Ziemeļkurzemes tautastērpi



Šī apgabala centrs ir Talsu novads. Šeit ir saglabājušās senas un īpatnējas kuršu tērpu iezīmes, piem., jaunavu vainagi un rakstītās sagšas. Tomēr tradicionāli Ziemeļkurzeme ir Lībiešu novads. Ziemeļkurzemei ir raksturīgas baltas neizgreznotas villaines. Bieži mēdza valkāt arī dažādās rūtīs austas krāsainas villaines un seģenes. Gar jūrmalu izplatīti arī t.s. "pussvārči" - sedzamie brunči. Tie bija gatavoti tāpat kā brunči, bet lietoti tika tikai segšanai. Lietainā un vējainā laikā vienu pussvārču pusi klāja pāri galvai. Visparastākā sieviešu galvas rota bija galvas lakatiņi. Godos sietajiem lakatiņiem parasti bija bārkstis. Sieviešu krekli bija ļoti vienkārši un tiem nekad nebija krāsainu rakstu. Parasti kreklu aiztaisīja ar vienu vai divām baltām saitiņām, kuras sasēja divkāršā cilpā. Bagātākie izmantoja arī sudraba vai dzintara saktiņas. Brunči Ziemeļkurzemē bija sakārtoti diezgan platām krokām, to audums parasti bija svītrains. Ņieburu valkāšana sāk izplatīties tikai 19.gs. Pie goda tērpa valkā baltas linu vai vilnas zeķes.

Vīriešu tautastērpam visā Ziemeļkurzemē viengabalains izskats. Ratene - tāda pati melna kā citur Kurzemē, kā arī netradicionālās gaiši pelēkās un brūnās krāsās. To greznoja ar "kranci" vai krāsainu zīda lentu. Kreklu šuva no balināta lina, tam bija plata atlokāma apkakle. Kreklam parasti nebija vairāk rotājumu kā viena vai divas caurās vīles gar apkakles malu. Kreklu sasprauda ar mazu sudraba saktiņu vai apsēja ar krāsainu zīda lakatu. Svārki - melnā, zilā, zilgani pelēkā un gaiši pelēkā krāsā. Kādā krāsā bija svārki, tādā pat šuva bikses. Goda tērps gan parasti bija balts.Visa Ziemeļkurzemes goda tērpa īpatnība ir tā, ka vīrieši velk mugurā tikai vienus svārkus, nevis divus. Īsos svārkus pazina visā Ziemeļkurzemē, tomēr goda svārki dažādās Ziemeļkurzemes vietās varēja būt dažādi - garie vai pusgarie. Garos svārkus vienmēr apjoza ar platu ādas jostu ar misiņa vai bronzas sprādzi. Lietoja arī adītās vai austās jostas. Tikai Ziemeļkurzemē ir raksturīga īso bikšu nēsāšana. Īso bikšu garums sniedzās nedaudz pāri ceļiem, kur tās aizpogāja ar vienu vai divām pogām. Pie tām vilka garas vilnas zeķes baltā krāsā. Pie garajām biksēm valkāja īsas baltas vai gaiši pelēkas zeķes, kas vienmēr bija pārliktas pāri bikšu galiem.


ailab

Latviešu kultūra

Izmantoti materiāli no "Latvju rakstiem" un "Novadu tērpiem"