1920. gadā K. Zāle atgriezās Latvijā un uzsāka profesionāla tēlnieka darbību. Neatkarīgās Latvijas ekonomiskie apstākļi bija smagi, taču jau 20. gadu sākumā valdība pieņēma divus svarīgus lēmumus: par Brīvības pieminekļa (atklāts 1935. gadā) un Rīgas Brāļu kapa ansambļa (atklāts 1936. gadā) celtniecību. Tika izsludināti konkursi. Kārlis Zāle tajos piedalījās un uzvarēja. Zāle ir arī Latvijas karavīru pieminekļa Sudrabkalniņā autors. Šis piemineklis stāsta par notikumiem Rīgas pievārtē 1919. gada rudenī, kad 50 000 vīru lielajai vācu armijai pretī stājās 12 000 latviešu. Cīņas bija asiņainas, bet vācieši neieņēma Rīgu. 1919. gada 11. novembrī abi Daugavas krasti bija latviešu rokās. Tāpēc 11. novembrī Latvijā svin Lāčplēša dienu.

Kārlis Zāle veidoja arī kapu pieminekļus. Viens no šādiem pieminekļiem ir veltīts latviešu dzejniekam Andrejam Pumpuram un atrodas Rīgā, bijušajos Lielajos kapos.

Vairākus gadus Kārlis Zāle strādāja Latvijas Mākslas akadēmijā. Tēlnieks nomira I942. gadā. Viņš ir apbedīts Brāļu kapos, savu tēlu pakājē.

Latviešu kultūra

No " Latvijas vēsture, kultūra, daba. Rīga, Lated "
© Unas Šneideres foto