Abu ēku fasādes veido kolonnu arkāde. Šim senajam motīvam Brunelleski Atradeņu namā piešķir viesmīlīga, visiem pieejama, pret laukumu atvērta portika raksturu. Pati ēka ir vienkāršs, iegarens divstāvu korpuss, ko izdaiļo tikai arkādes stalto kolonnu virkne un virs tām vienmērīgi izvietoti medaljoni. Tēlnieka Andrea della Robias (1435-1525) attēlotie zīdaiņi krāsainajā terakotā tajos iekļauti jau pēc arhitekta nāves, mazliet izjaucot Brunelleski iecerēto atturīgo formu harmoniju. Celtnē iespaidīga ir horizontāļu un meistarīgi atrasto proporciju saskaņa, tā harmonija, ko humānisti izvirzīja par renesanses mākslas mērķi. Laikmetā, kad Ziemeļeiropā par garīgo vērtību ekvivalentu vēl joprojām uzskatīja augsto smaili, itāļu arhitekts tai pretī lika antīkā daiļuma etalonu – taisno horizontāli. Svarīgs kopskatam ir arī meistarīgi izmantotais koloristiskais efekts – balsinātas sienas pretstatījums pelēkām kolonnām un antablementam. Šāds risinājums rāda, ka Brunelleski savā mākslā balstījās uz tām tradīcijām, kas bija radušās Itālijā romāņu laika celtniecībā, taču sasniedza jaunu kvalitāti.