Latviešu arhitekts Konstantīns Pēkšēns (1859.8.III - 1928.23.VI) mācījies Rīgas
Politehnikumā (1878. - 1879. g. inženierzinātnes, 1880. - 1885. g. arhitektūra).
Strādāja J. F. Baumaņa būvbirojā, no 1886. g. vadīja savu būvbiroju. 20. gs. sākumā
nodibināja centrālapkures sistēmu montāžas firmu, kas līdz 1. pasaules kara sākumam
bija lielākā Rīgā. Viens no otrās Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājiem (1889. g.).
Darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, piedalījās vairāku latviešu laikrakstu izdošanā.
Pēc K. Pēkšēna projektiem Rīgā uzcelts ap 250 daudzstāvu mūra ēku. Viņa vārdā nosaukta
iela Vidzemes priekšpilsētā (sākas pie Aizkraukles ielas un šķērso Bajāru ielu).
Pēc K. Pēkšēna projektiem 19. un 20. gs. mijā celtnes veidotas tipiskās eklektisma
formās: Berga bazārs (1893. g.), Pavasara biedrības ēka (1888) [kult. nams "Draudzība"?],
dzīvojamie nami Marijas ielā 9 (1899. g.), Brīvības ielā 108 (1899), 112 (1900), 128 (1902),
Kr. Barona ielā 7/9 (1899), 11 (1901). 20. gs. sākumā K. Pēkšēns strādāja galvenokārt
racionālā jūgendstila (arī nacionālā romantisma) formās. Nozīmīgākie šā posma darbi:
dzīvojamie nami Tallinas ielā 23 (1901), Alberta ielā 12 (1903), Tērbatas ielā 33/35 (1906),
skola Tērbatas ielā 15/17 (1905, visi kopā ar E. Laubi), kā arī nami Smilšu ielā 2 (1902),
Avotu ielā 1 (1904), Tērbatas ielā 9/11 (1912), Ģertrūdes ielā 46 (1908),
Vīlandes ielā 4, 10, 12, 14, 16 (1908. - 1910. g.), banku ēka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā
ar A. Mēdlingeru).
Pirmais latviešu tautības arhitekts, kas akadēmisko izglītību ieguva Rīgas Politehnikumā, - Konstantīns Pēkšēns (1859.-1928.) patstāvīgu arhitekta praksi sāka 80. gadu beigās, un pēc viņa projektiem vai viņa vadībā līdz pirmajam pasaules karam Rīgā tika uzcelti apmēram 250 daudzstāvu mūra nami.