Rotas
 Latviešu tautastērpi pirms vāciešu iebrukuma, 12.gs. beigās un 13.gs sākumā ir raksturīgi ar visbagātākajām un daudzveidīgākajām rotām. Jau mūsu ēras pirmajos gadsimtos plaši sāk izmantot metālus un parādīties arvien vairāk metāla rotaslietas. Sākumā tās pārsvarā ir darinātas no bronzas, vēlāk arī sudraba, dzelzs, kaula, raga, dzintara un stikla.
 Baltu rotas mūsu ēras otrā gadu tūkstoša pirmajos gadsimtos bija ļoti iecienītas plašos Austrumeiropas apgabalos. Sieviešu rotas ir raksturīgas ar tipu daudzveidību, ornamentu krāšņumu un graciozitāti. Vīriešu rotām ir raksturīga masivitāte un pamatīgums. Tādas vīriešu rotas kā karavīra aproce un pūces sakta var pat atspoguļot tās nēsātāja sociālo stāvokli. Rotas bieži ieguva arī amuleta nozīmi. Bieži rotu ornamentālajie rakstiem bija kāda īpaša nozīme. Diemžēl daudziem ornamentāliem rakstiem un kompozīcijām mūsdienās vēl nav atrasti pilnīgi un viennozīmīgi izskaidrojumi.
|