Atrodas Rīgā starp Tērbatas, Elizabetes, Kr.Barona un Merķeļa ielām.

Tas ir otrais vecākais Rīgas sabiedriskais parks (pirmā gods pienākas Viesturdārzam, kas sākts veidot 1711.g.). Aizsākumi rodami laikā pēc 1812.g. ugunsgrēka, kad tika nopostītas priekšpilsētas un ģenerālgubernators Pauluči pieprasīja likvidēt nelaimīgā ugunsgrēka pēdas un uz visiem laikiem izdzēst no ļaužu prātiem nepatīkamās atmiņas. 1815.g. tika stiprināta vieta jauna ainavu jeb t.s. angļu parka ierīkošanai, lai to varētu īstenot, tika nodibināta īpaša komisija, vākti ziedojumi. Pilsētas vecākā H.K.Vermaņa atraitne Anna Ģertrūde Vērmane ziedoja īpaši lielu summu. 1817.g. jūnijā notika dārza svinīga atklāšana. Atraitnes dēls, ģenerālkonsuls J.Vērmanis turpmākajos gados materiāli atbalstīja dārza pilnveidošanu, dāvāja tā paplašināšanai jaunu zemes gabalu.

1857.g. pēc Rīgas vaļņu nojaukšanas, kad tika nosprausti arī ielu virzieni, dārzu vēl paplašināja, līdz 1859.g. to norobežoja apkārtējā apbūve un tas ieguva savu tagadējo platību. Šeit bijušas celtnes izpriecām, koncertiem utt., to vidū arī minerālūdens iestāde. 1835. g. D. Jancena litogrāfijā redzam mākslīgā minerālūdens iestādes un restorāna ēku.

Jau tajā laikā dārzs nosaukts par Vērmanes, vēlāk - par Vērmaņa dārzu. 1829.g. vietā, kur kādreiz bija Vērmanes dārza mājiņa, uzcēla nelielu granīta obelisku A.Vērmanes piemiņai. Vēlāk obelisku pārvietoja jaunās minerālūdens iestādes tuvumā un apkārt izveidoja bagātīgus puķu stādījumus.

Vērmaņa dārzu greznoja arī 1869.g. uzstādītā bronzētā cinka lējumā Berlīnē izgatavotā strūklaka, tās autori ir Buholcs un Hāns. Graciozā strūklaka ar divu rotaļīgu bērnu figūriņām augšējā daļā nostāvēja līdz 1972.g., kad tēlniece M.Lukaža izgatavoja strūklakas kopiju bronzas lējumā, kas 1978.g. tika uzstādīta no jauna.

1911.g. pie ieejas dārzā (Elizabetes un Kr.Barona ielu stūrī) pēc arhitekta V.Reslera projekta izbūvēja augļu kioskus, kas pastāv vēl tagad.

I pasaules kara laikā dārzs ļoti cieta, pēc 1922.g. Rīgas dārzu direktors A.Zeidaks uzsāka parka pārveidošanu pēc jauna plāna - ierīkoja plašus zālienus, bagātīgus ziemciešu puķu stādījumus, bērnu rotaļu laukumu.

Pēc II pasaules kara tika uzcelta jauna estrāde (arh.I.Stakovskis), 1985.g. atklāja pieminekli Kr. Baronam.

Latviešu kultūra

Izmantoti Pieminekļu dokumentācijas centra materiāli.
© Everitas Milčonokas teksts
© Unas Šneideres foto