 Bruņinieku nams
Lai gan 1820.g. Jēkaba baznīcā pirmo reizi tika
pasludināts, ka Vidzemē ir atcelta dzimtbūšana,
vācu muižnieki nebūt nedomāja atteikties no savām
privilēģijām. Lai apliecinātu savu varu, viņi
ceļ jauno Bruņinieku namu, tagadējo Saeimas namu. Ēka
celta 1863.-1867.g., autori - pirmais latviešu profesionālais
arhitekts J.F.Baumanis (1834-1901) un R.Pflūgs. Celtne ar monumentājām
Florences renesanses formām un asimetrisko kompozīciju pretendēja
uz dominantes lomu. 1903.g. nama apjomu palielināja līdz Jēkaba
ielai (arh. V.Neimanis), 1920.g. to pēc E.Laubes projekta piemēro
Saeimas vajadzībām, rietumu flangā ierīkotas sēžu
zāles, austrumu daļā - administratīvās telpas.
Sākotnēji tas bija vācu landstāga nams, 1919.g.
te atradās LKP valdība ar P.Stučku priekšgalā,
kopš 1940.g. - Augstākās Padomes ēka. Pēc
neatkarības atgūšanas šajā ēkā darbojas
Saeima.
© Unas Šneideres foto |