Vienmuļi plūst Nīla, lēni veldama savus ūdeņus garām Tēbām, Ēģiptes Jaunās valsts galvaspilsētai, kuras bagātību daudzums salīdzināms tikai ar tuksneša smiltīm. Upes kreisajā krastā atrodas majestātisku aizlūguma tempļu rinda mirušajiem, savukārt upes labajā pusē plešas pilsēta un atrodas slavenie dievam Amonam veltītie Luksoras un Karnakas tempļi (nosaukumus tempļi ieguvuši mūsdienās no nelielajiem ciematiem, kuru tuvumā tie atrodas). Par laimi, nepielūdzamais laika rats nav bijis pārāk postošs un ļāvis Karnakas tempļa drupām saglabāt savu varenumu līdz pat mūsdienām, tā atklājot tempļa kompleksa milzīgos izmērus, kas laika gaitā sasnieguši 560 m platumu un 1400 m garumu… Templi sāka celt jau ap 2. gadu tūkstoti p.m.ē. (arhitekts – Ineni), bet pat 3. gadsimtā p.m.ē. tas vēl nebija pabeigts!

Karnakas templis bija galvenais Amona – Ra templis un valstī augstākā svētnīca un tādēļ templī viss jau sākotnēji bija grandiozs un grezns.

Dievlūdzēju gaitas uz Karnakas kompleksa galveno Amonam veltīto templi sākās jau pie granītā kaltās laivu piestātnes Nīlas krastā. Tālāk veda gara, plata, ar palmām apstādīta aleja, kurai abās pusēs kā sargājoši tēli slējās granītā izcirstas, spilgti krāsotas lauvu figūras ar aunu galvām. Izskatā augstprātīgas un vienaldzīgas lauvu figūras bija sakārtotas cita aiz citas, lai sargātu un virzītu gājējus, kā arī ar savu svinīgumu attiecīgi sagatavotu tos kulta ceremonijai. Aleja izbeidzās pie pilona – milzīgiem vārtiem, ko veidoja divi plakani piramīdveida torņi ar šauru eju starp tiem. Pilona priekšā pacēlās tikpat varenas divas faraona statujas un obeliski [četrskaldņu akmens stabi, kas uz augšu sašaurinās un beidzas ar piramidiālu smaili. Saules kulta simbols]. Pilons izcēla ieeju tempļa teritorijā, ko iežogoja mūris. Pilonu skaits tempļa kompleksā arvien pavairojās, jo katrs faraons, ja vien ļāva līdzekļi, cēla sev jaunu pilonu, tiekdamies ikreiz pārspēt savu priekšgājēju celtniecības izmēru ziņā. Uz pirmā pilona, kas veda hipostilu jeb daudzkolonnu zālē, iedobta ciļņa tehnikā bija attēlotas ainas no faraona Ramzesa II Sīrijas karagājiena – pēc kanona izmēros pārcilvēcīgā faraona figūra kaujas ratos brāžas cauri ienaidnieku pūlim. Viņam blakus iet, skrien, cīnās un mirst viņam padotie karavīri. Lūkojoties uz cilni no attāluma, visu šo cilvēku mazās figūriņas saplūst un uz to fona izceļas tikai faraona milzīgais stāvs. Faraona galva attēlota profilā, acis un ķermeņa augšdaļa pretskatā, kājas profilā – tāpat kā pirms 1000 gadiem. Tomēr kustību atveidojumā jau jūtama drosme un daudzveidība, ķermeņu daļas slaidākas, apdare smalkāka, kompozīcija sarežģītāka. Un tikai kā pretstats ciļņa līniju un krāsu virmojumam pie pilona dārgmetālā kaltajiem ciedru koka vārtiem smagā nekustībā stinga abi Ramzesa II tēli.

Izejot cauri pilonam, procesija vispirms nokļuva ar majestātiskām kolonnām apņemtā pagalmā, tad daudzkolonnu zālē, kur gandrīz cita pie citas slējās 144 masīvas kolonnas. Zāles centrā kolonnas pacēlās augstāk par pārējām un to kapiteļi atgādināja uzplaukušu papirusa ziedu. Malējās kolonnas noslēdzās ar neuzplaukuša papirusa lapotni. Zāles pārseguma neiedomājami smagās plāksnes bija apgleznotas ar zvaigznēm uz zila fona, tāpēc griesti izskatījās kā koša debess velve.

Arī zāles sienas un kolonnas rotāja izkrāsots iedobtais cilnis. Šajos ciļņos bija iemūžināta Ēģiptes jauno laiku vēsture. Uz galvu reibinošajām nepārtrauktajām ciļņu joslām raugoties, likās, ka zāles nenoteiktajā gaismā attēlu dziļi cirstās kontūras maina savas vietas, it sevišķi ēģiptiešu priesteru nakts procesijās! Zem kājām kā dzīva sudraba upe plūda ar metālu pārklāta grīda. Aiz kolonnu zāles atradās vēl piloni, citi pagalmi, kur obeliski ar savām mirdzošajām smailēm līksmi slavināja Amona varenību, vēl citas kolonnu zāles, tad bibliotēkas, noliktavas, palīgtelpas un visbeidzot svētnīca ar Amona laivu un lādi, kur glabājās pats Amona tēls.

Tā kā Karnakas templis bija valsts augstākā svētnīca, tad ikviens nākamais faraons centās to paplašināt un izdaiļot, tā laika gaitā izjaucot tempļa sākotnējo stingro un ļoti harmonisko plānojumu. Tika uzbūvētas arvien jaunas piebūves, uz kolonnām klāt nāca arvien jauni ciļņi un uzraksti, kur tika atspoguļota visa valsts vēsture, izcilāko kauju ainas, kā arī faraonu vārdi. Lielas pārbūves notika faraona Amenhotepa III laikā, kad esošā tempļa priekšā uzbūvēja vēl vienu pilonu un dienvidu pusē piebūvēja jaunu, mazāku templi.