ap pili izraka
platu nocietinājumu grāvi. Turpmākajos gadsimtos ap pili
par laicīgās varas nostiprināšanu ne tikai Rīgā
risinājās sīvas cīņas.
Cīniņos ar pilsētniekiem 1484.g. ordenis palika
bez pils, jo tā tika pilnībā nopostīta, betjau
1515.g. tās vietā tika uzcelta jauna. Pilij bija 3 stāvi:
vienā apmetās garnizons, to izmantoja arī saimniecības
vajadzībām, otrajā stāvā bija izkārtota
plaša sapulču zāle, ēdamistaba un sv.Andreja kapela.
Trešo stāvu izmantoja aizsardzības vajadzībām.
Pēc Livonijas ordeņa sabrukšanas, sākot ar 16.gs.
2.pusi, pils kļuva par poļu, tad zviedru rezidenci, kā
arī viņu garnizonu apmetni. Zviedri 1682.g. piebūvēja
garu arsenāla celtni, kas 1783.g. tika nojaukts, tā vietā
uzceļot jaunu trīsstāvu korpusu, kam vēlāk
tika piebūvēts arī ceturtais stāvs. Šajā
korpusā atradās guberņas pārvalde. 19.gs. pilī
tika izdarītas šādas tādas pārmaiņas,
tika paplašināti logi, iekārtotas ķeizara telpas,
gubernatora gals, ierīkota Baltā zāle. Pils laukums 19.gs.,
redzams H. F. Hausvalda 1829. g. iespiestajā litogrāfijā.
Interesanti, ka te 1801.-1803.g. par ģenerālgubernatora kņaza
Goļicina kancelejas sekretāru strādājis ievērojamais
krievu fabulists I.Krilovs, te ballēs dejojusi Anna Kern, kurai
izcilais krievu dzejnieks A.Puškins veltījis dzejoli: "
Es atceros...".
Pēdējā pils pārbūve notika mūsu
gadsimta 30.g. Pēc arhitekta E.Laubes projekta bēniņu
stāvā tika izveidota t.s. Sarkanā zāle un uzbūvēts
augsts tornis ar baroka elementiem. Vārti, interjers un mēbeles
tika izveidoti pēc A.Cīruļa meta. Tā bija prezidenta
pils, kur pēdējās dienas pavadīja arī Latvijas
prezidents Kārlis Ulmanis.
 Pēc
padomju okupācijas pils ziemeļdaļā iekārtoja
Pionieru pili (1941.g.), pēc II pasaules kara te tika ierīkoti
muzeji - Latvijas Vēstures muzejs, J.Raiņa
Literatūras un mākslas vēstures muzejs, kā arī
Aizrobežu mākslas muzejs. Bijušo pils dārzu, kas
izveidots 19.gs.s., izmantoja kā skulptūru dārzu.
Kopš 1993.g. nogales, kad aizsākās pils restaurācija,
remontā un interjera izveidošanā 2 gadu laikā tika
ieguldīti aptuveni 3.3 milj. latu. Pilī ir iekārtoti
Valsts prezidenta apartamenti un reprezentācijas telpas. Atšķirībā
no citām telpām Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa kabinets
iekārtots pēc trīsdesmito gadu analoga.
© Everitas Milčonokas teksts
© Unas Šneideres foto
|
