Pieminekļu metu konkurss nedeva panākumus, un tāpēc fonds nodibina sakarus ar vienu no labākajiem projekta autoriem tēlnieku K.Jansonu. Pēc vairākkārtējām projekta izmaiņām tika nolemts veidot pieminekli un iekārtot arī apkārtējo teritoriju.

Kapa piemineklis datēts ar 1935.gadu, autors tēlnieks Jansons Kārlis (1896.g.) 1925.g. beidzis LMA, izstādēs piedalās no 1928.gada. Ilgus gadus strādājis LMA Tēlniecības nodaļā.

Arhitektonisko daļu izveidojis arh. Dambekalns.

Plastiskajām figūrām granīts tika vests no Somijas, no tām pašām akmens lauztuvēm, no kurienes ņēma granītu Brīvības piemineklim. Arhitektoniskajām izbūvēm izmantots granīts no vecā cietokšņa Daugavas grīvā.

Zaļumus ierīko pilsētas virsdārznieka A.Zeidaka vadībā.

Piemineklis veidots kā ansamblis. Lokveida kāpnītes ved uz ieapaļu laukumu. Tā centrā kapa vietu ietver granīta sienas aploce, veidota no taisnstūra granīta bluķiem. Aploces vidū neliels izvirzījums, kas turpinās augstu pāri sienai. Tā vidusdaļā iestrādāts portreta cilnis - vīrieša portrets profilā. Zem ciļņa bronzas burti -

Aploces abus galus noslēdz figurāli ciļņi. Labajā pusē profilā, ar seju pret aploces centru novietota stāvoša vīrieša figūra ar noliektu galvu, kas abām rokām izdzēš simbolisku lāpu, pie kājas vairogs. Tēlots simbolisks senlatviešu karavīra tēls. Aploces otrā galā tādā pat pozā - profilā ar skatu pret centru, stāvošas sievietes figūra garā tērpā, noliektu, plaukstās ietvertu galvu - sērojoša tautu meita.

Latviešu kultūra

Izmantoti Pieminekļu dokumentācijas centra materiāli.
© Everitas Milčonokas teksts
© Unas Šneideres foto