Amatu iela atrodas Vecrīgā (no Šķūņu ielas līdz Meistaru ielai). Garums 95 m.
Iela izveidojās 13. gs. (no Kurpnieku - tag. Šķūņu ielas līdz nocietinājumu mūrim).
Tajā atradās franciskāņu klosteris (1258), tāpēc šo ielu dēvēja par ielu "pret
pelēkajiem brāļiem", bet 14. gs., kad ielas galā bija uzcelta Lielā ģilde un
Mazā ģilde, to sauca par ielu "uz Ģildēm" (platea sicut itur ad studam gilde -
latīņu val., 1385; gildestaven strate - lejasvācu val., 1497). Laika gaitā apzīmējums
pārveidojās par nos. Ģildes iela, kas saglabājās līdz 1936. g., kad ielu pārdēvēja
par Amatu ielu.
Līdz 19. gs. vidum Rīga saglabāja visas tipiskās viduslaiku pilsētas-cietokšņa īpatnības.
Tās senāko daļu veidoja izvērstas grāvju, zemes vaļņu un bastionu sistēmas apjoztā
Vecpilsēta un citadele. Šo kodolu abos Daugavas krastos aptvēra neapbūvēta
cietokšņa esplanāde jeb glasiss. Tālāk pletās priekšpilsētas, kurās atbilstoši
fortifikācijas noteikumu prasībām drīkstēja celt tikai mazstāvu koka ēkas.
Ap 19. gs. vidu celtniecība Rīgā faktiski apstājās, lai gan vajadzība pēc
jaunām sabiedriskām un rūpniecības ēkām auga nepārtraukti: 1855. gadā uzcēla
tikai 2 mūra un 10 koka namus, 1856. gadā - 11 koka, bet 1857. gadā - 19 koka
mājas. Šāds stāvoklis daļēji izskaidrojams ar to, ka Vecpilsētā, kur
koncentrējās visa administratīvi saimnieciskā un sabiedriskā dzīve, jaunbūves
iznāca ārkārtīgi dārgas, par cik tās varēja realizēt, tikai nojaucot esošo
kapitālo apbūvi. Gadsimta vidū Vecpilsētā nojaukto māju vietā parādījās tikai
divas lielas sabiedriskās ēkas, kuru apjomi krasi kontrastēja ar apkārtējās
viduslaiku apbūves raksturu. Tās bija birža, kuru uzcēla 1852.-1855. gadā pēc
arhitekta H. Boses projekta, un Lielā ģilde,
kuru cēla 1855.-1859. gadā pēc arhitekta K. Beines projekta. Priekšpilsētās jaunā celtniecība varēja notikt
tikai perifērijā, jo teritorija, kas atradās tuvāk cietokšņa glasisam (esplanādei),
šajā laikā jau bija blīvi apbūvēta ar vienstāva un divstāvu koka namiņiem.
Satiksme starp "pilsētu" un priekšpilsētām bija visai neērta - tā varēja
notikt tikai caur trim vārtiem cietokšņa vaļņos. Pilsētai nebija arī pastāvīga
tilta pār Daugavu. Augstie cietokšņa vaļņi traucēja normālu gaisa apmaiņu
pilsētas ielās, bet cietokšņa grāvjos stāvošais ūdens, kā atzīmēja laikabiedri,
izplatīja pilsētā nepatīkamu smaku un veicināja epidēmiju izraisīšanos.
Lielās ģildes administratīvā un dzīvojamā ēka Amatu ielā 4 tika uzcelta 1903. gadā,
pēc arhitekta V.L.N.Bokslafa projekta.
