Pilsētas kanāla apstādījumi.

Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.   19. gs. 2. p.
Aspazijas bulvāris

 
Bastejkalns.
 

 

Pilsētas kanāls ir 3,2 kilometrus garš, apmēram 2 metrus dziļš, ar 16 dažāda platuma tiltiem. Savā laikā tas kopā ar nocietinājumu grāvjiem bija nozīmīgs faktors Rīgas aizsardzības sistēmā. Tagadējo izskatu kanāls ieguva pēc 1857. gada, kad sāka nojaukt zemes aizsargvaļņus. Tad pilsētas nocietinājumu grāvi savienoja ar vienu no Citadeles nocietinājumu grāvjiem, daļēji aizbēra un krastus nostiprināja ar ozolkoka plankām.

Nojaucot pilsētas aizsargvaļņus 1859. gadā nolēma samazināt darbu apjomu un atstāt nenoraktu daļu Smilšu bastiona. Tai vēl uzbēra virsū zemi un tā radās Bastejkalns. Ap Bastejkalnu izveidoja apstādījumus pēc projekta, ko tajā pašā gadā izstrādāja Lībekas pilsētas dārzu arhitekts A. Vents. Pēc 1880. gada kanālmalas apstādījumi tiek pilnībā pārveidoti Rīgas pilsētas dārzu direktora G. Kūfalta vadībā, kurš 20. gs. sākumā rekonstruēja vai arī izveidoja no jauna gandrīz visus Rīgas apstādījumus. 1881. g. izveidoti apstādījumi pie tag. Nacionālās operas, 1887. g. uzstādīta skulpturāla strūklaka (tēln. A. Folcs). 20. gs. 20. - 30. gados kanālmalas apstādījumi rekonstruēti pēc A. Zeidaka projekta.

© LU MII Mākslīgā intelekta                  laboratorija