Bastejkalns radīts pagājušā gadsimtā, kad nojaucot pilsētas nocietinājuma valni, viena bastiona vietā izveidoja Bastejkalnu. Sākotnēji no tā pavērās skats uz apkārtējām pilsētas ievērojamākajām vietām. Apstādījumus ierīkoja 19.gs. 80.g. dārzu mākslas meistara G.Kufalta vadībā.

Bastejkalnā, no kurienes tolaik varēja pārredzēt plašu apkārtni, 1887.g. pārbūvēja kafejnīcas paviljoniņu, kas kalna virsotnē tika uzbūvēts jau 1860.g.

1892.g. pār kanālu pie Bastejkalna uzbūvēja akmens tiltiņu gājējiem pēc inžiniera A.Agates projekta. Pa tilta asi uz Raiņa bulvāra pusi ierīkoja regulārus apstādījumus, ko veidoja piramidālo ozolu aleja, papildināta ar bukšu un rododendru grupām.

Kanālmalas apstādījumu ainavu jau pagājušā gadsimtā bagātinājuši gulbji. 1893.g. Bastejkalna piekājē pēc arh. H.Šēla projekta uzcēla gulbju mājiņu japāņu stilā. Diemžēl pašlaik šī mājiņa nav pietiekoši labi eksponēta.

1929.g. pie Bastejkalna tiltiņa regulāro apstādījumu daļā atklāja tēln. T.Zaļkalna veidoto pieminekli R.Blaumanim.

1951.g. no jauna ierīkoja Bastejkalnā atbalsta sienas no Saulkalnes dolomīta. 1963.g. tika ierīkots akmeņdārzs. 1974.g., lai novērstu nobrukumu un staigāšanu pa nogāzēm, tika izbūvēti atbalsta mūri, bet visu šo pārveidojumu rezultātā parka ainava ir zaudējusi daudz no sava pirmreizīguma.

Šobrīd Bastejkalns ir viena no iemīļotākajām satikšanās vietām Rīgā gan ziemu, gan vasaru.

Latviešu kultūra

Izmantoti Pieminekļu dokumentācijas centra materiāli.
© Everitas Milčonokas teksts
© Unas Šneideres foto