Austrumkurzemes tautastērpus valkāja Saldus, Blīdenes, Kursīšu, Lutriņu, Skrundas, Sātiņu, Kabiles un Irlavas apvidos. Raksturīgi svītroti, dažkārt arī rūtoti, brunči košās krāsās. Ņieburs vai jaka ir ar tikai šim novadam raksturīgu, īpatnēju apakšmalas krokojumu. Kreklu izšuvumiem nav raksturīgs tas krāšņums un daudzveidība kā Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados. Baltās izšūtās villaines ir saglabājušās tikai Kabiles apkārtnē. Pie goda tērpiem sedza spilgtās krāsās austus rūtotus lielos lakatus vai arī baltas nerotātas villaines. Kreklu saspraušanai lietoja sudraba vai baltmetāla kniepķenus - kņopes, kniepķes un mazas apaļas saktiņas. Villaines ar saktām nesasprauda. Jostas pie goda tērpa nenēsāja. Meitas vainagus rotāja ar stikla pērlītēm un smeldzēm, kā arī ar stikla zīļu rindu. Baltā kokvilnas sievas cepure galvas virspusē piekrokota un rotāta ar kupli piekrokotu mežģīni. Ap aubi sēja arī lentveidā salocītu zīda lakatu.

Latviešu kultūra

Izmantoti materiāli no "Latvju rakstiem"