Rīgas centra apstādījumu sistēma veidojusies laika posmā no 1856.g., kad tika nojaukti Rīgas cietokšņa vaļņi, kas jau sen bija zaudējuši savu nozīmi un traucēja pilsētas tālāku attīstību. Tika izveidota īpaša komisija, kas birģermeistara E.Grima vadībā noteica galvenos pilsētas pārveidošanas principus.

Rīgas centra apstādījumu sistēmu veido Kanālmalas apstādījumu loks, kas aptver Vecrīgu.

Rīgas galvenais arhitekts J.D.Felsko, piedaloties arhitektam O.Dīcem, izstrādāja plānu, kas nocietinājumu būvju vietā nolēma ierīkot apstādījumus, bet bijušos cietokšņa grāvjus pārvērst par kanālu. Līdz ar kanālmalas apstādījumiem, kurus pēc Lībekas pilsētas dārzu direktora A.Venta projekta sāka veidot vienlaikus ar vaļņu norakšanu, apstādījumu sistēma aptvēra arī Vērmaņdārzu.

Kad 1884.g. uzcēla Pareizticīgo katedrāli un ap to iestādīja pirmos krūmus un puķes, sāka veidoties Esplanādes apstādījumi. Cietokšņa pastāvēšanas laikā te bija smilšains un putekļains militāro apmācību laukums. Kopš 1899.g. tas tika atvēlēts parādēm un baznīcas svētkiem. Esplanādes apstādījumu projektu izstrādāja Georgs Kufalts. Koku rindas norobežoja laukumu no ielām, ierīkoja zālienus, krūmu grupas un katrā laukuma pusē simetriski strūklakas.

1903.g. Esplanādes apstādījumus varēja nodot iedzīvotāju lietošanā. Tolaik apkārt laukumam izveidoja lokveida liepu aleju - t.s. jāšanas ceļu (Reitweg). Kopējā Esplanādes apstādījumu sistēmā iekļāva arī apstādījumus ap 1903.g. uzcelto tagadējo Mākslas akadēmijas ēku un 1905.g. uzcelto Mākslas muzeja ēku.

Kad 1935.g. uzcēla Brīvības pieminekli, sakarā ar bulvāra un ielu paplašināšanu, tika pārveidoti arī apstādījumi. Šo pārveidojumu projektu autors Andrejs Zeidaks.

Rīgas centra apstādījumu veidošanā liela loma ir 2 cilvēkiem - G.Kufaltam, kam pieder pirmā Rīgas parku direktora gods (viņš izstrādājis ļoti daudz projektu arī citām pilsētām - vēl 19.gs.b. pēc viņa priekšlikumiem izveidoti apstādījumi pie Admiralitātes ēkas un mazais dārziņš pie Ziemas pils Sanktpētreburgā, Aleksandra dārzs pie Kremļa Maskavā, Kadriorga parks Tallinā, vairāki parki Lietuvā, parks Kijevā u.c.), un A.Zeidakam, kas ir G.Kufalta skolnieks (viņš vēl vairāk izkopis ainavistisko stilu, dārza mākslā kā jaunumu ieviesis plašu ziemciešu stādījumu paņēmienus; pēc viņa ieceres Rīga ir izveidots Ziedoņdārzs, Brāļu kapi, daudzi skvēri).

Latviešu kultūra

Izmantoti Pieminekļu dokumentācijas centra materiāli.
© Everitas Milčonokas teksts
© Unas Šneideres foto