Vēl 19.gs pirmajā pusē šeit raksturīgi ir baltie sieviešu godatērpi. Kā krāsā, tā rotājumā šie tautastērpi ir radniecīgi 12. - 13. gs latgaļu sieviešu tērpiem. Tikai 19.gs otrajā pusē Ziemeļlatgalē ieviesās tādi paši rūtoti un svītroti brunči, kā Dienvidlatgalē. Arī pārejās Ziemeļlatgales tautastērpa daļās daudz kas ir pārņemts no Dienvidlatgales. Salīdzinoši daudzveidīgāks un krāšņāks ir balto lina kreklu sarkanais izšuvums, kurā saskatāmas radniecīgas iezīmes ar baltkrievu kreklu rotājumu. Tautastērpu pārsedza parasti ar balto goda villaini, kura bija galos un malās bagātīgi izšūta ar zilganzaļganu toņu dzijām. Vasarās sedzās ar snātenēm. Saktas ne vienmēr tika nēsātas, pat krekla aizdarēs tās tika aizstātas ar sasienamajām lentītēm. Meitu galvas rota bija vainagi, kas izšūti uz sarkana tūka, bet sievas sēja galvasautus vai lakatiņus. Raksturīgākās jostas ir skujainās vai svītrainās celaines. Jostas varēja sasiet dažādi - divreiz aptīt ap vidu un sasiet priekšā mezglā vai pēc divkārtīgas apņemšanas ap vidu priekšā krusto un galus aizbāž aiz tās aptinuma. Zeķes - vilnas rakstainās ziemā un nātnas vasarā.

Latviešu kultūra

Izmantoti materiāli no "Latvju rakstiem" un "Novadu tērpiem"