Rīgas sieviešu krekls
 Rīgas pilsēta bija tā vieta, kur vispirms sāka izplatīties no Rietumeiropas atvestās tērpu modes. Tāpēc arī Rīgas un tās tuvākās apkārtnes tautastērpi ir ātrāk aizmirsti, sliktāk saglabājušies un mazāk pazīstami. Rīgas novada tērpos bieži vien sastopami daļēji saplūduši ar kaimiņu novadu tērpiem. Tā visa ietekmē, Rīgas novadā, vairāk nekā citur ir sastopamas tautastērpiem neraksturīgākas apģērbu detaļas un pat visi apģērba gabali.
Krekli lielāko tiesu bija bez rotājumiem, tomēr ir sastopami arī Vidzemes krekliem raksturīgie nelielie rotājumi balto darbu un izvilkumu tehnikās.
 Tālāk pieminēto Rīgas novada sieviešu kreklu darināja nobalta lina auduma.Krekla vienīgie rotājumi ir nelieli šauri izvilkumi krekla apkakles gabalā un dūrgalos (skat. attēlus). Krekls ir darināts no balta lina auduma, piegrriezts un sašūts tas ir pēc attēlā redzamās shēmas.Izvilkuma josla apkakles daļā ir 0.5cm plata. Abās joslas pusēs diegus apšuj ar caurās vīles dūrieniem,  pēc tam diegu kūlīšus apšuj kā parādīts zīmējumā. Apkakles galā uz 0,5cm platās joslas šuj mazus, baltus mezgliņus. Apkakles ārējā malā šuj mazas cilpiņas un ap katru cilpu savukārt četrus mezgliņus  (skat. zīmējumu).
Unas Šneideres izšuvumi un zīmējumi
© Unas Šneideres foto
|
