Šeit saglabājušās ļoti senas tautastērpu valkāšanas tradīcijas un arī atsevišķas senas tautastērpu detaļas. Neraugoties uz dažādu detaļu krāsu atšķirībām un tautastērpu valkāšanas veidu atšķirībām, šeit ir skaidri saskatāma līdzība ar Alsungas un Ventspils tautastērpiem. Kuldīga ir uzskatāma par visu Rietumkurzemes novadu centru.

Kuldīgas apkaimē 19.gs sievietes valkāja vienkrāsainus, svītrainus vai rūtainus brunčus. Obligāta tautastērpa sastāvdaļa bija arī jaka vai ņieburs. Krekli parasti ar stāvajām apkaklēm un grezni izšūti. Villaines pie goda tērpa sedza divas - apakšā tumši zilo mēleni ar metāla rotājumiem un tai pāri balto, grezno izšūto, celu apaudiem un bārkstīm rotāto villaini. Ziemeļkurzemes tipa saktas tika izmantotas villaiņu saspraušanai. Ikdienā nēsāja arī baltas nerotātas villaines košus rūtotus lielos lakatus. Pie rūtotajām villainēm saktas parasti netika spraustas. Krekla saspraušanai lietoja vairākas mazas saktiņas. Tomēr, ja nesedza villaini, tad lielo saktu mēdza spraust arī kreklā. Meitas nēsāja spangu vainagus. Sievas sēja galvasautus un virs tā vienu vai divus lakatus. Galvasauts tika rotāts ar tamborētu mežģīni. Zeķes parasti baltas vilnas dzijas vai kokvilnas diegu, krāšņos mežģīņrakstos izadītas. Kā vīrieši, tā sievietes nēsāja sleņģenes - īpatnējas metāla jostas.

Vīrieša godatērps bija balts. Šauras garās bikses virs kurām vilka zeķes ar rakstainiem vaļņiem un garie vai pusgarie svārki. Virs garajiem svārkiem apjoza ādas jostu ar metāla sprādzi vai aplika sleņģeni. Pusgaros svārkus ar jostu nesajoza. Galvā bija melnas filca platmales - ratenes, vasarā arī salmu cepures.

Latviešu kultūra

Izmantoti materiāli no "Latvju rakstiem"