Nīcas tautastērpi



Nīcas novads aizņem tikai viena pagasta teritoriju, bet tautastērps šeit ir tik raksturīgs, ka tas parasti tiek izdalīts kā atsevišķa novada tautastērps. Tautastērpam ir īpatnējs, no citiem novadiem atšķirīgs raksturs un kopīgas iezīmes vienīgi būtu saskatāmas ar Bārtas un Rucavas tautastērpiem, kuri tāpat ir izplatīti ļoti nelielās teritorijās, bet ir atzīmējami savas savdabības pēc.


Jaunavas galvas rota bija plati, krāšņiem zīļu rakstiem rotāti vainagi. Sievas galvu sedza ar zīda drēbes cepurēm, kuras priekšējo malu greznoja uzšūtas krāsaina zīda lentas un baltas mežģīnes. Kreklus šuva no smalka balināta linu audekla un rotāja ar sīkiem izšūtiem rakstiem. Fotogrāfijās parādītas spodršvumā izšūtas Nīcas sieviešu krekla detaļas. Apkakles mala ir izšūta ar ornamentālu rakstu joslu, pēc tam mala un gali ir apšūti ar divām cilpiņu rindām.
Arī uzpleča rotājums ir izšūts spodršuvumā un malas apšūtas ar baltiem linu diegu mezgliņiem. Kad arī aproces ir izšūtas ar spodršuvuma dūrieniem, gar to ārējo malu apšuj divas rindoto dūrienu rindas un ārējo malu noslēdz ar tādiem pat linu diegu mezgliņiem kā uzplečiem. Pie kakla krekls parasti tika aizsprausts ar nelielu sudraba saktiņu. Nīcas tautastērpam ir raksturīgi koši sarkani brunči, kuriem izmantoja tik daudz auduma, cik ielocījās sīkajās krokās visapkārt jostasvietai. Brunču apakšmalā tika iešūta aukla, lai tā veidotu skaistus līkumus.
Vasarā pāri kreklam vilka baltu izrakstītu ņieburu, tomēr ir pazīstami arī dažādi citi ņieburi un jakas, kuri nav bijuši tik izplatīti kā baltās. Sagšas valkāja pār vienu plecu pārņemtas un galos saspraustas. Sagšas sasprauda ar lielajām sagšu saktām, kuras nekad nedrīkstēja spraust ne ņieburā, ne kreklā. Tradicionāli saktas mēdz spraust "čupās", t.i. vislielākajai saktai uzspraužot virsū arvien mazāku. Saktu čupai virsū vēl sēja krāsainu lentu vai dzīparu pušķīti. Saktu čupa parasti tika novietota uz pleca.


Vīriešu tatastērpam praktiski nav gandrīz nekādu atšķirību Nīcas, Bārtas un Rucavas novados. Raksturīga galvassega ir ir melna vai tumši pelēka ratene ar zemu vai vidēji augstu dibenu. Ratenēm apkārt sien krāsainos sieviešu galvas lakatiņus. Kreklam ir plata izrakstīta un atlokāma apkakle. Biežāk sastopami ir krāsaini izšūti krekli, rotājumi balto darbu tefnikās ir sastopami retāk. Kreklu aizsprauž ar vienu mazu sudraba saktiņu vai aizsien ar zīda lakatiņu. Pāri lakatiņam, pēc sasiešanas, atloka apkakili. Senākie goda svārki ir balti. Tomēr 19.gs visparastākais audums svārkiem ir pelēkā vadmala. Šajā novadā nēsāti tikai garie un īsie svārki. Tomēr garos svārkus valkā samērā reti. Nīcā vīriešu goda tērpam pieder vai nu īsie un garie svārki kopā, vai arī garie svārki vien. Īsajiem svārkiem ir stāva, neatlokāma apkakle, kas kakla priekšdaļu atstāj neaizsegtu - krekla apkakle un krūtis parasti paliek redzamas. Īsos svārkus parasti valkā neapjostus. Toties garajiem svārkiem piederējās melna ādas josta ar misiņa sprādzi un apkalumiem. Goda svārki vienmēr izrotāti ar sīkiem uzšūtiem rakstiem melnā krāsā. Bikses baltas, galdos austas (drellis) vai no pelēkas vadmalas pašūtas. Tās nekad nebija platas. Zeķes - baltas un īsas, bez raksta. Zeķes vilka pāri bikšu galiem.


ailab

Latviešu kultūra

Izmantoti materiāli no "Latvju rakstiem" un "Novadu tērpiem"
Unas Šneideres izšuvumi
© Unas Šneideres foto