Visspilgtāk šī novada iezīmes izpaužas Bārtas, Nīcas un Rucavas tērpos, kuru bagātība un krāšņums jūtami ietekmējuši arī pārejo novada tērpu variantu veidošanos. Daudz kopēja ir tērpu piegriezumos un apdarē ar brokāta, samta vai zīda lentēm.Te valkāja līdzīgas galvassegas - meitas ar pērlītēm un brokāta lentām rotātus vainagus, bet sievas - ap galvu sēja lakatus, to galus sakrustojot pakausī un uz pieres sasienot mezglā. Rotājās ar saktu čupām un kniepeņiem. Saktas mēdza spraust ļoti bagātīgi, gan rindās, gan vienu virs otras. Saktu čupā nekad nedrīkstēja aizsegt iepriekšējās saktas burbuļus. Rotas bija ģimenes relikvijas, kuras glabāja no paaudzes uz paaudzi. Turīgākajām zemniecēm raksturīga rotaslietu pārbagātība. Zeķes parasti adītas mežģīņrakstā no baltas vilnas dzijas vai kokvilnas diegiem.

Vīriešu tautastērps jau pagājušā gadsimta otrajā pusē vairs nav bijis tik plaši izplatīts kā sieviešu tautastērps. Tautastērpa kreklus vīriem darināja vienkāršus - bez raksta vai ar pavisam niecīgiem rakstiem. Apkakles ne visai augstas, neatlokāmas, to aizdares dažādas - neliela saktiņa vai zīda lakatiņš. Bikses darināja no baltas vadmalas vai arī no tādas pat krāsas drēbes kā svārkus. Goda tērpam piederēja baltas vai gaiši pelēkas īsās vilnas zeķes, kuras vilka pāri bikšu galiem. Galvā vīri liek melnu rateni.

Latviešu kultūra

Izmantoti materiāli no "Latvju rakstiem" un "Novadu tērpiem"