Ventspils tautastērpi



Jaunavas galvu rotā spangu vainagiem - pēc vajadzības pārsienot tos arī ar zīda lakatu. Sievas nēsā vairākus zīda lakatus, tos sienot citu virs cita. Krekli šeit ir līdzīgi Kuldīgas un Alsungas novadu krekliem. Tomēr šeit zilo dzīparu vai pērļoto rakstu vietā, apkakles, aproces un uzplečus izšuj balto izvilkuma darbu tehnikā. Pie krekla sprauž vienu saktu. Izplatītākās sagšas ir divkārtnes. Tās gatavotas no balta vai nebalināta vilnas auduma un rotātas ar ieaustām rīdžu rindām, kuru starpās ir iešūti līkloču raksti. Sagšas galus rotā krietni plats, brūni melns vai brūni zaļš rakstains apauds ar kuplu pušķi pie apakšējā stūra. Sagšas sasprauž ar vienu lielu saktu, reizēm virsū sprauda arī otru - mazāku ar krāsainiem stikla akmentiņiem. Brunču audums parasti sīki svītrains - brūngansarkans. Brunči krokoti tikai aizmugurē, tos apjoza ar bronzas slenģeni. Valkāja arī tumši zilas vai tumši zaļas jakas ar garajām piedurknēm. Zeķes ir īsas un baltas un tām ir ne visai plats raksts kāta augšgalā.

Vīrieša goda tērps vienmēr ir bijis balts, tikai cepure, josta un zābaki - melni. Melnajai ratenei apkārt sēja krāsainu lentu. Kreklus šuva ar stāvu neatliecamu apkakli, to aizsprauž ar mazu sudraba saktiņu, vai apsien ar sarkanu zīda lakatu. Pusgaros svārkus godiem darināja baltus, bet vienkāršākām vajadzībām - tumši zilus un pelēkus. Garos svārkus šuva tikai baltus. Svārkus rotāja uzšuves, kabatu apmales vai dūrgalu atloki. Svārkus sajoza ar platu ādas jostu, kurai bija liela misiņa sprādze. Godos apakšā vilka pusgaros svārkus un tos aizpogāja līdz augšai. Tiem pāri ģērba garos svārkus, kurus tad arī apjoza ar jostu. Garo svārku augšējā daļa netika aizpogāta vai aizāķēta, tāpēc vienmēr bija redzamas pusgaro svārku krūtis un kakla sējums. Goda bikses šuva no balta vilnas auduma.


ailab

Latviešu kultūra

Izmantoti materiāli no "Latvju rakstiem" un "Novadu tērpiem".