Radniecīgas Krustpils, Austrumvidzemes un Latgales villainēm ir Augšzemes goda tērpa lielākais krāšņums - baltās izrakstītās villaines, tās parasti sedza tieši uz krekla. Villaines galos rotāja ar izšuvumiem, celu apaudiem un bārkstīm. Ikdienā valkāja rūtainas seģenes, bet vasarās - snātenes. Krekliem parasti stāvas, krāsaini izšūtas apkakles. No Krustpils tautastērpa raksturīgām iezīmēm, arī šeit ir sastopamas jostas ar maiņu rakstiem. Ar Latgali kopīgas iezīmes ir kreklu rotāšana ar sarkaniem rakstiem un linu galvasautu siešana. Kreklam apkakle un aproces var būt aizsietas ar baltām lentītēm, kuras savukārt dažkārt darināja rakstainas, ielokot sarkanu rakstu baltā pamatā un galos pešujot sarkanas bārkstiņas. Visiem šiem novadiem kopīga iezīme ir Vidzemes tipa burbuļsaktu nēsāšana. Kreklos parasti sprauda mazas, gludas riņķa saktiņas. Augšzemes brunčiem ir īpatnēja pagatavošanas tehnoloģija - tos auda no dzijas, kura krāsojot vietām tika nosieta, tādejādi iegūstot ieaustus lāsojumus dekoratīvo svītru kārtojumā. Augšzemes rietumdaļā reizēm parādījās pa ieaustai "Zemgaliskai" raksta josliņai. Retāk sastopami ir arī rūtotie un šķērssvītrotie brunči. Šajā novadā tika nēsātas arī jakas un ņieburi. Priekšautus sien ne tikai darbā, bet arī svētdienās un svētkos. Goda priekšautu sarkanie izšuvumi ir krāšņi un kompozicionāli ļoti smalki veidoti. Priekšauta noslēguma daļu mēdza rotāt ar celu bārkstīm sarkanā un baltā krāsā. Meitas nēsā uz sarkana tūka ar stikla zīlītēm un salmiņiem izšūtus vainagus. Garās zeķes parasti tika adītas no smalkiem kokvilnas diegiem caurumotā mežģīņrakstā.

Latviešu kultūra

Izmantoti materiāli no "Latvju rakstiem"