Visslavenākā no senās Romas celtnēm, iespējams, ir milzīgais amfiteātris, kuru mēs pazīstam kā Kolizeju. Tā ir raksturīga romiešu celtne, kas vēlākajos gadsimtos izraisījusi lielu apbrīnu. Kopumā to var dēvēt par utilitāru būvi. Trīs apakšējos fasādes stāvus veido arkādes, kas ietver plašo amfiteātri. Celtnes risinājumā izmantoti grieķu arhitektūras elementi. Patiesībā romiešu arhitekts savā darbā lietojis visus trīs grieķu orderus. Pirmā stāva arkāde bagātināta ar toskāniešu puskolonnām (doriešu ordera paveids, saglabātas pat metopas un triglifi), otrā stāva – ar joniešu, bet trešā un ceturtā (bez arkādēm) – ar korintiešu ordera puskolonnām. Šim romiešu struktūru un grieķu orderu apvienojumam bija milzu ietekme uz vēlāko gadsimtu arhitektiem. Grieķu ietekmes piemērus mēs noteikti atradīsim arī mūsdienu pilsētās.

Mūsu ēras 80. gadā tika uzcelts slavenais Kolizejs (paši romieši to dēvēja par “colossaeus” – milzīgs, kolosāls). Tā bija gigantiska bļodveida celtne. Tajā vienlaikus varēja uzturēties vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku, kas te skatījās cirka izrādes un gladiatoru cīņas. Centrā atradās elipsveida arēna, ko varēja piepildīt ar ūdeni, pārvēršot to baseinā. Augšstāvā bija izvietoti koka masti, uz kuriem karstā laikā varēja uzvilkt pārsegumu.

Kolizejs (lat. colossaeus – milzīgs) – Flāviju amfiteātris Romā, seno romiešu arhitektūras piemineklis. Celts 75 – 80 m.ē. Amfiteātrī 4 stāvos izkārtotas sēdvietas 50 tūkst. skatītāju. Trīs apakšējos fasādes stāvus veidojušas vaļējas arkādes. 1. stāva arkas izmantotas par ieejām, 2. un 3. stāvā aiz arkādes izbūvēti foajē. Līdz mūsdienām saglabājušās Kolizeja drupas.

Mūsu ēras 1. gadsimta beigās Roma kļuva par sava laika pasaules lielvalsts galvaspilsētu. Milzu apmērus sasniedza celtniecība. Māksla kļuva sarežģītāka. Tika būvētas krāšņas villas, milzīgas vairākstāvu pilis, jauni akvedukti un citi objekti. Sabiedriskās ēkas ieguva lielu greznību un pompozitāti. Viena no tādām ēkām bija Kolizejs (m.ē. 75. – 80. g.) – vislielākais Senās Romas valsts amfiteātris, kas vienlaikus spēja uzņemt 50 000 skatītāju. Tas bija celts pēc elipsveida plāna (156 x 187 m), celtnes augstums 48,5 m. Ēkas konstruktīvo karkasu veidoja 80 radiālas sienas, kuras šķērsoja 7 koncentriski loki. Kolizeja centrālo daļu aizņēma arēna, kurai apkārt bija izvietotas skatītāju sēdvietas, apšūtas ar marmoru. Celtnes konstrukcijā plaši bija izmantotas vaļējas arkādes, bet segumam – cilindriskās un krusta velves. Trīs apakšējos stāvus veidoja vaļējas arkādes (80 arku katrā). Pirmā stāva arku ailas kalpoja par ieejām skatītāju zālē, bet otrajā un trešajā stāvā aiz arkām bija izbūvētas plašas galerijas, ko izmantoja kā foajē starpbrīžu pastaigām. Arēnas grīda bija paceļama un nolaižama, tāpēc arēnu varēja piepildīt ar ūdeni, lai inscenētu jūras kaujas.

Kolizeja sienas un arkas bija celtas no betona un ķieģeļiem, bet to ārpuse apšūta ar pelēku travertīnu. Celtnes ārējo māksliniecisko veidolu nosacīja arī ārsienu dalījuma horizontāļu un vertikāļu ritmi. Ārsiena bija horizontāli iedalīta četros stāvos, un katru stāvu rotāja dažādu orderu puskolonnas: 1. stāvā – doriskās un toskāniskās, 2. stāvā – joniskās, bet 3. un 4. stāvā – korintiskās. Otrā un trešā stāva arku ailēs, kas tagad tukšas, agrāk bija atradušās statujas.